Mēs nebijām uzvarējuši ļoti ilgi. Bet kaujā ar konkurentu nekas cits neatlika. Iznākumā pārliecinoša uzvara, efektīgi vārti un ilgi gaidītās prieka emocijas. Pārsteidzošais Marko Simičs satricināja publiku, daudziem spēlētājiem gribējās aplaudēt – tas bija teicams vakars. Un tomēr Tamazs Pertija aicināja nekrist eiforijā – neko īpašu mēs pagaidām vēl neesam izdarījuši. Tiešām, galvenajam trenerim pilnībā taisnība.

FK “Liepāja” galvenā trenera Tamaza Pertijas komentārs pēc mača:

– Laba spēle, apsveicu mūsu līdzjutējus ar svarīgo uzvaru. Sapratām, ka viesi kompakti un ar lieliem spēkiem aizsargāsies, uzplēst tādu aizsardzību vienmēr grūti. Viņi cerēja uz pretuzbrukumiem, un mums bija ļoti svarīgi neielaist pirmajiem. Savādāk mums pie 0:1 vienmēr parādās visādi kompleksi. Mēs to sapratām, mēs tam gatavojāmies, zinājām, ka mums ļoti svarīgi spēlēt ar bumbu un radīt pastāvīgu spiedienu. Protams, divi mūsu rezultatīvie “sptandarti” nospēlēja galveno lomu, pēc tiem mēs atvērāmies, nonācām vairākumā un iznākumā pārliecinoši uzvarējām.

Kopumā, esmu apmierināts ar mūsu spēli un pateicīgs spēlētājiem. Laukumā redzēju futbolistus, kuri tiešām pa īstam saprata šā mača svarīgumu. Priecājos, ka atradās līderi. Viennozīmīgi par tādu kļuva Simičs. Viņa harizma, pieredze, palīdzība partneriem – viss tas bija iespaidīgi un augstā līmenī. Un bez tam, Marko vēl arī divus izšķirošos vārtus iesita!

Protams, īpaši gribu pateikties mūsu līdzjutējiem. Mēs viņus dzirdējām, mēs jutām, ka par mūsu komandu pārdzīvo – tas vienmēr ļoti svarīgi un patīkami. Tā kā kopumā sanāca labs un pozitīvs vakars. Bet, protams, šī uzvara – tas ir tikai piliens jūrā no tā, ko mēs gribam izdarīt un sasniegt. Nekādas eiforijas pēc šiem 3:0 mums nav, mēs esam mierīgi un brīnišķīgi saprotam, ka mums vēl ļoti daudz vajag izdarīt, lai spēle būtu vēl labāka un kvalitatīvāka.

– Simičs treniņos arī tā iesit soda sitienus?

– Atklāšu mazu noslēpumu: viņš tos vispār nesit. Bet tieši tas arī runā par līmeni un klasi. Kāds iesit desmit no desmit treniņos, bet spēlē neko netrāpa. Bet Marko piegāja un iesita – tas ir līderis. Ļoti priecājos, ka Simičs ir mūsu komandā. Tieši tādu spēlētāju mums pietrūka sezonas pirmajā pusē. Starp citu, Marko mani pārliecina, ka agrāk tā jau iesitis. Kaut kā neatceros.  (Smaida). Droši vien, kaut kur citos čempionātos.

– Kompleksi, ja komanda ielaiž pirmā. Sakarā ar to, kas nāca prātā, kad Oloko netrāpīja tukšos vārtos pie rezultāta 0:0?

– Ziniet, tur viss tik ātri notika, ka es neko padomāt nepaspēju. Sekundes. Bet, protams, es nopriecājos, ka viņš netrāpīja vārtos. Interesants kas cits: mēs, pēc būtības, pirms spēles paredzējām šādu situāciju, teicām puišiem par to spēles uzstādījumā. Svarīgi bija nedot viņam otru tādu iespēju, savādāk viņš noteikti iesistu. Tādēļ, ka viņš ļoti spēcīgs uzbrucējs.

– Sastāva izvēle un pārkārtojumi spēles gaitā. Kangars sāka kā labais aizsargs, pēc tam bija balsta pussargs, tur spēlēja arī Simičs. Ar ko tas saistīts?

– Spēle visu laiku mainās, nedrīkst darboties pēc šabloniem. Tur spēles gaita piespieda mūs veikt visas šīs taktiskās korektīvas. Treneru štābs lasa spēli, mēs pieņemam lēmumus. Piemēram, Simičam nebija ērti balsta pussarga lomā, mēs ātri atgriezām viņu aizsardzībā. Bet Kangars vispār bija viens no labākajiem laukumā, pie tam, abās pozīcijās. Talantīgs puisis, un, galvenais, viņš saprot futbolu.

– Dudu brīnišķīgi iegāja spēlē. Viņš var rēķināties ar vietu starta sastāvā?

– Protams, viņš labs pozicionālā uzbrukumā, gan arī pretuzbrukumos. Dudu teicami ieķeras bumbā, viņam teicama tehnika. Vispār mums uzbrukumā ļoti laba konkurence, un sastāvā mēs liksim tos, kuri nedēļas ciklā parādīs sevi labāk, kurš būs aukstasinīgāks un pārliecināts par sevi.

– Jautājums par izmaiņām treneru štābā. Jaunais kluba sporta direktors Ivans Džurdževič ar pirmo dienu aktīvi iegāja treniņu procesā?

– Jā, un tas ir ļoti labi. Mums patreiz vienkārši nav laika ilgi iešūpoties. Mēs veselām dienām sēžam kopā un apspriežam daudz jautājumu. Ivans ļoti kvalificēts speciālists, kā, starp citu, arī cits mans jaunais palīgs Macejs Stahovjaks. Esmu pārliecināts, ka viņi abi dos daudz labuma. Mēs viens otram uzticamies, ievērojam subordināciju un kopā daram visu, lai izvestu FK “Liepāja” jaunā līmenī. Esmu pateicīgs klubam, ka man ir tāds štābs. Starp citu, man vispār nekad nav bijis tā, ka treneru štābs būtu slikts. Bija vienkārši savādāk: daudzi mani palīgi tikai sāka trenera karjeru, tas tagad viņi ir galvenie treneri. Tagad FK “Liepāja” pieredzējuši speciālisti, un esmu priecīgs, ka viņi ir ar mums.

– Kluba herarhija treneru līmenī saglabājusies?

– Jā, protams. Ivans brīnišķīgi zin, ko un kā pateikt, kur vajag iejaukties, un kur nevajag. Viņš ir profesionālis. Ja tā nebūtu, mēs vienkārši nestrādātu vienā štābā.

– Dotajā momentā tieši FK “Liepāja” Latvijas spēlētāju līmenis jūs apmierina, īpaši ņemot vērā, ka traumu guvis pieredzējušais Karašausks?

– Jā, kādēļ nē?! Redzējāt, kā šodien spēlēja Grīnbergs vai tas pats Kangars? Un Patijčuks? Vai 17 gadīgais Arams Bagdasarjans? Saprotams, ka visus labākos vietējos spēlētājus pārtver mūsu bagātākie klubi. Bet mēs arī vienmēr meklējam, vispirms jau talantīgus jaunos puišus. Un es esmu priecīgs, ka puiši parāda sevi un grib būt labāki.

– Turnīra tabula. Pats galvenais apsteigt “Jelgavu” vai domājat par astoto vietu un augstāk?

– Man pats svarīgākais, lai FK “Liepāja” atgrieztu savu seju. Tas ir galvenais uzdevums. Neskatos tabulā, kaut gan, protams, galvā jautājums par to vienmēr karājas, tur vienmēr nervi un t. t. Jau atzīmēju, ka 18 gados trenera karjerā nekad neesmu bijis tādā turnīra situācijā, kā arī tāpat daudzi mani spēlētāji. Tā kā es, protams, priecājos, ka mēs pametām pēdējo vietu, tādēļ, ka esmu pārliecināts, ka mēs to neesam pelnījuši. Ļoti ceru, ka viss šis smagais periods, kuru mēs kopā pārvaram, darīs mūs visus gudrākus. Personīgi man tā ir milzīga mācība, tai skaitā tādēļ, ka es, atklāšu vēl vienu noslēpumu, gribēju panākt augstu rezultātu bez liela budžeta selekcijai. Bet pārvērtēju savas iespējas, un iznākumā mums sezonas vidū nācās nodarboties ar nopietnām pārmaiņām.

– Ņemot vērā tos, kuri parādījās, budžets palielinājies?

– Protams, tas ir dabīgi, ja paskatīties uz spēlētājiem, kurus mēs nesen uzaicinājām. Acīmredzami, ka Marko Simičs saņem daudz augstāku samaksu, kā, piemēram, Normunds Uldriķis. Bet, ticiet, tā nav kosmiska starpība. Ne kā “Riga” FC vai RFS, lai Dievs dod viņiem visas veiksmes – jo vairāk spēcīgu klubu, jo labāk. Mēs nesajukām prātā, mēs nezaudējām galvas, bet neapšaubāmi, klasiskākiem spēlētājiem ir daudz augstāki kontrakti. Bet no viņiem attiecīgi tiek prasīts.

– Ne tik sen bija zīmīgs moments, kad jums preses konferencē zvanīja kluba prezidents. Patreiz Oļegs Hramovs noskaņots vairāk optimistiski, kā tajā periodā?

– Jūs ziniet, mūsu prezidents vienmēr atkārto: “Es neko futbolā nesaprotu!” Bet personīgi es domāju, ka viņš kā reiz to saprot labāk par visiem. Tādēļ, ka viņš ļoti precīzi paredz daudzus notikumus, paredz tos daudz agrāk, kā tie reāli notiek. Redzama milzīgā pieredze darbā ar cilvēkiem. Jo pavisam ne nejauši mūsu prezidents – veiksmīgs biznesmenis. Oļegs man daudzas reizes teicis par dažādiem momentiem, bet es nedzirdēju. Kad tie patiešām notika, viņš tikai atgādināja: “Es jau tev par to teicu!” Ko man atliek darīt?! Lūk, tiešām – uzmanīgi klausīties kluba prezidentā.

Ziniet, kad mēs tagad kopā dzeram kafiju, man elementāri kauns skatīties viņam acīs. Tā ir pirmo reizi manā karjerā! Nekad 18 gadu laikā nevienam kluba vadītājam, kuros es strādāju, man nebija kauns skatīties acīs. Bet tagad situācija tieši tāda. Viņš vienmēr priekš komandas dara maksimumu, bet mēs viņu šajā sezonā ļoti pievīlām, neiesaistāmies cīņā starp vadošajām komandām. Protams, viņš nekad neiejaucas sastāva noteikšanā, nesaka priekšā taktiskās shēmas un t. t. Bet cilvēkus mūsu prezidents saprot vienreizēji, un man šodien ļoti patīkami, ka viņš pēc spēles bija priecīgs. Tomēr mēs visi kopā nometām no sevis kādu psiholoģisku slogu un iekšējo spriedzi. Mums šodien vajadzēja skaisti uzvarēt un mēs to izdarījām.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv