Sestdien, 29. martā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” ceturtās kārtas ietvaros Dino Skendera komanda viesos tikās ar klubu RFS. Diemžēl, čempions panāca uzvaru ar rezultātu 4:1 (0:1). Ļoti apbēdinoši, bet tāds rezultāts nedrīkst mānīt līdzjutējus: mūsu komanda aizvadīja lielisku pirmo puslaiku, skaisti to uzvarēja, bet lūk, pēc pārtraukuma mums, diemžēl, viens nogrieznis sanāca ļoti neveiksmīgs.

Vienīgos vārtus FK “Liepāja” sastāvā iesita uzbrucējs Džibrils Gejs. Viņš izcēlās otrajā spēlē pēc kārtas – labais, Džib! Neapstājies, tā arī tālāk turpini.

Kas tad notika otrā puslaika sākumā?! Uh… Tas kļuva par galveno jautājumu šim interesantajam un saspringtajam mačam. Kā tā sanāca, ka laukuma saimnieki ļoti īsā laika periodā sagrieza visu ar kājām gaisā?! Vai arī mēs paši visu tā sagriezām? Ļoti sarežģīti saprast un pieņemt. Divas minūtes un mūsu optimistiskais 0:1 pēkšņi pārvērtās smagos 2:1, vēl septiņas minūtes, un lūk, uz tablo jau 3:1, kritiski un prasot no mums jau brīnumus.

Bet brīnumi nenotiek vienkārši tāpat, vienas vēlēšanās nepietiekami.

Skaidrs, ka neviens neaizmirst par pretinieka līmeni. Uzbrukumi, spiediens, pārliecība, agresija – visu to otrajās 45 minūtēs mēs no čempiona gaidījām. Tam bija jābūt obligāti, un tas, protams, bija.

Bet kas pēkšņi notika ar mums? Kādēļ pēkšņi izzuda galēja koncentrācija un uzmanība? Tā sanāca, ka otrais puslaiks tikai sākās, bet mēs sagaidījām to stāvoklī, kurš saucās “aizpeldējām”. Tā jūtas bokseris, saņemot taisno galvā. Bet starpība tā, ka mēs aizpeldējām vēl pirms sitiena, lūk tā, kau kā uzreiz. Nostājāmies savā laukuma pusē, atskanēja svilpe, un mēs jau, kā izrādījās, peldam.

Kaut kāds aptumsums, savādāk ar nenosaukt.

Simts reižu apbēdinošāk par to, ka lūk, bija taču tikko pilnībā brīnišķīgs pirmais puslaiks. Tā bija lieliska “Liepāja”! Lepna, ātra, pārliecināta, gudra – komanda-uguns!

RFS pirmās 45 minūtes arī bija labs. Bet “Liepāja” bija vienā līmenī ar čempionu. Laukuma saimnieki noteikti nebija labāki par mums. Mēs pirmo puslaiku uzvarējām pilnībā pelnīti.

Cik labi mēs iesitām! Kirils Iļjins, atkal ļoti cienīgi atstrādājot flangā, atdeva augstu piespēli. Dodo uzvarēja grūtu bumbu gaisā, nometiens soda laukuma centrā. Bet tur kustīgais uguntiņš Džibs visus apsteidza un ar skaistu sitienu raidīja bumbu stūrī – 0:1! Jā, ir, teicami vārti – malači, puiši!

Mēs turpinājām tikpat aktīvi un enerģiski. Ļoti laba kustība, kaisle, augsts temps. Taktiskā precizitāte. Uz laukuma saimnieku firmas pārvietošanos, kura noved bezizejā jebkuru pretinieku jau daudzus gadus, mēs reaģējām ļoti labi. Un tādēļ iplašumi rīdziniekiem uzsmaidīja ļoti reti. Bet mēs paši ļoti kvalitatīvi pārgājām no aizsardzības uzbrukumā, plaši, ātri, ar vairākiem piedāvājumiem. Visu laiku asi un bīstami.

Atcerieties, piemēram, epizodi 37. minūtē. Presings, mēs efektīgi nosedzām, Dodo aizlidoja iesist otros vārtus. Iznākumā tikai stūra sitiens (interesanti, vai tur neizgāja piespēle?!), bet bija ļoti asi.

Tādas epizodes mēs izveidojām pietiekami daudz.

Tādu “Liepāju” bija ļoti patīkami vērot. Tas bija ļoti pienācīgs līmenis.

Par kaisli, enerģiju un azartu mūsu puišiem gribējās aplaudēt. Lepnums par komandu.

Protams, bija pamats gaidīt un redzēt tādu pat komandu pēc pārtraukuma.

Bet…

47. minūte, “standarts”, trāpīgs šāviens augšējā stūrī – 1:1. 48. minūte, sitiens tiešā tēmējumā – 2:1. 54. minūte, ugunsgrēks pie tuvā vārtu staba – 3:1. Vien septiņas minūtes, bet viss izmainījās vienkārši neiedomājamā veidā.

Kaut kāda ledaina ūdens šalts uz līdzenas vietas.

Atkal jau, tas, uz ko spējīgs RFS, nevienu nepārsteidza. Tur nav čempionā lieta. Kāpēc mēs neatbildējām uz šiem izgājieniem tāpat, kā pirmajā puslaikā? Kādēļ tāpat nereaģējām – drosmīgi, akurāti un aizrautīgi? Lūk kas bija pats pārsteidzošākais. Nedrīkst jau nopietni domāt, ka kaut kāda kļūda vai pat ielaisti vārti pēkšņi izsistu mums pamatu un mēs pēkšņi uz līdzenas vietas pavisam zaudētu pārliecību? Nē, protams, nopietna līmeņa komanda nevar sev ko tādu atļauties.

Bet kas tad tas bija? Aptumsums. Loģisku izskaidrojumu patreiz uz karstām pēdām atrast vienkārši neiespējami.

…3:1, un viss jau bija izšķirts. RFS noķēra kurāžu, lidoja jau uz tiem spēles spārniem, kuri pat “Ajax” skaisti apdauzīja. Mēs ļoti centāmies, galvu nenolaidām – malači. Kaut kur bijām tuvu otrajiem vārtiem, kaut kur pat bijām tos pelnījuši. Bet acīmredzami bija jūtams, ka lūzuma jau nebūs. Vēl ielaidām nevajadzīgus ceturtos vārtus. Pārdūra mūs velreiz no tuva attāluma – 4:1. Nepatīkami, bet ne tas bija tiešām svarīgi.

Kulminācija bija tad, tajā nogrieznī, kuru loģiski izskaidrot neiespējami.

Stiprs sarūgtinājums. Bet jau pavisam drīz mēs mājās uzņemam “Riga” FC. Svarīgs un jauns pārbaudījums. Vajag maksimāli ātri savākt gara spēku un raksturu.

“Liepāja” var iekost favorītiem. Iekost stipri un nesaudzīgi. Tikai mums 3. aprīlī ļoti vajadzīgi divi tādi puslaiki, ne viens. Šodienas pirmās 45 minūtes nākamajā spēlē jāpārvērš 90 tādās pat minūtēs.

Tad mēs noteikti pēc fināla svilpes apsveiksim viens otru ar uzvaru.

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 4. kārta

RFS – FK Liepāja – 4:1 (0:1)

RFS: Ondoā, Sliede, Ikaunieks, Savaļnieks (Stulgis, 90+1), Kuadio (Odišarija, 46), Lemajičs, Marešs, Paničs, Karašima (Šibass 90+1), Lipuščeks (Ndžī, 90+1), Talla (Klemente, 73).

Rezervisti: Vilkovs, Costa, Saidy, Žaleiko.

Liepāja: Petkovičs, Iļjins, Sorokins, Isajevs (Simičs, 29), Babičs, Dodo (Rob. Meļķis, 63), Melnis (Traore, 63), Korobenko, Lausičs, Samba (Domjaničs, 74), Gejs (Dudu, 74).

Rezervisti: Ošs, Vientiess, Purtičs, Leidsmans.

Vārti: 0:1 Gejs (11), 1:1 Karašima (47), 2:1 Lemajičs (48), 3:1 Ikaunieks (54), 4:1 Odišarija (88).

Brīdinājumi: Gejs (34), Lemajičs (45+2), Marešs (58), Iļjins (61), Savaļnieks (68), Korobenko (90+1).

Galvenais tiesnesis: Andris Treimanis.

Rīga. 29.03, Stadions “LNK Sporta Parks”. Skatītāju skaits: 689.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto RFS.