Ceturtdien, 20. jūnijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čmpionāta spēli. “TonyBet Virslīga” deviņpadsmitās kārtas ietvaros Tamaza Pertijas komanda viesos tikās ar klubu FK “Tukums 2000/Telms”. Diemžēl, prieku mums šī spēle pavisam nenesa: dramatisks un ļoti sāpīgs zaudējums ar rezultātu 1:2 (0:0). Pēdējās mača minūtes pārvērtās īstā trillerī, bet, diemžēl, noslēdzās viss iznākumā ne mūsu labā.

Vienīgos vārtus mūsu komandas sastāvā iesita uzbrucējs Mustafa Diavs. Gadījās šis patīkamais notikums 90. minūtē, un tad bija grūti iedomāties, ka drīzumā viss noslēgsies ar milzīgu sarūgtinājmu. Diemžēl…

Nē, tas ir vienkārši neticami. To ļoti grūti izskaidrot no parastas loģikas pozīcijas. Tu pilnībā apspēlē pretinieku. Izveido daudz teicamu momentu, vēl vairāk priekšnoteikumu rezultatīvam uzbrukumu noslēgumam. Tu pārvaldi bumbu daudz vairāk par oponentu, piespied to aizsargāties lielāko daļu laika. Tu diktē spēles garu. Un galu galā tieši tu – neuzvari. Negūsti pat kripatiņas punkta tabulā.

Cik reizes šajā drausmīgajā sezonā mēs jau esam vērojuši šo bēdīgo bildi?!

Jā, kas līdzīgs var gadīties vienu reizi, varbūt otro reizi, pat trešo. Bet lai kas tāds būtu nospiedošā vairākumā spēļu?! Lai kas tāds atkārtotos ne reizi vien un atkārtotos ar kaut kādu nodevīgu patstāvību?! Neticami.

Var to visu nosaukt dažādos vārdos. Nolemtība. Nolādējums. Melnais periods. Un tā tālāk. Kopējo būtību jau tas nemaina. Patreiz FK “Liepāja” pārdzīvo, visticamāk, pašu sarežģītāko periodu kluba vēsturē. Un lieta pat nav stāvoklī turnīra tabulā. Lieta tāda, ka absolūti nesaprotams, kā pārvarēt un pārciest šo mežonīgo spēles netaisnību, kad tu maču pēc mača saņem to, ko neesi pelnījis. Un tieši – zaudējumus un neizšķirtus, bezgalīgos punktu zaudēumus.

Tādas neveiksmes dabīgas, kad tu nelabo kļūdas, kad tu necenties analizēt neveiksmīgās spēles, kad tu nemeklē pārmaiņas un aizmirsti par meklējumiem. Jebkurš meklējums – kadru, taktiskais, idejiskais, psiholoģiskais. Bet tur ar tā lieta, ka FK “Liepāja”, negaidīti izgāzusies startā, pastāvīgi atrodas meklējumos un pielikusi gigantiskas pūles, lai mainītu situāciju un atrastu pareizo ceļu. Vispirms jau, protams, treneru štābs. Izmaiņas bija, un jūtamas – vispirms jau spēles plānā. Un tās, bez šaubām, deva kvalitatīvus augļus. Kurš teiks, ka mūsu komanda patreiz spēlē tāpat, kā pirmajā riņķī, tam nepieciešams noņemt apsēju no acīm vai steidzami pasūtīt kvalitatīvas brilles.

Un pie visa tā nepāriet pati galvenā “slimība” – rezultāta kā nebija tā arī nav. Gandrīz pavisam nav uzvaru. Un tas ļoti stipri nospiež un samulsina. Līdz zobu sāpju sajūtām, kuras nevienam nenovēlēsi.

Saprotams, ka Tukumā gala rezultāts uz tablo, un tagad runāt, ka tas pavisam ne pēc spēles – tas, tā teikt, vājo puse. Bet tas jau pavisam nemaina to, ka rezultāts tiešām pilnībā ne pēc spēles! Nav nozīmes uzskaitīt visas viesu vārtu gūšanas iespējas: pēc būtības, vēl pirmajā puslaikā mums vajadzēja visu izšķirt savā labā. Laukuma saimniekiem bija reizi efektīgs pretuzbrukums, un balva – pārliktnis. Mums divi sitieni pa vārtu stabiem, mums vairāki bīstami sitieni tiešā tēmējumā, mums pat sitiens ar papēdi (!) izgājienā viens pret viens ar vārtsargu.

Starp citu, kā reiz šo epizodi nevar neatzīmēt atsevišķi. Pie rezultāta 0:0 noslēgt tādu uzbrukumu ar papēdi – tas, bez šaubām, rupjš elementāru spēles pamatu pārkāpums un pat necieņa pret komandas partneriem. Saprotams, ka spēlētājs visu gribēja izdarīt labākajā veidā, gribēja iesist, bet fakts paliek fakts. Tā spēlēt vienkārši nedrīkst, tā darboties aizliegts. Bet blakus pilnībā brīvs Luka Silagadze, viņš gaida vienkāršu piespēli, viiņš viens pret vārtiem…

Otrais puslaiks maz ar ko atšķīrās no pirmā. Ja nu vien strādīgie laukuma saimnieki ieķēās spēlē ar stipriem zobiem vārdā “Raksturs” un sāka vēl nepiekāpīgāk katrā laukuma daļā traucēt mums spēlēt. Jā, “Tukums” izveidoja, maigi sakot, ļoti pieicīgi, bet lūk, traucēja (un tā nav ironija, tas ir kompliments) viesiem ļoti ārprātīgi. Malači, puiši, ko tur teikt. Bet kad pēkšņi novēlās dāvana no “standarta” kādēļ nesist tālajā stūrī?! Sitiens vājš, sitiens neveikls, nu bet precīzs – 1:0.

Mūsu varenās pūles pie atbildes vārtiem atveda tikai 90. minūtē. Kaut gan arī līdz tam bija daudz bīstama. Un lūk, beidzot skaists Mustas šāviens. Silagadze, Tīdenbergs, Čeiks Faije, Patijčuks, Bagdasarjans – šajā uzbrukumā daļu sevis ielika daudzi puiši. Noslēdza Musta ar aukstasinīgu un spēcīgu šāvienu – 1:1! Labais, Musta. Žēl, ne vienmēr tavi spožie izgājieni nonāk līdz loģiskam noslēgumam, bet par tavu pastāvīgo mērķtiecību uz vārtiem un vēlēšanos vienmēr izveidot ko asu, vēlēšanos saasināt un meklēt laimi tieši uzbrukumā, bet ne garlaicīgajās piespēlēs atpakaļ, paldies tev. Lien uzbrukumā, Musta!

Kaislības iesvilās, un šie vārti kļuva vēl ne par pašu spožāko un emocionālāko noslēguma notikumu. Mēs, protams, stipri sapņojām par vārtiem numur 2. Un emociju vētra aiznesa mūs… uz grunti. 95. minūtē vienkāršs uzbrukums, centrējums no flanga, sitiens, atkārtots sitiens – 2:1. Mēs vienkārši epizodē pazaudejām spļes orientierus, pietrūka tieši pieredzes. Vieni aizlidoja plašumos no spēles laimes, kura uz tiem pēkšņi negaidīti novēlās. Bet mēs bridām savā nomāktībā…

Vispār, bridām nedaudz vēlāk. Pat pie 1:2 mums bija satriecoša iespēja izraut neizšķirtu. Silagadze ar teicamu piespēli, aktīvais Patijčuks ar teicamu sitienu no grūtas pozīcijas. Kā vārtsargs izvilka mirušu bumbu no vārtu līnijas?! Nenoniecinot laukuma saimnieku panākumu, atcerēsimies atkal par mūsu melno joslu vai nolādējumu…

Kā no šī stāvokļa iziet?! Jo vairāk, kad liekas, ka izmēģināts jau viss. Ziniet, recepte vienkārša un sarežģīta. Un pats dīvainākais, ka citas receptes nav.

Vajag paciest, vajag sažņaugt “kulakus”, vajag strādāt, vajag turpināt ticēt. Jā, jā, nekā fantastiska izveseļošanās veidos nav un nevar būt. Tikai tā.

Un tad obligāti pie mums atgriezīsies spēles gaisma un mēs atkal atcerēsimies par uzvarām.

TONYBET VIRSLĪGA 2024. 19. kārta

FK Tukums 2000/Telms – FK Liepāja – 2:1 (0:0)

Tukums: Vilkovs (Kapustins, 90+9), Sidorovs (Stīvensons, 75), Mihubī, Krieviņš, Rogovs, Anmanis, Samoilovs, Prohorenkovs, Joksts, Atligins (Reingolcs, 68), Kaušelis.

Rezervisti: Anševics, Paulovičs, Videnieks, Štāls, Ūzis, Bormanis.

Liepāja: Lazarevs, Fall, Grīnbergs (Bagdasarjans, 63), Uldriķis, Tīdenbergs, Kangars, Cheikh Diouf, Kairmani (Cheikh Faye, 80), Silagadze, Moustapha Diaw, Patijčuks.

Rezervisti: Kurakins, Ziemelis, Muradjans, Patrikejevs, Khorkheli, Ivanovs, Lassana Faye.

Vārti: 1:0 Kaušelis (58), 1:1 Moustapha Diaw (90), 2:1 Samoilovs (90+5).

Brīdinājumi: Anmanis (11), Patijčuks (78), Kaušelis (84), Fall (86), Silagadze (90), Kapustins (90+5).

Galvenais tiesnesis: Kristaps Ratnieks.

Tukums. 20.06. Skatītāju skaits: 322.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv