Ceturtdien, 11. jūlijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja Konferences Līgas kvalifikācijas raunda pirmo spēli. Eirokausi atgiezušies Liepājā! Pie mums ciemos atbrauca klubs “Vikingur” (Fēru salas). Spēle sanāca ļoti saspringta un interesanta un noslēdzās ar kaujiniecisku neizšķirtu ar rezultātu 1:1 (0:1). Intriģējošā dueļa uzvarētājs noskaidrosies nākamajā ceturtdienā, 18. jūlijā, Fēru salās. Cīnīsimies līdz pēdējam!

Ļoti patīkami, ka mūsu komandas atgriešanās Eirokausos izsauca lielu interesi – 1762 skatītāji. Liels paldies visiem, kuri atnāca uz stadionu. Paldies! Mēs visas 90 minūtes dzirdējām un jutām jūsu atbalstu un tas ļoti palīdzēja sasniegt pozitīvu rezultātu. Gribas ticēt, ka mēs sagādājām jums, godājamie līdzjutēji, labvēlīgas emocijas. Vēlreiz paldies, un uz tikšanos nākamajos mājas mačos!

Vienīgos vārtus mūsu komandas sastāvā iesita aizsargs Marko Simičs. Bravo, Marko! Pieredzējušais spēlētājs, pavisam nesen atgriezies mūsu komandā, uzreiz parādīja, ko pa īstam nozīmē pieredze un meistarība. Tādi futbolisti momentāli paceļ visas komandas līmeni.

…Fināla svilpe atskanējusi. Emocijas. Mūsu puiši, kā solījuši, atstāja laukumā visus spēkus. Soļi līdz rezervistu soliņam nāca ļoti smagi. No vienmēr nopietnā un disciplinētā Roberta Meļķa, likās, sekundi iepriekš no pleciem novēlies kalns. Jānis Grīnbergs, norubījis visas 90 minūtes, tā teikt, no sirds, arī atgādināja olimpieti, kurš tikko pievārējis maratonu. Pat varenie melnkalniešu aizsargi Luka Uskokovics un Anto Babics izskatījās tā, it kā būtu veikuši pārgājienu pār Kordiljeriem.

Bet, laikam, pats spožākais pierādījums tam, ka visi spēki palikuši tur, laukumā, ka spēlei atdots maksimums, bija Artūrs Karašausks. Uzbrucējs, spēli aizvadot ļoti pašaizliedzīgi, izveidojot situāciju mūsu vienīgajiem vārtiem, bija lielisks savā nepārprotamajā izlēmībā. Tāds raksturs padara komandu dzelžainu un izturīgu, tas veido tās pamatu, tās būtību. Bravo, Kara!

Jāatkārto “Bravo, Kara!” par mūsu galveno epizodi 55. minūtē. Mēs bijām zaudētājos, bet enerģija, kustība un cīņas griba parādīja, ka mēs izdarīsim visu, lai atspēlētos. Stūra sitiens, Grīnbergs zināja, kur veikt piespēli. Kara, ņemot savā savienībā pieredzi, smalki izjuta situāciju, izturēja pauzi un atdeva lielisku piespēli soda laukuma vidū. Bet tur Simičs, vēl viens liels pieredzes draugs, trāpīgi un gudri sita ar galvu – 1:1! Jā, labais, Marko!

Pirms spēles aizsargs visiem līdzjutējiem solīja, ka komanda izdarīs visu, ko var. Obligāti izdarīs. Pateica un vārdu turēja. Turēja visa komanda.

Kaut gan, protams, bija grūti. Īpaši pirmajā pusstundā. Mēs ļoti stipri nervozējām, nekādi nevarējām nomierināties. No tā brāķis piespēlēs vienkāršās situācijās, ilga saprašana par to, kuram un kā jādarbojas konkrētajā epizodē, kurā zonā sevi jāpiedāvā un t. t. Šī sarežģītība, protams, saprotama: mūsu komanda, pēc būtības, forsē kadru pārkārtošanos, bet tas ir process, kurā laiks spēlē izšķirošo lomu. Nekas un nekad nenotiek ātri.

Cita lieta, ka FK “Liepāja” patreiz tādā situācijā, ka laika iešūpoties vienkārši nav. Vispār nekāda laika nav. Katra spēle, kā pēdējā. Un rezultāts jādod tieši tagad.

Bet kad uz jaunajiem spēles instrumentiem spēlē nervi, grūti gaidīt kvalitatīvu skanējumu. To gandrīz uzreiz saprata “Vikingur”. Laba komanda. Tāda vienkārša, bez īpašām tehniskām prasmēm, bet pārliecināta, gudra un ticoša, ka var ar visu tikt galā. Simpātiska un izaicinoša brigāde. Malači. Zina, ko un kā laukumā darīt. Vispār, pavisam ne nejauši šie puiši ir līderi savā čempionātā, esot ar kaut kādiem vienkārši satriecošiem rādītājiem.

Viesi mūsu “nervozajās” minūtēs uzbruka vairāk un asāk, kaut gan ne visai uzstājīgi. Tā, sitieni no vidējas distances, ne vairāk. Mēs kopumā tikām galā, kaut gan zvaniņi skanēja. Piemēram, 17. minūtē, kad Vladislavs Kurakins efektīgi izvilka bumbu, lidojošu zem pārliktņa.

Bet drīzumā mums kļuva nelabi. Iemetiens flangā, Kura pārāk avantūrisks izgājienā, pārmetiens – 0:1. Atkal jau – daudzējādā ziņā nervu epizode. Nebūtu tāda kopēja komandas satraukuma, viesi neiesistu tādus vienkāršus vārtus, bet uzticamais Kura neatļautu sev tādu retu vaļību. (Kritizēt vārtsargu par apbēdinošu kļūdu, starp citu, nevietā. Jā, protams, acīmredzami kļūdījās, gadās. Bet kopumā Kura liels malacis, bet 82. minūtē viņš vispār izglāba mums neizšķirtu. Seivs pēc sitiena ar galvu apakšējā stūrī bija lielisks!)

Bet pus stunda pagāja, mēs beidzot nomierinājāmies. Un uzspēlējām pavisam savādāk. Atgriezās ātrums, enerģija, azarts. Reaktīvais Mustafa Diavs flangā aizlidoja no sedzējiem, nopelnīja kaudzi pārkāpumu uz sevis. Meļķis beidzot iegāja sevī, sāka drosmīgāk saasināt. Kara aktīvāk meklēja asus turpinājumus. Un tas pārmetās uz visiem.

Iekustējās viss komandas mehānisms.

Un uzreiz parādījās momenti. Labākais gadījās 40. minūtē, kad Musta skaisti izveda uzbrucēju viens pret vienu. Diemžēl, Kyvon Leidsman duēli zaudēja. Velns parāvis, žēl…

Bet spēles lūzums kopumā iestājās, un otrais puslaiks to apstiprināja. Pastiprināja spēli tie, kuri izgāja uz maiņu – īpaši Dodo, bet pēc tam Danila Patijčuks. Mēs klasiski izpildījām presingu, gudri nosedzām pretiniekus un vispār viesiem neko nopietnu izdarīt neļāvām. Bija daudz pusmomentu, bija karsti pie pretinieka vārtiem, bija ļoti karsti pie “standartiem”, bet, diemžēl, pietrūka noslēguma. 75. minūtē Dodo spēcīgi izšāva tuvajā “devītniekā” – uh, garām. Pēc tam vēl momenti, vēl spiediens, spiediens, spiediens…

Ļoti sen mēs tā nebijām spēlējuši.

Ļoti žēl, ka neizrāvām uzvaru. Būtu bijis īpaši patīkami, iesistu tas pats aktīvais Daņa pēdējās sekundēs, eh…

Neizšķirts.

Bet galvenais šā aizraujošā mača iznākums tajā, ka visi ieraudzīja jauno FK “Liepaja”. Vēl ne līdz galam saturīgu un sabalensētu, bet tas ir saprotams. Bet noteikti vairāk kvalitatīvu, meistarīgāku un spējīgu risināt nopietnus uzdevumus.

Tgad pats galvenais uzdevums – kausa spēle Jelgavā. 14. jūlijā. Bet par ceturtdienu, 18. jūliju, un izbraukumu uz tālajām un brīnišķīgajām Fērām mēs, protams, jau tagad arī brīnišķīgi atceramies.

Tur ļoti vajag pierādīt, ka mūsu līmenis tiešām kļuvis augstāks.

Konferences Līga. 1. kvalifikācijas kārtā

FK Liepāja – Víkingur – 1:1 (0:1)

Liepāja: Kurakins, Uskokovic, Simičs (Kangars, 77), Babic, Grīnbergs, Purtic, Cheikh Diouf (Doudou, 68), Meļķis, Moustapha Diaw (Patijčuks, 77) Karašausks, Leidsman (Dodo, 49)

Rezervisti: Lazarevs, Cheikh Faye, Tīdenbergs, Arcadio, Bagdasarjans.

Víkingur: Reynatrod, A. Gregersen, B. Gregersen, Vatnhamar (Atlason, 82), Bardarson (Jonhardsson, 64), Turu, Justinussen (Nielsen, 64), Svensonu, Ellingsgaard, Olsen, Kallsberg.

Rezervisti: Armgrimsson, Brunni, Lervig, Djurhuus, Magnussen, Hansen, Arngrimsson, Joensen.

Vārti: 0:1 Kallsberg (21), 1:1 Simičs (55).

Brīdinājumi: Cheikh Diouf (33), Grīnbergs (51), Purtic (79), Ellingsgaard (86).

Galvenais tiesnesis: Toms Ouvens (Velsa).

Liepāja. 11.07, Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 1762.

Foto liepajniekiem.lv

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv