Sestdien, 3. februārī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja pirmo pārbaudes spēli Turcijā. Tamaza Pertijas komanda tikās ar Ukrainas klubu LNZ “Cherkasy” FC, kurš spēlē Premjerligā. Pretinieks panāca uzvaru ar rezultātu 3:0 (2:0). Protams, zaudēt vienmēr nepatīkami, bet sagatavošanās periodā bez zaudējumiem nekad neiztikt. Darba moments, kuru svarīgi pareizi un produktīvi pieņemt. 

Vēl pirms spēles bija acīmredzams, ka pretinieks patreiz elementāri labāk gatavs, un tas, protams, būs redzams. Pat pretinieka līmeni priekš tā nebija jāzin. Bet līmenis, starp citu, likumsakarīgi izrādījās visai augsts: labi organizēta un sabalensēta komanda, kuras sastāvā sapulcināti spēcīgi profesionāļi. Ne nejauši, LNZ “Cherkasy” FC kā reiz atrodas Ukrainas čempionāta tabulas vidusdaļā. 

Pāreja uz zāles segumu pēc mākslīgā seguma – tas vienmēr smagi. Mūsu komandai pie tam tā bija ne pāreja, bet pilnvērtīga atgriešanās: uz īstā seguma mēs neesam spēlējuši kopš pagājušā gada. Visām šīm mazājām niansēm ir liela nozīme. Un runa pavisam nav par rezultātu (tas otršķirīgs), bet par futbola kvalitāti. 

Tādēļ pirmās minūtes “Liepājai” nesanāca, pietrūka ierastās enerģijas un kustības. Saprotams, mūsu puiši iepazinās ar laukumu, ar pretinieku. Iepazinās minūtes divdesmit. Šajā posmā Vladislavs Kurakins spīdēja ar reakciju, divās smagās epizodēs glāba komandu. Malacis. 

Kad mēs mazliet nomierinājāmies, spēli izdevās diezgan pārliecinoši izlīdzināt. Labs labajā flangā bija bija Eduards Tīdenbergs, aktīvi meklējot partnerus. Daudz kustējās Jānis Grīnbergs, bet viņam nesanāca noslēdzošās piespēles. Bet lūk, laukuma centrā nekādi neizdevās “uztaustīt” balansi, tādēļ mēs zaudējām daudz, tā sauktās otrās bumbas. “Nav savākšanas, nav savākšanas!”- Tamazs Pertija pavisam ne nejauši par to atgādināja pirmajās 45 minūtēs. 

Protams, pieredzejušais pretinieks par to obligāti sodīs. 30. minūtē mēs kļūdījāmies pozicionāli, centrejums no flanga, neatvairāms sitiens ar galvu – 0:1. Pašās puslaika beigās gadījās gandrīz tādi paši vārti – 0:2. Koncentrācija šajās epizodēs kaut kur pazuda, un tas, bez šaubām, tagad prasīs nopietnu uzmanību. 

Uzbrūkoši izgājieni mums, protams, bija, bet asuma tiem trūka. Tas parādījās otrajā puslaikā, kuru “Liepāja” aizvadīja ievērojami saturīgāk. Bija jāiesit savi pirmie “turku” vārti 48. minūtē, kad Rati Ardazishvili un Moustapha Diaw skaisti paķīmiķoja flangā, bet Rassoul Ba, diemžēl, nespēja noslēgt centrējumu vārtu priekšā. Pēc tam gandrīz nosvinēja precīzu sitienu centra aizsargs Bacary Sane, asi atnākot uz “standartu”. Mēs daudz bijām ar bumbu, ne slikti to kontrolējām, un pretinieks par uzbrukumu praktiski nedomāja. Tikai viens sitiens pa 45 minūtēm bija pa īstam bīstams, un… rezultāts 88. minūtē kļuva 0:3. Kļūda laukuma centrā, pretuzbrukums un trāpīgs šāviens apakšējā stūrī. Pēdējās sekundēs mēs varējām iesist no “standarta”, bet atkal kļūda no drošas pozīcijas. 

Svarīgs mačs. Vēl pirms treniņnometnes Tamazs Pertija pareizi atzīmēja, ka spēles treniņnometnē ar klasiskiem pretiniekiem – tas ir process, kurš akurāti parādīs mūsu vājās vietas. Šodien, protams, kaut ko ieraudzīt izdevās. Tagad vajag izlabot, vajag, lai vājās vietas ātrāk izzustu. Lūk, tas arī ir mača galvenais iznākums. 

Sastāvs pirmajā puslaikā: Kurakins, Tīdenbergs, Patsatsia, Rozgoniuc, Fals, Cheikh Diouf, Grīnbergs, Kairmani, Silagadze, Doudou, Dodo.
Sastāvs otrajā puslaikā: Kurakins, Faye, Sane, Uldriķis, Lassana, Hamada, Muradjans, Kutsia, Diaw, Ba, Ardazishvili.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv