Pirmdien, 5. februārī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo pārbaudes spēli treniņnometnē Turcijā. Tamaza Pertijas komanda tikās ar klubu KF “Shkëndija”, Ziemeļmaķedonijas čempionāta bronzas ieguvēju. Spēle bija tipiska treniņnometnēm, saspringta un ne pārāk skatāma, un noslēdzās ar pretinieka uzvaru ar rezultātu 1:0 (0:0). Neizšķirts būtu bijis vairāk taisnīgs rezultāts, bet patreiz tas nav svarīgi. Zaudējums, laikam, pat vērtīgāks analīzei un vajadzīgajiem secinājumiem.
KF “Shkëndija” labi zināma Latvijas līdzjutējiem. Komanda spēlējusi pret mūsu klubiem Eirokausos, treniņnometnēs tas, protams, arī noticies. Paps Fals un Luka Silagadze šo pretinieku noteikti brīnišķīgi pazīst. Tehniska, gudra laba līmeņa komanda, futbola ziņā dzeloša. Spēlēt pret to ne pārāk patīkami. Tajā ziņā, ka maķedoniešu komandu stils un spēles maniere visiem brīnišķīgi pazīstama. Gaidiet daudzskaitlīgus kritienus – būs; gaidiet biežu apelāciju pie tiesnešiem – sagaidīsiet. Vispār, šis krāšņais “komplekts”, neapšaubāmi, neatceļ galveno – nopietnais līmenis nekur nav pazudis.
Kvalitatīvs sparings jebkurā gadījumā. Tamazs Pertija, un to jau var lieku reizi neatkārtot, šodien arī daudz eksperimentēja ar sastāvu. Jaunas saiknes un balanss – šie meklējumi rit pastāvīgi, un kā reiz tagad tam optimālais periods. Tas atkal jau paredzami sit pa kvalitāti un pa kopējo komandas spēles mehānismu, bet tas ir nepieciešams process. Pacietība un darbs, cits nav dots.
Bet iesist mums šodien ļoti gribējās, un ātri! Ja tā var teikt, nepacietīgi gribējās. Debijā mēs pretinieku piespiedām ar “standartiem”, daži centrējumi no flangiem slēpa draudus. Tiesa, steiga atsaucās uz piespēļu kvalitāti – brāķa bija daudz. Nekļūdījas vienīgi vienmēr motorīgais Giorgi Kutsia: pussargs vienmēr vajadzīgajā pozīcijā, vienmēr veic lielu apjomu, vienmēr atnāks palīgā partnerim. Malacis.
Brāķis – galvenais ienaidnieks asumam uzbrukumā. Bet 27. minūtē viss mums sanāca precīzi un izsmalcināti. Un pat skaisti. Bacary Sane veica efektīgu diagonāli, Paps Fals negaidīti pārvērtās par šiku driblētāju, atstāja aiz sevis divus sedzējus, skaisti apmānīja vēl vienu un klasiski uzcēla soda laukumā. Tiem bija jābūt pirmajiem FK “Liepāja” “turku” vārtiem 2024. gadā. Bet, diemžēl, Rassoul Ba kļūdījās pie tukšiem vārtiem. Žēl, bet gadās.
Tas bija pirmā puslaika labākais moments. Nē, tas bija labākais moments vispār spēlē. Abām komandām. Neko vairāk asu pretinieki neizveidoja. KF “Shkëndija” līdz pārtraukumam vispār bija tikai skaistas “šķērītes” metriem no sešpadsmit. Efektīgi, bet vārti tur nebija ne tuvumā. Un viss. Ar visu pārējo mūsu aizsardzība tika galā pārliecinoši un bez nerviem.
Otrā puslaika debija arī pagāja pēc mūsu diktāta. Mēs ne slikti kombinējām, tiesa, epizodiski: radīt spiedienu pastāvīgi pagaidām nesanāk, un tas ir saprotami. Tam vēl pienāks laiks. Bija daži ne slikti sitieni no vidējas distances, bet kopumā vārtu guvumam prasījās cita enerģija un kaisle. Pretiniekam arī tās bija maz, bet viens izgājiens tomēr izrādījās veksmīgs. Uzbrukums pa centru, sitiens – nobloķēja. Otrs sitiens, un bumba kaut kā neveikli “iekliboja” tuvajā stūrī – 0:1. Neloģiski un greizi vārti, bet tomēr vārti.
Mēs centāmies atspēlēties. Eduards Tīdenbergs savā stilā dažas reizes apbalvoja partnerus ar klasiskām piespēlēm. Bet pa īstam atsaucās tikai Vazha Patsatsia pēc stūra sitiena: sitiens augšējā stūrī bija labs, bet garām.
Iznākumā rezultās nemainījās. Protams, galvenajam trenerim ir, ko teikt saviem futbolistiem. Un Tamazs Pertija, saprotams, teiks. Pats galvenais, lai futbolisti savu vadītāju un viņa palīgus sadzirdētu. Sadzirdētu un izdarītu secinājumus. Obligāts noteikums komandas un individuālajam progresam. Ejam tālāk.
Sastāvs pirmajā puslaikā: Kurakins, Cheikh Faye, Uldriķis, Sane, Lassana Faye, Kutsia, Chernozub, Hamada, Diaw, Ardazishvili, Ba
Uz maiņu otrajā puslaikā izgāja: Tīdenbergs, Rozgoniuc, Patsatsia, Fals, Cheikh Diouf, Doudou, Grīnbergs, Kairmani, Dodo, Sammy, Patijčuks, Ivanovs, Bagdasarjans.
Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv