Divi ar pusi tūkstoši (un pat virāk!) līdzjutēju. Aizraujošs futbols. Skaisti vārtu guvumi. Emocijas un spriedze. Un galvenais – pārliecinoša un ļoti vajadzīga uzvara. Tāds bija karstais derbijs. FK “Liepāja” galvenais treneris Tamazs Pertija un viņa iespaidi par pašu neaizmirstamāko maču maijā.

FK “Liepāja” galvenā trenera Tamaza Pertijas komentārs pēc mača:

– Ļoti interesanta un kvalitatīva spēle. Protams, ļoti labi, ka mēs spēlējām uz zāles seguma, lūk, tas ir īsts futbols. Neapšaubāmi, esmu apmierināts, ka uzvarējām derbiju pār stipru komandu. “Grobiņa” ir savs spēles rokraksts, spēlētāji-kaujinieki, kuriem ir raksturs. Mums atzīmēšu vispirms ļoti labu noskaņošanos. Iznākumā apspēlējām pretinieku pēc visiem parametriem.

Neapšaubāmi, pateicos līdzjutējiem. Paldies visiem, kuri juta līdz FK “Liepāja”. Paldies arī tiem, kuri juta līdz “Grobiņa”. Iznākumā sanāca brīnišķīgs futbola vakars. Priecājos, ka tas netika ne ar ko sabojāts, citādi pirms spēles bija ļoti daudz runu, kaut kādas tenkas, intrigas. Nesaprotu, kam vajadzīgs viss šis negatīvs?! Liepājā ir divas komandas, kuras viena otras cienīgas, un tas ir brīnišķīgi. Mūsu spēles ir interesantas, saspringtas un kvalitatīvas – lūk, tas ir pats galvenais, pēc manām domām.

Domāju, visi, kurus interesēja tieši futbols, stadionu atstāja teicamā noskaņojumā. Ceru, ka arī turpmāk viņi Liepājā baudīs futbolu abu komandu izpildījumā. Pasvītroju, ka visām emocijām spēles laikā jāpliek stadionā. Paŗējā laikā mēs esam kolēģi, mēs atrodamies blakus viens otram, un, protams, nekāda kara starp mūsu klubiem nav un nevar būt. Lai kā arī to negribētu daži intriganti.

Vēl, bez šaubām, esmu ļoti pateicīgs saviem spēlētājiem. Priecājos, ka viņi sadzirdēja trenerus, sajuta atbildību un pārliecinoši tika galā ar emocijām. Tā iemesla dēl pārdzīvoju visvairāk. Tomēr aizsardzībā mums pavisam jauni puiši. Bet visi tika galā, un par to es esmu ļoti apmierināts.

– Kas konkrēti iepriecināja spēles plānā?

Man patika gandrīz viss. Ziniet, kad uzvari ar 3:0, kontrolē bumbu, izveido momentus, izveido “standartus”, sit pa vārtu stabu un t. t., tad grūti kaut ko pārmest komandai. Bet individuālā plānā vienmēr ir iespēja nospēlēt labāk. Piemēram, pārslēgšanās jautājums. Zaudē bumbu – pārslēdzies uzreiz uz atņemšanu! Tur ir problēmas, spēlētājiem ir jāklausās, ko saka treneri.

– Sen pazīstat Grīnbergu. Varējāt iedomāties, ka viņš vispār var tā iesist “devītniekā”?

– Zinu šo puisīti no 15 gadu vecuma. Potenciāls viņam lielisks. Bet pietrūkst pārliecības. Viņš visu prot! Sist, izdarīt piespēli, viņš ir izturīgs, ātrs, gudrs. Bet spēlē ar kritumiem. Nedēļas divas atpakaļ ar viņu nopietni parunāju – vai dari to, ko es prasu, vai viss, uz redzēšanos. Pēc manām domām, Jānis mani sadzirdēja. Viņa gūtie vārti to apstiprina. Pēdējās spēles viņš aizvada augstā līmenī. Ceru, ka gūtie vārti stiprinās ticību pašam sev.

– Divus vārtus iesitāt no “standartiem”. Gatavojāties tam, ka tie kļūs par atslēgas faktoru uzvarai?

– Protams, veltam tam daudz uzmanības. Īpaši iepriecināja otrie vārti, mēs daudz strādājām kā reiz pie tāda noslēguma. Bet vispār pretenzijas bija, vispirms Tīdenbergam – piespēles pirmajā puslaikā nesanāca. Labojāmies un iesitām. Nedomāju, ka gabarīti izrādījās izšķirošais faktors: tieši piespēļu kvalitāte nospēlēja galveno lomu. Ediks ļoti labi padeva, Uldriķis ļoti prasmīgi pagarināja, bet Dodo bija savā vietā.

– Pus stundu spēlējāt vairākumā, bet šajā nogrieznī kā reiz viesiem piederēja pārākums.

– Nevajag par to brīnīties, bet jānovērtē “Grobiņa”. Jūtu pret to simpātijas. Viņiem ļoti labi spēlētāji, trīs-četrus es labprāt pats trenētu. Nevajag domāt, ka mēs daudz labāki un spēcīgāki par viņiem. Jā, mūsu spēlētājiem, iespējams, vēsture vairāk slavena, bet konkrētā spēlē tas ne par ko nerunā. Jā, viņi virslīgas debitanti, bet tam arī nav nekādas nozīmes. Tādēļ uzvarēt bija ļoti grūti. Un, starp citu, divkārt priecājos, ka uzvaru mēs panācām, kad “pamatā” mums izgāja pieci latviešu spēlētāji, un noslēdzām mēs derbiju, kad tādu spēlētāju laukumā vispār bija deviņi.

– Jutājums par FK “Liepāja” dalību Eirokausos. Kā uzņēmāt šo ziņu?

– Pirmām kārtām, esmu tālu no tā, lai uz cita bēdām celtu savu laimi. Nav nekādu šaubu, ka “Valmiera” FC pelnījusi spēlēt Eirokausos. Jā, mēs, protams, esam priecīgi, ka iznākumā, spriežot pēc visa, spēlēsim mēs. Bet tas nekādā ziņā nenozīmē, ka mēs lēkājam aiz prieka, ka tur nebūs “Valmiera”. Vēl jo vairāk es, visi zin, ka es ilgi strādāju “Valmiera”, tur bija daudz laba, man palikušas brīnišķigas attiecības. Tā kā, jā, nosēdums man ir, ka zināmu iemeslu dēļ “Valmiera” no Eirokausiem atstādināta. Bet pie tam es negribu apmānīt un teikt, ka es neesmu priecīgs, ka tur spēlēs FK “Liepāja”. Gatavosimies, lai Eirokausu vakars pārvērstos par tādu pat, kā šodien derbijā.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv