Sestdien, 26. oktobrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīsdesmit ceturtās kārtas ietvaros Tamaza Pertijas komanda tikās ar klubu “Grobiņas SC/LFS”. Karstais derbijs kārtējo reizi sanāca saspringts, aizraujošs un ļoti emocionāls. Pats galvenais – “Liepāja” skaisti un pelnīti uzvarēja ar rezultātu 3:1 (1:1)! Apsveicam mūsu līdzjutējus ar brīnišķīgu gara spēka uzvaru: ļoti svarīgie 3 punkti!

Par derbija galveno varoni kļuva neatkārtojamais Dodo. Brazīliešu brīnumdaris kārtējo reizi padarīja FK “Liepāja” līdzjutējus laimīgus: tieši Dodo precīzais sitiens 90. minūtē atnesa mūsu komandai uzvaru! Lielmeistars, kurš sen pieradis sajūsmināt liepājnieku līdzjutējus – bravo, Dodo! Aplaudējam stāvus viss stadions.

Vēl divi vārti Danilas Patijčuka un Moustapha Diava aktīvā. Daņa iesista vārtus ļoti svarīgā un vajadzīgā momentā, izlīdzinot rezultātu pirmajā puslaikā. Kopumā, brīnišķīga spēle, Daņa, malacis! Bet Musta mierīgi realizēja pretuzbrukumu, trāpot jau tukšos vārtos pēc dāsnas Roberta Meļķa piespēles.

Derbijs – tās ir emocijas. Derbijs – tās ir emocijas, kuras spīd, kā zibens. Derbijs – tās ir emocijas, kuras trokšņo kā negaiss. Protams, mēs gaidījām tieši šo maču ar īpašu nepacietību. Mēs brīnišķīgi atcerējāmies, kas tur gadījās augusta sākumā. Brr… Mums vajadzēja tiešām kaut ko svarīgu un nopietnu teikt atbildē.

“Liepājai” vienkārši nebija tiesību zaudēt derbijā summā, sērijā no četrām tikšanās reizēm. 

Tas būtu jau, ziniet, pazemojoši. Pie visas cieņas pret kodīgo pretinieku. Bet, piekritīsiet, pie visa viņa nepatīkamajiem “kodieniem” šis pretinieks nekādi nevar būt labāks par mūsu komandu. Tas nekādi nevar būt stiprāks četru maču iznākumā.

Šodien tas mums bija jāapstiprina laukumā.

Starp citu, ļoti žēl, ka “otršķirīgā” laukumā. Futbols rezerves stadionā – tas, protams, stipri bojā derbija kopējo bildi. Visi četri derbiji akurāti pierādīja, ka tā vienmēr ir ļoti spoža un intriģējoša cīņa, kura interesē ļoti daudzus līdzjutējus. Tā, bez šaubām, galvenā stadiona cienīga. Bet mēs šodien bijām viesi.

Tagad ļoti patīkami pasvītrot, ka mēs laukumu pametām kā saimnieki. Spēles stāvokļa saimnieki.

O, Dodo! Kā šis brīnumainais, ļoti smaidīgais un labais cilvēks priecājās, kad lidoja uz mūsu rezervistu soliņu?! 90. minūte, brazīlietis tikko kā iesitis vārtus, izšķirošos vārtus. Un steidzās kāda partnera apskāvienos ar pilnībā satriecošu enerģiju un prieku. Visa mūsu komanda mirklī iezaigojās, kā… Sarežģīti atrast atbilstošu salīdzinājumu. Laikam, tāda pat neticama gaisma iedvesmo milzīgo Rio brazīliešu karnevāla karstumā. Vajadzēs, starp citu, pie paša Dodo painteresēties šajā sakarā…

Šī bija kulminācijas epizode, visā smagajā un saspringtajā derbijā. Tajā bija daudz visdažādāko notikumu. Kļūdas. Drausmīgi pārkāpumi no amerikāņu futbola. Kaut kādas liekas bumbas uz laukuma. Paši visdažādākie kliedzieni no stadiona dažādiem punktiem. Seivi, interesanti lēmumi, vārti. Bija, kā vienmēr, daudz kas. 

Bet šis Dodo skrējiens un mūsu komandas kopējā laime – tas bija pats neaizmirstamākais moments. Pēc manām domām, vienas šīs brīnišķīgās epizodes pietiekoši, lai pateiktu paldies “Grobiņai” par to, ka tā iekļuva virslīgā un ļoti atzīstami visu sezonu spēlēja.

Atceraties, 90. minūte, vēl jau 1:1. Mēs gandrīz visu otro puslaiku pavadījām pretinieka laukuma pusē. Daudz bijām ar bumbu, pastāvīgi meklējām pieejas pretinieka vārtiem. Bet nekādi nevarējām izdarīt galveno – iesist vārtus, kurš pretiniekam liegtu ilūzijas. Jā, pretinieks sitās ar visiem spēkiem, izmisīgi, pat nikni. Reizēm ļoti nesaudzīgi: atceraties, kur gan tikai nesita to pašu reaktīvo Mustu. Bet mūsu vārti noteikti atstāja viņus ar nulli cerībām un sapņiem.

Mēs, liekas, pamēģinājām visu. Treneru lēmumi bija ļoti pareizi, interesanti. Mēs efektīgi mainījām flangus, tas pats Marins Lausičs nenogurstoši meklēja uzbrukuma variantus. Sitiena pozīcijā gudri izlēca pat aizsargs Eduards Tīdenbergs, kurš parādījās laukumā pēc liela pārtraukuma. No “standartiem” varēja iesist pat Anto Babičs. 82. minūtē Kīvons Leidsmans centrēja no labā flanga, bet gudrinieks Patijčuks spīdoši sita, bet… bet bumba noskūpstīja pārliktni! Uh, tas bija moments, kad varēja sākt šaubīties.

Un tikai Dodo noteikti nešaubījās! Tādi meistari zina, ka kaut kas obligāti gadīsies. Nobriedīs. Galvenais, to mirkli nenogulēt, būt tam gatavam. Tur derbija daba.

Un lūk… Atkal flangā labi pastrādāja Leidsmans: ass centrējums soda laukuma centrā. Tur parasti ierastais visdažādāko kāju apkopojums, bet tobrīd pēkšņi bija brīvāks, un tieši tur atlidoja Dodo pieredze. Esmu pārliecināts, kad vēl bumba tikai lidoja pie viņa, Dodo jau zināja, ka bumba iznākumā absolūti noteikti būs tur, kur vajag – 1:2!

Jāāā! Laikam, paši mūsu emocionālākie vārti šajā sezonā. Protams, tā bija uzvara. Pēc tāda notikuma, pēc tādām pūlēm izstrādāta precīza sitiena, 90.+ minūtē, uzvaru derbijā jau vairs nav iespējams izlaist.

Protams, mēs pēc tā uzvarējām. Un pat pacienājām publiku vēl ar vienu brīnumainu uzbrukumu un ar vēl vienu skaistu sitienu. Atkal Lausičs pierādīja, ka galva viņam gudra, bet tehnika augsta: šika piespēle, un Robčiks aiztraucās uz tikšanos ar vārtsargu. Aplausi, Misters Meļķis izrādījās ļoti dāsns cilvēks: izsmalcināti izripināja bumbu Mustam. Sveki, tukšie vārti – 1:3! Ļoti patīkami, kad komandas partneris aizmirst par egoismu un dara visu, lai citam komandas partnerim būtu viegli un priecīgi.

Laikam, mēs tādu spožu noslēgumu tiešām nopelnījām. Visu otro puslaiku bijām acīmredzami spēcīgāki, pretinieks ar lielām grūtībām tika galā ar mūsu tempu un kustību. Pirmajā puslaikā, protams, tāda FK “Liepāja” dominante nebija vērojama. Un tur “Grobiņas” nopelns, neapšaubāmi. Viņi izturēja mūsu starta spiedienu (atceraties, Dudu organizēja pirmo momentu jau 20. sekundē!), bet pēc tam atkal pārsteidza mūs ar labu organizāciju un prasmi pareizi atvērties.

Tā viņi arī nopelnīja pendeli: laba kustība un laba spēles uzdrīkstēšanās. Nu un mūsu kļūda, protams. Pendeles ne vienmēr izvelk pat Petko – 1:0.

Tas bija ļoti smags moments. Divreiz mēs derbijā to jau bijām izgājuši, un pēc tam nevarējām no tādas situācijas “izlīst”. Bet, par laimi, tagad mēs pavisam citādi!

Mēs nesalūzām, un pat nedomājām salūzt.

Un vēl tagad mums ir gudrinieks Lausičs. Flangā pussargs efektīgi apmānīja sedzējus un negaidīti pie tuvā vārtu staba atrada Daņu. Vai tiešām jūs aizmirsāt, ka Patijčuks tagad ļoti labs?! Sitiens tālajā apakšējā stūrī apstiprināja, ka Daņa teicamā formā – 1:1! Labais, Daņa! Tas bija ļoti svarīgs moments. Nedrīkst ļaut ievainotam zvēram aizlaizīt rētas. Vai, runājot citiem vārdiem, aiziet pārtraukumā pie 1:1 mums bija velnišķīgi svarīgi.

Starp citu, mēs līdz pārtraukumam varējām būt vadībā! Nenogurdināmais Dodo izlēca sitiena pozīcijā, sita trāpīgi, bet vārtsargs spīdēja ar reakciju. Nešaubieties, Dodo tad bija stipri sarūgtināts…

Dodo pārstāja būt sarūgtināts 90. minūtē! Dodo dāvāja laimi visiem, kuri pārdzīvoja par mūsu komandu.

Un uzspīdēja miglainajā Liepājā neredzēts karnevāls, kā milzīgajā Rio. Vajadzēs obligāti uzzināt no Dodo, kā tas tur notiek…

TONYBET VIRSLĪGA 2024. 34. kārta

Grobiņas SC/LFS – FK Liepāja – 1:3 (1:1)

Grobiņa: Mališs, Krautmanis (Rūd. Meļķis, 58), Družiņins, Tumanovs, Halata, Stuglis (Mammadzada, 84), Sdaigi, Džeriņš, Krušatins (Gaučis, 58), Knapšis (Kruglaužs, 65), Dobrecovs

Rezervisti: Piņčuks, Mosquera, Renteria, Fjodorovs, Rupeiks

Liepāja: Petkovičs, Purtičs, Babičs, Kangars (Tīdenbergs, 46), Lausičs, Grīnbergs, Dudu (Moustapha Diaw, 46), Aganspahičs (Leidsman, 70), Bagdasarjans (Rob. Meļķis, 46), Patijčuks, Dodo

Rezervisti: Lazarevs, Ziemelis, Čikovani, Fall, Karašausks.

Vārti: 1:0 Krušatins (32, 11.s.s.), 1:1 Patijčuks (42), 1:2 Dodo (90), 1:3 Moustapha Diaw (90+4).

Brīdinājumi: Sdaigi (45+4), Džeriņš (54), Knapšis (57), Rūd. Meļķis (67), Babičs (73), Družiņins (80), Mammadzada (87), Lausičs (87).

Galvenais tiesnesis: Andris Treimanis.

Liepāja. 26.10, Stadions “Daugava”, rezerves laukums. Skatītāju skaits: 750.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv