Viņš derbijā iesita ļoti svarīgos otros vārtus. Viņš piespieda pretinieku kļūdīties, un viesi palika mazākumā. Viņš veica pierasto milzīgo darba apjomu katrā laukuma daļā. Viņš atstāja laukumu, bet uz kājām zaigoja asiņainas rētas. Viņš pa ceļam uz ģērbtuvēm sniedza daudz autogrāfu. Viņš plati un gaiši smaidīja. Protams, jūs jau sen uzminējāt, ka noslēpumainais “Viņš” – unikālais Dodo.

Neatkārtojamais brazīlietis aizvadīja lielisku derbiju. Tad uzzināsim, ko Dodo domā par šiem skaistajiem 3:0.

– Tas bija ļoti karsts derbijs. Piekrīti?

– Protams. Mums vispār visas speles tādas, bet derbijs vienalga īpašs mačs. Ļoti priecājos, ka mēs pārliecinoši uzvarējām. Mums ļoti svarīgi bija būt gataviem nesaudzīgai cīņai visas 90 minūtes. Priecājos par komandu, mēs kopā tikām galā ar visiem uzdevumiem.

– Vērot spēli uz zaļā paklāja seguma – bauda. Beidzot mēs spēlējām galvenajā stadionā, un tas bija brīnišķīgi.

– Absoluti piekrītu. Tas bija pavisam cits futbols, kā uz sintētikas. Starp citu, tas ir viens no iemesliem mūsu problēmām sezonas startā. Daudzi leģionāri vienkārši nav pieraduši spēlēt uz mākslīgā laukuma, viņi nevarēja parādīt savas labākās īpašības. Uz zāles, protams, viss savādāk. Beidzot var darīt lietas, kuras uz sintētikas nekad neizdarīsi.

– Cits neaizmirstams derbija moments – atmosfēra. Līdzjutēji bija vienreizēji.

– Es vēl pirms spēles biju pārliecināts, ka mūs gaida īsti svētki. Futbolistiem nav nekā labāka, kā pilnas tribīnes. Gribētu pateikties visiem, kuri atnāca uz stadionu. Esmu spēlējis daudzās Eirokausu spēlēs dažādos līmeņos, un šodien atmosfēra derbijā atsauca atmiņā man tos mačus. Tas bija super. Labi dzirdēju mūsu fanus, jutu atbalstu – paldies viņiem.

– Jā, viņi lieli malači. Autogrāfus pēc mača tev ņēma ilgi.

– Jā, biju patīkami par to pārsteigts. Starp citu, “Grobiņas” fani arī pienāca un ņēma autogrāfus. Vispār izturējās ļoti korekti. Pirms spēles, protams, teica, ka “Liepājai” nekas nespīd. Toties pēc spēles pienāca, apsveica un atzīmēja, ka “Liepāja” pilnībā pelnījusi uzvaru.

– Mēs uzvarējām pārliecioši un bez jautājumiem. Bet viegli, protams, nebija. Kas bija pats grūtākais?

– Domāju, kā reiz pāreja uz zāles segumu, bija vajadzīgs laiks, lai pilnībā iejustos. Adaptācija vispār visam – tas, pēc manām domām, viens no galvenajiem iemesliem mūsu problēmām sezonas sākumā. Un to jau pareizi atzīmēja mūsu galvenais treneris. Daudzi jaunie spēlētāji vienkārši nestādās priekšā, ka Latvijas čempionāts – ļoti grūts turnīrs. Šeit daudz ļoti nopietna līmeņa futbolistu, katra uzvara nāk ļoti grūti. Piemēram, tagad mūs gaida spēle ar “Jelgavu”, un tā nekādā gadījumā nav maza komanda. Tā bīstama, futbolisti kopā spēlē sen, un uzvarai obligāti jāpieliek milzīgas pūles.

– Tādas, kā bija derbijā. Grīnberga vārti – kas tas bija?! Ārprāts kaut kāds.

– Fantastiski vārti. Vispār visi mūsu vārti sanāca ļoti skaisti, bet Grīnberga sitiens ārpus konkurences. Janka pelnījis visu apsveikumus un aplausus. Augstākais līmenis. Ļoti skaists sitiens un fundaments mūsu uzvarai. Vārti deva mums mieru un pārliecību. Bravo, Janka! Ļoti priecājos par viņu un apsveicu. Viņš teicams futbolists, mēs daudz laika pavadām kopā, redzu un zinu, kā viņš strādā, kā grib būt labāks. Ceru, šie vārti – tas būs impulss, lai puisim arī turpmāk viss sanāktu.

– Tavi vārti arī bija brīnišķīgi. Pavisam savādāki, bet skaisti.

– Paldies. Esmu ļoti laimīgs, ka iesitu! Mūsu savstarpējā sapratne ar Ediku Tīdenbergu nes augļus. Mēs daudzas reizes ko tādu esam apsprieduši treniņos. Un agrāk arī tāpat jau esam iesituši. Ediks zin, kā mani atrast. (Smaida). Šeit vēl, protams, vajag paslavēt Uldriķi: Normunds visu izdarīja teicami. Nu bet man vienkārši vajadzēja būt savā vietā. Bez tam, palīdzēja tas, ka es redzēju, ka Krautmanis vispār neskatās uz bumbu, bet tikai uz mani. Viņu pavisam neinteresēja bumba, viņu uztrauca tikai Dodo! Laikam, viņš nolēma, ka es iešu uz tuvo vārtu stabu, kā gadās. Bet šoreiz viss bija citādāk, un, lai kā viņš mani neturētu ar rokām, es no viņa aizbēgu.

– Un pēc tam tu aizskrēji uz mūsu soliņu.

– Jā, pie mūsu vārtsarga, Iļjas Isajeva. Ilgu laiku viņš man teica: “Dodo, šodien noteikti iesitīsi!” Apsolīju Isam, ka, kad iesitīšu, pirmais atskriešu apskaut tieši viņu. (Smaida).

– Duets Dodo-Edu. Šiki vārti pret “Audu”, “Grobiņu”. Tas atkal FK “Liepāja” draudīgais ierocis!

– Jā, un esmu ļoti priecīgs, ka Ediks atgriezies laukumā. Sezonas sākumā mums viņa ļoti pietrūka. Bet tagad mūsu savstarpējā sapratne jūtama, tomēr mēs kopā spēlējam jau vairākus gadus. Kontakts sen izveidots! (Smaida). Es vienmēr esmu pārliecināts, ka katrā mačā minimums trīs četras piespēles Tīdenbergs man iedos: vajag būt gatavam tās izmantot.

– Tu atcerējies sezonas sākumu, kad Dodo paspēja uzspēlēt pat par aizsargu. Pavisam citi uzdevumi. Tev galva nesagriezās no tādām pārmaiņām?!

– Nē, pat nebija smagi. Treneris dod uzdevumu – tev ta jīzpilda, jābūt gatavam visam. Galu galā tas ir tavs darbs! Atceros spēli ar RFS, man vajadzēja izslēgt no spēles Emersonu. Ja atceraties, es ar uzdevumu tiku galā. Bet vispār mani pieraduši uzskatīt par uzbrucēju, bet es visdrīzāk esmu vingers. Daudzas aizsardzības funkcijas man zināmas.

– Kā tu jūties fiziskā plānā?

– Viss kārtībā. Derbijā, protams, vairākas reizes nopietni dabūju, bet tas ir futbols. Kaut gan “Grobiņa” brīžiem spēlēja rupji un pat netīri. No otras puses, saprotu viņus – tas ir derbijs, sities līdz galam pie jebkura rezultāta. Pēc spēles nebija vienkārši aiziet līdz ģerbtuvei, bet tagad jau vairs problēmu nav. Esmu pārliecināts, ka ātri atjaunošos un atgriezīšos laukumā ar jauniem spēkiem.

– Neizšķirti ar “Riga” un “Audu”. Skaista uzvara derbijā. Mēs aizmirstam par krīzi?

– Ļoti ceru. Jā, sākums mums nesanāca, bet atcerieties, pagājušajā sezonā mēs trīs riņķus spēlējām brīnišķīgi, bet ceturtajā palaidām savas iespējas. Varbūt, šajā sezonā būs tieši otrādi?! Neveiksmes startā, bet finišs varens un uzvarošs. Mums jātic panākumam. Mums jābūt kopā un jādara viss uzvarai katrā mačā.

– Mūsu mērķis acīmredzams – uz augšu tabulā!

– Bez šaubām. Vispār, tas ir pārsteidzošs skats – skatīties, kā tava komanda paceļas tabulā. Kā mūs tas saliedē, kā komada kļūst par vienu veselu. Tādiem mums obligāti jābūt Jelgavā, kur mums ļoti vajadzīgi trīs punkti.

– Dodo – pats pieredzējušākais FK “Liepāja” futbolists. Tev, esmu pārliecināts, īpaši sāpīgi skatīties uz tabulu.

– Protams, un ne tikai tādēļ, ka es pats pieredzējušākais mūsu kluba spēlētājs. Priekš manis FK “Liepāja” – dzimtais klubs, es šeit spēlēju jau daudzus gadus. Man vispār ļoti patīk Latvijā, brīnišķīga un skaista valsts. Bet Liepāja ļoti man tuva pilsēta, es te ieguvu ģimeni, es dzīvoju šeit un gribu šeit dzīvot pēc spēlētāja karjeras. Tā kā, protams, man sāpīgi un ļoti nepierasti redzēt manu komandu tabulā tik zemu. Un vispār visiem mums tas ir nepatīkams negadījums. Lielākajam vairākumam situācija absolūti nepazīstama, karjeras divdesmit gadu laikā man nekad tā nav bijis.

– Bet, piekrīti, nepietiekami tikai pārdzīvot.

– Jā, vajag daudz strādāt, labot situāciju un ticēt panākumam. Pilnībā esmu pārliecināts, ka mums tas ir pa spēkam. Ticu, ka ar Dieva palīdzību mēs atrisināsim visas mūsu problēmas un obligāti iepriecināsim mūsu līdzjutējus.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv