Diemžēl, FK “Liepāja” atkal nespēja uzvarēt. Ļoti iepriecina, ka mūsu komanda praktiski nezaudē (tikai viens zaudējums pēdējās sešās spēlēs), bet apbēdinoši, ka neizdodas uzvarēt. Jo vairāk mačos, kur mēs spēlējām spēcīgāk un labāk par pretinieku un bijām pelnījuši trīs punktus. FK “Liepāja” galvenais treneris Tamazs Pertija atzīmēja pašas svarīgākās epizodes spēlē ar BFC “Daugavpils”.

FK “Liepāja” galvenā trenera Tamaza Pertijas komentārs pēc mača:

– Mums bija milzīgs pārsvars, bet, diemžēl, uzvarēt neizdevās. Bumbu pārvaldījām 62 procentus laika, padevām 13 stūra sitienus, bet pretinieks nevienu. Tāds skaits stūra sitienu runā par to, ka komanda ļoti ilgu laiku pavadīja uzbrukumā. Kopumā, pilnībā dominējām. Tādēļ, protams, rezultāts 1:1 stipri liek vilties. Kas pietrūka? Aukstasinības uzbrukumu noslēgumā. Momentu bija ļoti daudz, vajag tos realizēt…

Neizšķirts sarūgtināja, bet ar savas komandas spēli es paliku apmierināts. Laba futbola kvalitāte no mūsu puses. Pie 0:1, tiesa, steidzāmies, bet tas saprotams. Kad izlīdzinājām rezultātu, pilnībā bijām pārsvarā, jo apbēdinošāk, ka neiesitām otros vārtus. Pretenzijas pret spēlētājiem man nav, visi sitās no sākuma līdz beigām un, kā saka, mira laukumā. No otras puses, daži futbolisti, kuriem jāizšķir pateicoties individuālajām īpašībām, neparādīja to, uz ko spējīgi. To apspriedīsim un pietiekami stingri.

– Izdarījāt vien vienu maiņu.

– Jā, tā bija taktiska, mēs pārkārtojāmies uz shēmu 4-4-2. Tas pilnībā sevi attaisnoja, bet Patijčuks vispār nospēlēja ļoti labā līmenī. Iesita, daudz palīdzēja bumbas atņemšanā, atviegloja darbu partneriem. Vārti ļoti skaisti, tā ir īsta bombardiera izjūta. Kādēļ nebija citu maiņu? Neredzēju argumentus, lai kādu noņemtu no laukuma. Pie tam jau jaunajiem spēlētājiem ļoti sarežģīti ieiet tādā spēlē. Neredzēju, kurš no viņiem varētu mūs pastiprināt. Jā, Kucija varēja, bet ārsts neļāva viņu izlaist.

– Daudz “standartu”, bet cīņu gaisā bieži uzvarēja viesi.

– Jā, viņiem laba komanda, un to nevar neatzīmēt. Un tomēr, mēs tikām līdz bumbai – Patijčuks, Dodo, Uldriķis, tas pats Kangars. Atceraties viņa momentus noslēgumā?! Bet, protams, gribējās daudz vairāk precizitātes.

– Komanda gāja uz risku, kad atstāja aizsardzībā daudz brīvu zonu?

– Protams, mēs riskējām. Mača beigas, mēs ļoti gribējām uzvarēt, tādēļ riskējām. Redzējām, ka varam sev to atļaut – bijām spēcīgāki visos komponentos, tādēļ otrajā puslaikā aizsardzībā darbojāmies ne tik stingri, kā parasti.

– Kā patreiz gatavs Karašausks?

– Viņš ļoti labi trenējas. Vispār, izturās, kā īsts profesionālis. Viņš saprot, ka viņa vecumā ar vienu talantu nepietiekami. Sevi vajag ļoti kvalitatīvi gatavot, un Artūrs to dara, lai atgrieztos laukumā un parādītu spēli līmenī, pie kāda Karašausks visus pieradinājis.

– Vai būs vēl izmaiņas sastāvā?

– Jā, obligāti. Mēs jau parakstījām divus jaunus spēlētājus, ļoti ceru, ka viņi kvalitatīvi pastiprinās komandu. Atbilstoši, kāds no spēlētājiem atstās komandu. Ne tādēļ, ka viņi slikti futbolisti, nē. Bet tādēļ, ka mēs tā arī neieraudzījām no viņiem vēlēšanos sisties par FK “Liepāja”. Ja nav motivācijas, par ko tad runāt?! Bet pats svarīgākais, ka mēs noskaidrojām mugurkaulu un ļoti gribam to saglabāt. Mēs esam noguruši no tā, ka daudzi spēcīgi spēlētāji atbrauc uz FK “Liepāja” un nevar parādīt savu līmeni. Tādēļ viņus nākas mainīt. Un mēs ne jau nejauši nopietni vērsām savu skatu uz jaunajiem vietējiem spēlētājiem. Skatieties, kā jau tagad spēlē Kangars vai Uldriķis. Mani vispār ļoti iepriecina, ka mums patreiz nav tieši Latvijas futbolistu trūkuma.

– Eiropas čempionāts 2024. Kādai komandai jutīsiet līdz?

– Bez šaubām, pirmām kārtām, protams, Gruzijas izlasei. Tas pat nav apspriežams. Vēl manas simpātijas Ukrainas un Vācijas pusē.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv