Līdz FK “Liepāja” pirmajai spēlei Latvijas čempionātā atlicis pavisam nedaudz laika. Sestdien, 9. martā, mūsu komanda mājās tiksies ar klubu “Tukums 2000/Telms”. Satraucošs moments, ļoti gribās, lai tas pienāktu ātrāk! Nepalaidiet garām.

Protams, visi FK “Liepāja” futbolisti pirmo spēli gaida ar nepacietību. Gruzīnu aizsargs Važa Pacacija, bez šaubām, nav izņēmums. Mēs parunājām ar mūsu komandas jaunpienācēju, uzzinājām daudz interesanta. Važa – brīnišķīgs jauns cilvēks, kautrīgs, labsirdīgs un pozitīvs, sarunāties ar viņu vienmēr patīkami. Laukumā Važa pavisam savādāks – sportiski agresīvs, nepiekāpīgs un enerģisks.

Draugi, iepazīstieties ar Važu. Jums šis labais puisis noteikti iepatiksies.

– Važa, Latvijas čempionāts startē jau pavisam drīz. Protams, es tev par to jautāšu. Bet pagaidām sāksim ar citu tēmu. Tu komandā nesen, divus mēnešus. Pilsētu pa šo laiku paspēji redzēt?

– O, jā, nedaudz redzēju, protams. (Smaida). Kad atbraucu janvārī, bija ļoti auksts, negribējās pastaigāties. Bet vienalga Liepāja uzreiz iepatikās: labsirdīgi cilvēki, skaista un mājīga pilsēta, maza un klusa. Es mīlu mierīgas pilsētas, dodu priekšroku dabai, ne mašīnām. Tā kā šeit ļoti labi.

– Patīkami, tu zvani tuviniekiem uz Gruziju un slavē mūsu pilsētu.

– Protams! Tiesa, pirmo reizi teicu, ka te ļoti auksti. (Smaida). Bet tas bija vienīgais mīnuss, pie tam, aukstums drīz beidzās. Vienmēr atkārtoju savai ģimenei un draugiem, ka Liepājā ļoti labi, te mierīgi un patīkami dzīvot.

– Domāju, visi tavi tuvinieki un draugi tagad FK “Liepāja” līdzjutēji?

– Nešaubieties! Viņi vienmēr stipri pārdzīvo par mūsu komandu, cenšas skatīties visas spēles un novēl tikai panākumus. Izmantojot gadījumu, sūtu visiem lielu sveicienu! 

– Galvenais gids Liepājā, visticamāk, Giorgi Kucija?

– Jā, viņš jau gandrīz liepājnieks! (Smaida). Saprotams, ka patreiz mums gandrīz nav brīva laika, bet ja nu tomēr sanāk kaut kur iziet, tad Giorgi mums parāda, kur doties. Viņš te visu zin.

– Var teikt, ka tu jau pilnībā iejuties jaunajā komandā?

– Protams, nekādu problēmu nav. FK “Liepāja” jūtos kā mājās, un tas ir visas komandas nopelns. Treneri, spēlētāji, visi visapkārt vienmēr cenšas palīdzēt. Teicama atmosfēra, mēs esam kā ģimene. Tādēļ jūtos labi gan fiziski, gan psiholoģiski.

– Ko tu noteikti esi labi iepazinis, tas ir stadions. Tev tas, starp citu, patīk?

– Ļoti patīk. Skaists un ērts. Vispār, visa kluba infrastruktūra ļoti labā līmenī. Stadions, manēža, trenažieru zāle un t. t. Te viss radīts spēlētājiem, viss pārdomāts tam, lai spēlētājs pilnībā koncentrēos uz futbolu un dotu rezultātu. Kā reiz mūsu uzdevums to panākt.

– Domājiet, puiši, tikai par futbolu, tam radīti visi apstākļi.

– Tā arī ir! Nezinu, ko vēl vajag, lai katrs spēlētājs progresētu un pastāvīgi attīstītos. Nenovirzies un strādā.

– Tu esi atbildīgs un disciplinēts puisis. Bet pastāvīgi domāt par futbolu ļoti grūti, kādreiz vajag atslēgties. Pastāsti, kādas tev vēl ir intereses?

– Man patīk daba, makšķerēšana. Te brīnišķīga jūra, vairākas reizes es tur izrāvos – teicama un skaista pludmale, lielisks skats. Gaidu, kad būs siltāks, lai nopeldētos. (Smaida). Mīlu savu suni, mājās palika pointers Rokijs, pēc kura, protams, stipri skumstu. Vēl dažreiz spēlēju šahu. Tiesa, protams, tam visam laika gandrīz nav.

– Būs kādreiz brīva minūte, uzspēlēsim ar tevi šahu.

– Labprāt. Pagaidām spēlēju tikai ar Sašu Černozubu, bet viņam vēl vajag nedaudz paaugstināt līmeni. (Smaida).

– Bet futbols vienmēr pirmajā vietā! Kad tikai nāca piedāvājums no FK “Liepāja”, kaut ko zināji par mūsu klubu?

– Jā, protams. Te spēlēja Luka Sanikidze, kuru es labi pazīstu. Te spēlēja un spēlē Kucija, ar kuru mēs arī sen esam pazīstami. Tā kā es zināju FK “Liepāja”. Tā ir laba, spēcīga un ambicioza komanda, es skatījos spēles, man bija interesanti. Kad piedāvāja šeit spēlēt, nekādi nevaru teikt, ka braucu uz nepazīstamu klubu.

– Piekriti ātri?

– Jā. Esmu pārliecināts, ka pāreja – tas ir solis uz priekšu, brīnišķīga iespēja progresam un augšanai. Latvijas čempionāts – laba līmeņa turnīrs, FK “Liepāja” uzstāda lielus uzdevumus. Tā kā esmu pārliecināts, ka izdarīju pareizu izvēli.

– Centra aizsargs – ļoti sarežģīta un svarīga pozīcija. Kurš tev ir etalons, kam Pacacija sapņo būt līdzīgs?

– Nevaru nosaukt kādu vienu. Pasaulē ļoti daudz satriecošu centrālo aizsargu, no katra gribas ņemt viņu labākās īpašības. Kaladze, van Deiks, Ramos, daudzi citi meistari. No visiem viņiem var ļoti daudz mācīties. Piemēram, Kaladze – tas ir spēlētājs ar dzelzs raksturu, īsts cīnītājs, kurš jebkurā epizodē nekad nepadevās. To vajag mācīties!

– Garā pirmssezona gandrīz noslēgusies. Smagi tev tā padevās?

– Ļoti smagi. Gruzijā tomēr bija vieglāk. Šeit mēs katru dienu strādājām ļoti daudz. Bija grūti, bet esmu pārliecināts, ka visu puišu smagais darbs obligāti nesīs augļus. Sezonā tāds darbs mums ļoti palīdzēs.

– Atceros, janvārī skatījos uz Važu treniņos un redzēju: cilvēks, sakodis zobus, rukā, pēc būtības, ar vienu raksturu.

– Jā, bija tādi momenti, kad gandrīz miru. (Smaida). Bet es zināju un sapratu, ka tas viss tikai uz labu. Vajag paciest un turpināt strādāt. Vajag parādīt raksturu. Tā bija ar visiem puišiem. Smagi, bet vajag izturēt, vajag izpildīt katru vingrinājumu. Skatījos uz partneriem un sapratu, ka tāpat vajag visu izpildīt, lai cik smagi nebūtu. Tā domāja visa komanda, tā mēs kļuvām par Komandu ar katru dienu. Bet kad bija smagi, visi palīdzēja cits citam. Komandā mums jebkurā momentā jābūt kopā, savādāk panākumus nesasniegt.

– Tev pilnībā taisnība, ļoti patīkami runāt ar tik atbildīgu jaunu cilvēku. Atceries spēles, mums to bija daudz. Kaut kas ir atmiņā?

– Tās visas bija ļoti svarīgas un vajadzīgas, bet nevaru teikt, kas es kaut ko īpašu atcerētos. Katrā spēlē mēs risinājām uzdevumus, kurus vajadzēja risināt konkrētā momentā. Veidojās jauna komanda, un tas, protams, atspoguļojās rezultātos. Nešaubos, ka sezonā mūsu komanda izskatīsies absolūti savādāk. Esmu pārliecināts, ka katrs spēlētājs atdos laukumā visu, ko var, lai FK “Liepāja” uzvarētu.

– Sestdiena, 9. marts, pirmā kārta, “Liepāja” uzņem “Tukumu”. Gaidi to dienu?

– Ļoti stipri! Patreiz pat liekas, ka laiks rit ļoti lēni. (Smaida). Pirmssezona – tas ir labi, tas ir svarīgi, bet tā vienalga nav nekādi salīdzināma ar oficiālo sezonu. Oficiālās spēles – tas pavisam kaut kas cits, mēs visi ļoti gaidām sezonas sākumu. Ļoti gribas spēlēt!

– Esmu pārliecināts, tu iezīmēji visu mūsu futbolistu noskaņojumu. “Tukums”. Kaut ko zini par šo komandu?

– Zinu, protams. Jāiepazīst pretiniekus, jāsaprot, kas viņa stiprās puses. Es arī agrāk skatījos Latvijas čempionāta spēļu apskatus, bet tagad skatos vispār visu, ko varu. Viņiem laba komanda, tajā arī daudz jaunu spēlētāju. Viegli mums nebūs, bet viegli vispār nav nekad. Jebkurā gadījumā, uzdevums mūsu komandai šajā spēlē tikai viens. Mēs izdarīsim visu, lai to veiksmīgi atrisinātu.

– Piekrītu. Un kādi uzdevumi tev kopumā sezonai?

– Pats galvenais, lai uzvarētu mūsu komanda. FK “Liepāja” jāatgriežas Eirokausos, un mēs priekš tā darīsim maksimumu iespējamo. Jāuzstāda paši augstākie uzdevumi, mums jācīnās par pašām augstākajām vietām. Viss iespējams, ja katru dienu daudz strādā un katrā spēlē atstāj laukumā visus spēkus. Bet pats gribu progresēt, gribu kļūt labāks. Latvijas čempionāts – tas ir jauns turnīrs priekš manis, un tāda pieredze bagātina katru futbolistu. Tas ir īsts piedzīvojums, un ļoti gribās, lai tas būtu veiksmīgs un interesants.

– Patiesi novēlu tev, lai iznākumā viss tā arī būtu.

– Liels paldies!

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv