Ilgi gaidītā uzvara! FK “Liepāja” galvenais treneris Tamazs Pertija pasvītroja, ka šajā dienā neviens skaistu futbolu absolūti negaidīja un neprasīja. Mērķis bija cits – iegūt trīs punktus par katru cenu. Tikām galā.

FK “Liepāja” galvenā trenera Tamaza Pertijas komentārs pēc mača:

– Pirmais: mums obligāti bija jāuzvar, vēl jo vairāk pret tiešo konkurentu. Otrais: spēle bija par sešiem punktiem, tā kā uzvara – vēl arī ļoti labs morāls panākums. Bet kopumā sanāca ļoti smaga spēle. Pretinieks izskatījās labāk, bija pārsvarā, noliegt to būtu stulbi. Bet pie tam mēs pilnībā varējām uzvarēt 2:0: tāda simtprocentīga momenta, kāds bija Šeikam, viesiem otrajā puslaikā nebija.

Spiedienā, bumbas kontrolē – tajā “Auda” mūs pārspēja, bet mēs paši apzināti pieņēmām tādu spēles scenāriju. Mēs ļoti agri sākām spēlēt uz rezultātu, un tālāk bija tā, kā ir lielākajā daļā tādās spēlēs. Vieni steidzās, otri – nē; vieni uzbrūk – otri bremzē tempu un t. t. Apsveicu komandu, ļoti svarīga un vajadzīga uzvara, bet skaidrs, ka līdz īstam kvalitatīvam futbolam, kuru es gribu redzēt, mums vēl tālu. Bet mēs ejam soli pa solim, neskatoties uz visām grūtībām.

– Tiešām, ļoti agri “nosēdāties” dziļā aizsardzībā. Kādēļ?

– Mūsu taktiskā shēma paredzēja tādu spēles manieri. Bet, bez šaubām, es nekad neesmu bijis tik zemas spēles piekritējs aizsardzībā. Tiesa, pie mūsu gabarītiem viesiem nebija uz ko paļauties, bet vienalga bija bīstami tā “sēsties”. Nācās mūsu uzbrucējus dzenāt flangos, daudz spēlēt aizsardzībā un t. t. Un visvairāk man patikās, ka šodien katrs spēlētājs gribēja, lai komanda nospēlētu uz nulli. Tas ir ļoti svarīgi, un esmu pateicīgs puišiem, ka viņi izturēja un uzvarēja ļoti smagu maču vispirms jau psiholoģiskā plānā. Nav noslēpums, ka pēc spēles ar “Riga” psiholoģiskā bedre bija tāda, ka bija vajadzīgas treneru štāba milzīgas pūles, lai puišus kaut nedaudz pieceltu. Mēs apzināti atteicāmies no skaista futbola, mēs gribējām tieši kauties par punktiem, un visas komandas nopelns, ka iznākumā viss sanāca.

– Šodien brīnišķīgi sevi parādīja Rati Ardazishvili. Tas bija tieši tas Rati, kuru vienmēr gribas redzēt?

– Neapšaubāmi, šodien viņš nospēlēja daudz labāk, kā iepriekšējās spēlēs. Ar viņa spēli es paliku apmierināts. Jūtams, ka viņš arvien vairāk adaptējas jaunajam čempionātam, kurš ir ļoti grūts. Paskatieties, jebkurā komandā visi jaunie leģionāri pagaidām neizceļās. Tas ir adaptācijas jautājums. Šodien Rati tiešām nospēlēja spoži, gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, taktiski bija nevainojams. Pat nedomāju, ka viņš var tik daudz skriet!

– Ļoti ilgi gaidījām iesistos vārtus. Autors Ba, viņa spēle apmierināja?

– Viņš prot iesist, apsveicu viņu ar pirmajiem vārtiem. Bet viņam vajag vēl ļoti daudz strādāt, lai pilnībā saprastu, ko mēs prasām no centra uzbrucēja.

– Silagadze ļoti bīstams uzbrukumā, bet šodien vienkārši spīdoši atstrādāja tieši aizsardzībā. Tas bija trenera speciāls uzdevums?

– Silagadze tā nospēlēja tādēļ, ka viņš ir īsts profesionālis. Jā, Luka spēcīgs uzbrukumā, bet šodien ne no labas dzīves ieņēma praktiski labā aizsarga pozīciju. Tur mums prasījās gudrs futbolists, spējīgs aizvērt zonu un spējīgs kvalitatīvi strādāt ar bumbu. Visu to Luka var. Atkārtojos, viņš ir profesionālis, kurš jebkurā pozīcijā darīs savu lietu ar lielu dvēseli. Viņš ir kapteinis!

– Ļoti svarīgā spēlē uzticējāt jaunajam Kangaram iziešanu starta sastāvā.

– Alans atkal ļoti labi sevi parādīja. Daudzējādā ziņā tādēļ, ka viņam aizsardzības centrā ļoti palīdz pieredzējušais Vučurs. Bet arī pats Kangars pelnījis labus vārdus: pēc manām domām, viņš vispār viens no labākajiem jaunajiem Latvijas spēlētājiem, īpaši starp aizsargiem. Viņš ne no kā nebaidās! Protams, viņam vēl ļoti daudz jāstrādā, lai kļūtu par augsta līmeņa spēlētāju, bet visas dotības viņam ir. Atkārtoju kārtējo reizi, tas attiecas arī uz visiem mūsu jaunajiem futbolistiem. Viņi grib spēlēt, grib mācīties, un esmu ļoti priecīgs, ka viņi spēlē FK “Liepāja”, ar tādiem puišiem patīkami strādāt.

– Emocijas šodien bija ļoti karstas.

– Protams, neviens negribēja zaudēt. Spriedze bija ārprātīga. Spēles gaitā absolūti nev iespējams nomierināties. Bet futbols – tās arī ir emocijas, tās izdaiļo katru spēli.

– Rindā niknā “Valmiera”?!

– “Valmiera” nav nikna, “Valmiera” – laba komanda. Saprotu, ka jūs norādāt uz neizšķirtu, kad viņi tikai beigās izbēga no zaudējuma. Jā, tas runā par to, ka psiholoģiski viņi arī izjūt problēmas. Atcerēsimies, ka līdz neizšķirtam viņiem bija zaudējums no “Audas”. Paskatīsimies, psiholoģijai sportā ir milzīga nozīme. Ļoti nopietni gatavosiies…

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv