Sezonas startā mūsu komanda negaidīti nonākusi tādā turnīra situācijā, kāda FK “Liepāja” absolūti neparasta. Pēc mača preses konferencē galvenais treneris Tamazs Pertija taisnīgi pasvītroja, ka labot to mēs varam tikai paši.

FK “Liepāja” galvenais treneris Tamazs Pertija, komentārs pēc mača:

– Apsveicu pretinieku ar uzvaru. Mēs aizvadījām divus dažādus puslaikus. Pirmajā nospēlējām riebīgi, otrajā – ļoti labi. Otrajās 45 minūtēs izveidojām daudz vārtu momentu, pretinieks mūsu laukuma pusē gandrīz nebija. Kad mača beigās reizi nonāca – nopelnīja pendeli, un 2:0. Ko tur teikt…

Saprotams, ka patreiz mēs atrodamies smagā situācijā. Divi zaudējumi, vārtus vēl neesam iesituši. Jātiek no tās ārā, un izņemot mūs pašus neviens cits to neizdarīs. Saprotu mūsu kritiķu aktivitāti, un tagad viņiem ir laba iespēja mūs kritizēt, mēs to esam pelnījuši. Bet mēs turpināsim daudz strādāt un labot situāciju. Man tas arī ir pārbaudījums, nekad agrāk tādā situācijā neesmu bijis. Esmu pārliecināts, ka mēs tiksim galā un visu sakārtosim. Otrajā puslaikā jau redzēju komandu, kuru gribu redzēt – agresīvu, uzdrīkstošu, momentus veidojošu. Tā kā vajadzīgs laiks, pacietība un neatlaidīgs darbs. Atkārtoju, neviens cits mūsu vietā stāvokli neizlabos.

– Kādēļ pirmais puslaiks sanāca tik vājš?

– Spēles plāns bija tajā, lai spēlētu uz ptretuzbrukumiem. Jau sākumā tas nostrādāja, izveidojām brīnišķīgu momentu, diemžēl, Grīnbergs neiesita. Bet pēc tam nez kāpēc vienkārši baidījāmies spēlēt drosmīgi. Otrajā puslaikā viss bija savādāk. Veicām maiņas, izmainījām shēmu, pārņēmām bumbu kontrolē un daudz uzbrukām. Viss tas pasaka, ka meklējumi turpinās – pastāvīgi meklējam optimālo spēles variantu. Jaunie spēlētāji sāk saprast, kas tas tāds – Latvijas čempionāts. Smags turnīrs, visi pretinieki bīstami, un nav svarīgi, kurš kādā vietā bija pagājušajā sezonā un t. t. Katra spēle – smags darbs, un tikai milzīgs darbs noved pie uzvarām.

– Kāda situācija ar Patrikejevu?

– Dotajā momentā, precīzi nevaru pateikt. Cik zinu, viņu aizveda uz slimnīcu, viņam uzlika šuves, smadzeņu satricinājuma, par laimi, nav. Kādu laiku Vaņa, protams, būs spiests izlaist, bet, ceru, ierindā atgriezīsies pietiekami ātri. Epizode bija drausmīga, bet tā parāda, ka Patrikejevs  – drosmīgs spēlētājs ar lielu vēlēšānos, bezbailīgi lien katrā divcīņā, darbojas ar milzīgu pašatdevi. Malacis, novēlu Vaņam drīzu izveseļošanos un atgriešanos laukumā.

– Spiediens uz komandu patreiz nopietns?

– Nemīlu runāt par spiedienu, bet tiešām mēs to izjūtam. Liepājā tas vispār spēcīgāks, kā citās pilsētās – te visi prasa tikai uzvaras. Tas, protams, nav attaisnojums, bet tā ir. Jā, tas gulstas uz spēlētājiem, kuri, kā jūs redzat, citos klubos parādīja ļoti spēcīgu spēli, bet šeit pagaidām neiet. Vajadzīgs laiks. Pie mums kā reiz kluba vadītāji mani mierina, bet ne otrādi. Viņi saprot un zina, ka mēs ļoti daudz strādājam, tā kā agri vai vēlu, protams, visu uzlabosim. Bet patreiz, jā, stāvoklis tabulā katastrofisks, tur neiebildīsi. Bet raudāt mēs netaisāmies, mēs labosimies.

– Ir spēlētāji, kuri patreiz liek vilties?

– Jā. Precīzāk, pagaidām viņi sevi neparāda tā, kā es no viņiem gaidu, vispirms jau taktiski. Viņi nepilda uzstādījumu, kuru prasa treneru štābs. Pirmais puslaiks to acōmredzami parādīja. Veselu nedēļu gatavojamies, izskaidro, bet spēlē mūsu idejas pagaidām nesanāk ieviest laukumā.

– Kuru jūs redzat līdera lomā?

– Silagadzi, Pacaciju, Vučuru, Kuciju, Kairmanī. To pašu Zjuzinu, viņš šodien bija teicams. Bet mēs gaidam, ka Artūrs vēl obligāti pieliks. Šodien ļoti labi uz maiņu izgāja Ardazishvili un Ba. Vispār, ir spēlētāju grupa, uz kuru mēs ļoti ceram. Bet ļoti svarīga stabilitāte. Otrajā puslaikā visi nospēlēja brīnišķīgi, bet kas bija pirmajā puslaikā? Nevienu nevar apmierināt, ka 45 minūtes tu parādi kvalitatīvu spēli, bet vēl 45 minūtes tevi laukumā neredz.

– Kāpēc komandā nepalika Roberts Meļķis, kurš varētu piedot asumu uzbrukumā?

– Pasvītrošu, ka Roberts man ļoti patīk, ja kāds aizmirsis, tieši es atgriezu viņu “Liepājā”, kad par viņu neviens neatcerējās. Ļoti labi pret viņu attiecos, bet es uzskatīju, ka vairāk spēles prakses viņam būs “Grobiņā”, bet ne pie mums. Domāju, mēs rīkojāmies absolūti pareizi: viņam vajag daudz spēlēt, bet te neviens negarantē, ka viņš uzvarēs konkurenci pret Mustafa vai to pašu Silagadzi. Roberts zin manu attieksmi pret viņu, un, protams, viņš iegūs vēl vairāk pārliecības, viņam būs daudz spēles laika, un tas viss palīdzēs viņam atgriezties pie mums atpakaļ. Starp citu, tas attiecas uz katru spēlētāju, kuru mēs atdevām īrē.

– Kādi plāni komandai pauzes laikā?

– Plāns vienkāršs – trenēties, strādāt un gatavoties nākamajai spēlei. Neviens nedomā nolaist rokas. Atceraties, pagājušajos gados daudzas komandas startēja ļoti slikti, bet iznākumā kļuva par medaļniekiem un pat čempioniem. Tā kā galvenais patreiz izdarīt pareizu analīzi un secinājumus. Jā, smagi, naktīs neguļu ne es, ne mani palīgi. Pieļauju, ka spēlētāji arī. Situācija mūsu kluba negaidīta, bet futbolā jābūt gatavam visam. Atkārtoju, strādāsim un visu izlabosim.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv