Svētdien, 28. jūlijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvija čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” divdesmit ceturtās kārtas ietvaros Tamaza Pertijas komanda mājās tikās ar klubu “Valmiera” FC. Bezkompromisa kauja noslēdzās ar likumsakarīgu kaujiniecisku neizšķirtu ar rezultātu 0:0. Mūsu komanda parādīja kvalitatīvu un interesantu futbolu (pat neskatoties uz nebeidzamajām lietus gāzēm!), un tas dod cerības. Tas bija tiešām nopietns līmenis, kurš sola, ka tuvākajā nākotnē mēs beidzot izmainīsim mūsu pozīciju turnīra tabulā.

Pirmām kārtām, mēs pateicamies līdzjutējiem, kuri šodien atnāca uz stadionu. Ļoti slikts laiks, stiprs lietus, kurš nepārstāja ne minūti – jūs, draugi, tas nenobaidīja, un jūs vīrišķīgi atnācāt uz stadionu un atbalstījāt mūsu komandu. Liels paldies, tas ir ļoti svarīgi – mēs to ļoti novērtējam. Daudzējādā ziņā pateicoties jums, mēs atņēmām punktus vienai no turnīra labākajām komandām. Žēl, neuzvarējām (bijām tuvu!), bet, gribas ticēt, spējām jūs iepriecināt un dot pozitīvas emocijas. Vēlreiz visiem paldies!

Starta svilpe vēl nebija atskanējusi, bet jau bija acīmredzams, ka visus gaida spēle-pārbaudījums. Smaga un nogurdinoša kauja. Viss tādēļ, ka lietus nedomāja pārstāt savu “slapjo uzstāšanos”, bet tas gandrīz pavisam izslēdza tehniku un kombināciju virpuli – laukumā valdīja nepiekāpīga cīņa un divcīņas.

Kā reiz tajā bija ļoti svarīgi nepiekāpties. Nepiekāpāmies! Raksturs bija varens, cīnījāmies par katru bumbu, bet aizsardzības grupa un vārtsargs vispār pārvērtās necaurejamā bastionā. Bravo, Marko Simičs un kompānija! Pieredzējušais centra aizsargs vispār šodien bija kā īsts gladiators, bet tāds, kurš nekad nezaudē aukstasinību un paškontroli. Viņu nesaudzīgi sita, viņam bija sāpīgi, bet Marko vienalga vienmēr piecēlās un turpināja kauju. Pie tāda līdera neviens nevarēja atļaut sev ņemt un atslābināties.

Ļoti daudz reižu šajā sezonā mums pietrūka tieši tādas izturības – ja gribiet – dzelžainas un lepnas.

Un vēl ļoti lieliski, ka šodien jutās satriecoša uzticamība pēdējā robežā. Danijels Petkovič šodien debitēja FK “Liepāja” sastāvā un izdarīja to ļoti kvalitatīvi un spēcīgi. Labais, Dani! Jau 7. minūtē viņu pārbaudīja ar neparocīgu sitienu apakšējā stūrī: Petkovič tika galā pārliecinoši un akurāti. Pēc 15 minūtēm bija vēl viens tāds pat klasisks seivs. Otrā puslaika sākumā Petkovič vispār nopelnōja ovācijas, izvelkot smagu bumbu apakšējā stūrī. Visbeidzot, jau pēdējās sekundēs Dani tika galā ar ļoti nepatīkamu sitienu no tuva attāluma – tas bija ļoti efektīgs un svarīgs seivs. Atspēlēties jau vienkārši neatliktu laika.

Kopumā, Dani liels malacis. Mēs pieminējām tikai pašus zīmīgākos seivus, bet bija vēl ļoti daudz kvalitatīva darba, par ko parasti atskaitēs par spēli nerunā. Spēle izgājienos, saspēle, piesegšana, priekšā pateikšana un vēl daudz kas. Dani visu izdarīja tā, ka galvenais treneris dabīgi izteica viņam pelnītu komplimentu preses konferencē. Labais, Dani, tā turēt!

Laikam, vienīgais, kas mums šodien neizdevās – tad darbības uzbrukumā. Precīzāk – uzbrukumu noslēgums, mūsu vecā bēda. Mēs, piemēram, teicami gatavojām pretuzbrukumus, visa komanda to dēļ darīja milzīgu taktisko darbu. Mēs skaisti un bieži aizbēgām “trīs uz diviem”, “četri uz trijiem”, bet pieņēmām nepareizus lēmumus pašā noslēgumā. Biežāk, kā pareizos. Bet lūk, kad visu darījām pareizi – vārtu guvums bija ļoti tuvu! Atceraties, Karas piespēle un Dodo sitiens no vārtu priekšas. Uh, kādēļ ne tālajā stūrī, kādēļ tuvajā stūrī?! 41. minūtē Mustafa Diavs tomēr iesita, kā reiz realizējot pretuzbrukumu, bet aizmugure, žēl…

Pēc pārtraukuma mēs pastiprinājām spiedienu: nevarēja ieraudzīt starpību starp komandu pēdējā vietā un komandu trešajā vietā! “Desmitā” bieži izskatījās saturīgāk un spožāk, kā “trešā”. Žēl, tas nepārvērtās precīzā sitienā. Centimetru pietrūka 63. minūtē, kad Kara spīdoši izpildīja soda sitienu –  Dodo un bumba iznākumā trāpīja vārtu stabā. 68. minūtē skaistas Dodo šķērītes gandrīz rezultatīvi sagrieza viesu aizsardzību. Turpat Roberts Meļķis asi nometa bumbu pa sitienam, bet neviens no mūsējiem, diemžēl, nepaspēja. Garām, atkal kaut kur garām…

Pēc būtības, tādās spēlēs visu izšķir kā reiz vienīgie vārti. Bet lūk, to tā arī kā reiz nebija.

Iznākumā neizšķirts, kurš pa īstam nevar iepriecināt, tādēļ, ka mēs jau neuzvarējām. Bet mēs neesam uzvarējuši vispār ļoti sen un mums ļoti vajag atcerēties, sajust tieši uzvaras garšu! Bet, no otras puses, tas ir ļoti vajadzīgs neizšķirts. Mēs ne ar ko nepiekāpāmies komandai, kura pēdējā laikā spēles kvalitātē piekāpusies vienīgi RFS, neapšaubāmam līderim. Pat “Riga” FC mūsu čempionātā spēlē vienkāršāk un ne tik pārliecinoši, kā “Valmiera”. Bet mēs šodien noteikti nebijām sliktāki. Mēs izskatījāmies kā spēks, kurš pilnībā varēja uzvarēt, un tas būtu bijis pelnīti. Jā, pilnībā varējām arī zaudēt, bet ne tādēļ, ka spēlējām sliktāk, bet tādēļ, ka līdzīgā spēlē visu var izšķirt jebkurš sīkums. Te paši galvenie vārdi – līdzīga spēle.

Lūk, šis līmenis kā reiz arī dod cerības.

TONYBET VIRSLĪGA 2024. 24. kārta

FK Liepāja – Valmiera FC – 0:0

Liepāja: Petkovičs, Grīnbergs, Lausičs (Cheikh Diouf, 63), Uskokovičs, Babičs, Simičs, Meļķis (Patijčuks, 75), Purtičs, Karašausks, Dodo, Moustapha Diaw (Dudu, 89)

Rezervisti: Lazarevs, Čikovani, Kangars, Cheikh Faye, Bagdasarjans, Leidsman.

Valmiera: Ošs, Uldriķis, Korobenko, Veips, Toņiševs, Birka, Varslavāns, Porsāns-Klemantē (Kavasaki, 80), Diops (Bambulā, 66), Vapne, Ndojs.

Rezervisti: Olses, Duke, Cēsnieks, Omori, Souza, Penkevics, Dusalijevs.

Brīdinājumi: Uldriķis (21), Lausičs (28), Korobenko (45+1), Moustapha Diaw (55), Babičs (73), Porsāns-Klemantē (79).

Galvenais tiesnesis: Aleksandrs Anufrijevs.

Liepāja. 28.07, Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 298.

Foto Valmiera FC

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv