Mēs turpinām gatavošanos spēlei ar “Tukumu”. Noskaņojums labs, tas patīkami. Kad uzvari, kad iesit, kad neielaid – tās ir pozitīvas emocijas, kuras mums šajā sezonā nāk ar milzīgu darbu.

Priecē, ka sākuši beidzot pietiekami regulāri iesist uzbrucēji. Vispirms Kyvon Leidsman, interesants un kaut kur pagaidām noslēpumains FK “Liepāja” futbolists. Viņš atnāca uz komandu kaut kā kautrīgi, bet daudz un neatlaidīgi strādāja. Jā, nespīdēja, kā Marko Simičs vai Danijels Petkovičs, bet toties vienmēr ļoti centās, bija vērtīgs un strādīgs.

Bet tagad aizgāja ilgi gaidītie vārti. Malacis, Kyvon! Ar baudu apsveicu uzbrucēju un uzzināju par viņu daudz jauna. Uzziniet arī jūs, dārgie draugi.

Kyvon, apsveicu. Tu esi uzņēmis brīnišķīgu tempu: divas spēles – divi vārti!

Paldies, tiešām, esmu ļoti priecīgs, ka sāku iesist un dot komandai labumu.

Pirmos savus vārtus tu skaisti iesiti “Jelgavai”, bet par to vēlāk. Sākumā par svarīgo uzvaru Daugavpilī. Ko atzīmēsi, izņemot svelmi?

Svelme, protams, ļoti ietekmēja mača gaitu. Kā, starp citu, arī zemā laukuma kvalitāte. Bez tam, pretinieks ļoti nepiekāpīgs un interesants. Tādēļ spēle sanāca smaga, uzvarai mēs pielikām maksimumu pūles. Iesitām divus vārtus, izveidojām vēl momentus, varējām iesist vēl vairāk. Esmu pārliecināts, trīs punktus “Liepāja” izcīnīja absolūti pārliecinoši.

Bez šaubām. Man patikās komandas kopējais mehānisms.

Mēs divas nedēļas ļoti nopietni gatavojāmies šai spēlei. Daudz uzmanības veltījām uzbrūkošajām darbībām, gribējām uzbrukumā spēlēt agresīvi. Man liekas, mačā mums izdevās daudz no tā izdarīt pareizi un kvalitatīvi. Ceru, starp citu, ka tāds neatlaidīgs darbs ļoti palīdzēs mums iesist nākamajos mačos.

Pēc manām domām, izpausties mūsu jaunās uzbrukumu idejas sāka jau spēlē pret “Jelgavu”.

Protams. Tas bija ļoti svarīgs mačs pret konkurentu. Mūs interesēja tikai trīs punkti. Pie tam mēs parādījām labu futbolu, daudz laika pavadījām uzbrukumā. Marko Simičs parādīja savu augsto līmeni. Iznākumā pārliecinoša uzvara, kas kļuva par svarīgu psiholoģisku momentu. Komanda no jauna sajuta uzvaras garšu, tas ir ļoti svarīgi.

Simiču mēs lielījām daudz un pelnīti. Bet ļoti iepriecināja, ka beidzot sāka iesist uzbrucēji. Kyvon Leidsman! Saprotu, ka abi tavi vārti tev līdzvērtīgi. Un tomēr – kuri patika vairāk?

Izcelšu tad vārtus “Jelgavai”. Un pat ne tādēļ, ka tie man kļuva par pirmajiem. Bija ļoti patīkami, ka vārti kļuva tieši par auglīgām teicamām komandas darbībām. Mēs pie tā daudz strādājam treniņos, un ļoti labi, ka viss izdodas spēlēs. Domāju, turpmāk mēs tikai pieliksim uzbrukuma darbībās.

Abos gadījumos ļoti savlaicīga bija pēdējā piespēle.

Jā, uzbrucējs neko neizdarīs bez partneru palīdzības. Viņu piespēlēm ir milzīga nozīme. Paldies Marinam Lausičam un Danilam Patijčukam, bez viņu piespēlēm šo vārtu nebūtu.

Vārti izrādījās daudzējādā ziņā ļoti līdzīgi. Tieši pret vārtiem tu efektīgi tiki galā ar sedzējiem un biji precīzs. Lūk tā, tava stihija?!

Laikam, jā. Tādā veidā esmu iesitis daudz vārtus. Uzbrucējam jāprot tikt galā situācijā “viens pret vienu”, jo vairāk soda laukumā. Bet varu iesist arī no citām pozīcijām: ar galvu no flangu piespēlēm, piemēram.

Gaidīsim. Bet vispār es sapratu: mūsu komanda atradusi tipisku “devītnieku”. Būsi mūsu Erlings Holands.

Nav slikts salīdzinājums. (Smejas). Pacentīšos.

Tavu trāpīgo šāvienu nācās pagaidīt, kaut gan momenti bija arī agrāk. Pārdzīvoji, ka neizdevās iesist?

Nē, paliku pārliecināts par sevi. Protams, man gribējās iesist pēc iespējas ātrāk, bet bija vajadzīgs laiks. Kad sajutu, ka pilnībā esmu gatavs fiziski, tad arī vārti uzreiz atnāca. Bez tam, sāku labāk saprast partnerus.

Latvijas čempionātā principā grūti iesist?

Pavisam nav viegli. Te daudz labu aizsargu dažādās komandās. Kopumā, tas ir pietiekami laba līmeņa turnīrs. Bet es ļoti ceru, ka tagad “Liepājai” problēmas ar vārtiem būs mazāk: mēs ievērojami esam pielikuši uzbrukuma darbībās.

Tu atzīmē to jau ne pirmo reizi. Tas runā vēl arī par to, ka tu pilnībā esi adaptējies jaunajā komandā?

Adaptācijas process paiet labi, bet droši vien, pagaidām vēl agri runāt, ka tas pilnībā noslēdzies. Tam vajadzīgs vēl laiks. Ne tikai man, bet arī daudziem mūsu puišiem. Nevar panākt ideālu spēli, ja daudz futbolistu atrodas komandā vien pusotru mēnesi. Droši vien, mūsu komandas potenciāls realizēts pagaidām uz procentiem 80, ne vairāk. Un tomēr, domāju, visi ievēroja, ka pēdējās spēlēs FK “Liepāja” spēlē ļoti cienīgi. Bet mēs noteikti varam vēl labāk un spēcīgāk.

Vienmēr vairākums jautājumu par futbolu un visu, kas ar to saistīts. Bet pie pilsētas tu pieradis, tev patīk Liepājā?

Ļoti patīk. Jūra, pludmale, labsirdīgi un patīkami cilvēki. Liepājā ļoti patīkami atrasties, vienkārši pastaigāties skaistajos parkos. Te mierīgi un klusi.

Liepāja, teiksim tieši, stipri atšķiras no tavas dzimtās Amsterdamas.

Jā, ļoti stipri atšķiras. (Smaida). Tur tādu klusumu atrast sarežģīti. Es mīlu Amsterdamu, tā ir mana pilsēta, brīnišķīga un pārsteidzoša. Bet Liepāja brīnišķīga savā veidā: futbolistam, kurš pilnībā koncentrējas futbolam, tā vienkārši ideāla pilsēta.

Tagad pilnībā saproti, ko no tevis prasa treneri?

Jā, nekādu problēmu. Mums ļoti kvalificēti treneri, viņi vienmēr spēlētājiem visu izskaidro līdz sīkumiem. Viss ļoti aptveroši. Domāju, spēlētāji dzird trenerus, un tādēļ mūsu komandas spēle pastāvīgi uzlabojas.

Ar visiem spēlētājiem jau atradi kopēju valodu?

Ceru, jā, man nav nekādu grūtību. Mums ļoti labi puiši. Man patīk, ka ”Liepājā” ir pieredzējuši futbolisti, ir grupa talantīgu jaunu puišu, ir, teiksim tā, vidējā klase. Tie paši Simičs un Dodo – brīnišķīgs piemērs mācībai un progresam. Kad redzi, kā viņi un citi pieredzējuši spēlētāji izliek sevi treniņos, tad saproti, uz ko vajag tiekties. Kopumā, es esmu priecīgs, ka varu spēlēt ar tādiem partneriem.

Konkurence uzbrukumā augsta. Kurš no mūsu uzbrucējiem tev patīk?

Visi, nevaru kādu izcelt. Spēcīgi, kvalitatīvi un dažāda plāna uzbrucēji. Katrs spējīgs un prot iesist, man nav par to šaubu.

Pats bīstamākais no viņiem – neapturamais Simičs?

Jā jau, šis uzbrucējs rada briesmas pretinieku aizsardzībai. (Smaida). Marko, protams, satriecošs profesionālis. Viņa māka spēlēt ar galvu pie “standartiem” – tas ir īpašs moments. Bez tam, soda sitienus viņš sit lieliski.

Kuru no mūsu aizsargiem treniņos visgrūtāk apspēlēt?

Ar visiem puišiem pavisam nav vienkārši. Bet izcelšu Anto Babiču. Spēcīgs aizsargs, kurš teicami lasa spēli un ātri pieņem lēmumus.

Mūsu vārtsargi, esmu pārliecināts, arī neatļauj viegli iesist.

Nešaubieties! Viņiem vēl pamēģini iesist. Teicami vārtsargi, kuri piespiež katru spēlētāju stipri pacensties, lai iesistu. Malači, tā arī vajag – tas visiem nāk tikai par labu.

Uzstādīji sev konkrētu mērķi Latvijas čempionātā? Piemēram, minimums septiņi vārti.

Kādu precīzu skaitli nenosaukšu. Mērķis viens – iesist, pēc iespējas vairāk. No uzbrucēja kā reiz visi to arī gaida.

1. septembrī mūs gaida mājas spēle pret “Tukumu”. Principiāla kauja visādā nozīmē. Mūsu uzdevums saprotams.

Neapšaubāmi, mēs domājam tikai par uzvaru. Nekāda cita uzdevuma nav un nevar būt. Vispār, mums Latvijas čempionātā atlikušas deviņas spēles – tie ir mūsu deviņi fināli. Par Latvijas Kausu varu teikt to pašu.

Novēlu, lai Kyvon Leidsman pagarinātu savu vārtu sēriju pirmajā rudens dienā.

Paldies, pacentīšos izdarīt visu, kas manos spēkos. Iesist – tas ir mans darbs. Bet pats galvenais – uzvarēt un iegūt vēl trīs punktus.

Foto liepajniekiem. lv

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv