Piektdien, 25. aprīlī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” devītās kārtas ietvaros Jāņa Gobas komanda dzimtajās sienās tikās ar klubu SK “Super Nova”. Spēle paredzami sanāca nervoza un saspringta un noslēdzās ar kaujiniecisku neizšķirtu ar rezultātu 2:2 (2:0). Ļoti apbēdinoši zaudēt punktus, jo vairāk, ka vēl piecas minūtes pirms fināla svilpes mēs bijām vadībā. Apbēdinoši, bet futbolā gadās viss. Turnīra pirmais aplis noslēdzies.

Vārtus mūsu komandas labā iesita uzbrucējs Moustapha Diavs un aizsargs Marko Simičs. Abi spēlētāji šodien pirmo reizi sezonā izgāja laukumā ar pirmajām minūtēm un uzreiz apstiprināja savu augsto klasi. Ļoti patīkami par Mustu, kurš ilgi mocījās ar traumām. Ļoti patīkami par Marko: pieredzējušais kapteinis atgriezās pa īstam!

Diemžēl, šodien veiksme novērsās no Džibrila Geja. Mūsu komandas labākais bombardieris nerealizēja pendeli, pie tam, pie rezultāta 2:0. Iesistu Džibs, rezultāts būtu 3:0, un tādu pārsvaru pret mums neatspēlētu pat RFS. Diemžēl, uzbrucējs dueli vārtsargam zaudēja. Ļoti apbēdinoši, bet tas ir futbols, viss gadās. Nebēdājies, Džib, galvu augstāk – iesitīsi nākamajā mačā divus, tici saviem spēkiem.

Pirmā apļa noslēgumu mēs gaidījām ar acīmredzamu satraukumu. Mūsu komanda patreiz meklē sevi, meklē savu jauno spēles rokrakstu, meklē savu jauno spēles seju. Tas vienmēr ir ļoti grūti, bet sezonas gaitā tas ir dubultā grūti. Jānis Goba un viņa palīgi bez apstājas atrodas meklējumos, izmēģinot dažādus lēmumus, pastāvīgi cenšoties noteikt kā kadru optimālo variantu, tā arī taktisko. Ļoti grūts, nomocošs uzdevums.

Vispirms jau tādēļ, ka pie visa tā apgrūtinošā meklējuma neviens nav atcēlis pašu galveno nosacījumu – nedrīkst zaudēt punktus.

Jo vairāk spēlēs, kurās “Liepājai” punkti jāņem.

Protams, “Liepāja” šodien bija neapšaubāms mača favorīts. Pie visām objektīvajām grūtībām un visdažādākajiem jautājumiem. Un, protams, pie visas cieņas pret pretinieku.

Starp citu, tad būsim objektīvi un novērtēsim SK “Super Nova”. Pavisam ne nejauši šī komanda katrā spēlē pret jebkuru pretinieku piedāvā kvalitatīvu cīņu. Paņemiet iepriekšējo kārtu, kad pat čempions ar milzīgām grūtībām izrāva trīs punktus, un pat nepieminēsim, kādi vārti tika gūti tajā mačā. Salīdzināt RFS un SK “Super Nova” – tas ir tāpat kā salīdzināt kruīza kuģi, kurš zaigo okeānā, un laiviņu, kura kursē pa klusu upi. Tādēļ jo vairāk cieņas izsauc dzeltenzilā komanda, malači. Gudra, taktiski interesanta brigāde, kurā treneri prot izspiest no spēlētājiem maksimumu.

Mēs visi to brīnišķīgi zinājām un teicami sapratām, ka trīs punktus var izsist tikai ar milzīgām pūlēm. Nekā vienkārša būt nevarēja.

Bet tas, bez šaubām, piespieda mūs nervozēt. No tā daudz kaut kādu sīku kļūdu vienkāršās situācijās, kuras tiešām pārliecināta komanda nepieļauj, pat ja ļoti sagrib. Protams, bija jūtamas vēl lielās izmaiņas sastāvā: vienmēr grūti gaidīt, ka spēles mehānisms darbosies bez nobīdes, kad laukumā daudz jaunu seju. Un šīs “sejas” bija vēl arī ne savās ierastajās pozīcijās.

No tā mums startā nervi, steiga. Un atbildē dzelošie viesu izgājieni, kuri spēlēja vienkārši, bet gudri. Patikās, cik produktīvi viesi strādāja bez bumbas – reta kvalitāte komandām, kuras atrodas turnīra tabulas lejasgalā.

Mēs bijām ļoti tuvu tam, lai ielaistu pirmie.

Bet futbols ir pārsteidzoša lieta. Mēs gandrīz nebijām uzbrukumā, bet mēs iesitām pirmie!

Uzbāzīgais Kijvons Leidsmans nopelnīja soda sitienu. Stefans Purtičs atdeva piespēli, Simičs bija brīnišķīgs turpinājumā. Viesu vārtu priekšā iedejojās panika, bet malacis Danila Patijčuks, saglabāja aukstu galvu un dāvāja iespēju Mustam iesist. Sitiens tiešā tēmējumā bija neatvairāms – 1:0! Labais, Musta.

Gandrīz uzreiz mēs iesitām otros vārtus!

Un atkal standarta stāvoklis, un atkal viss kvalitatīvi un skaisti. Aktivitāte ļāva nopelnīt stūra sitienu. Marins Lausičs efektīvi padeva no laukuma stūra, bet Simičs savā stilā virtuozi ar galvu trāpīja mērķī – 2:0! Ļoti skaists sitiens, un kā kapteinis šiki atlidoja pie bumbas?! Jūs redzējāt?! Bravo, Marko!

Lūk tā, teiksim tieši, ļoti negaidīti mēs ieguvām ļoti lielu pārsvaru rezultātā.

Bet bija acīmredzami, ka nekā viegla turpinājums vienalga nesola. Nekādā gadījumā.

“Super Nova” nepavisam nesadrupa, raksturs komandai ļoti cienīgs. Mūs glāba pārliktnis, mūs glāba labs un uzticams vārtsarga Dāvja Oša darbs, mūs glāba aizsargu pašaizliedzība. Piemēram, kā Anto Babičs metās zem sitiena tiešā trāpījumā 26. minūtē?! Tādas epizodes izdaiļo futbolu.

Skaists futbols bija arī epizodē, kura risinājās 38. minūtē. Skaists tas bija, tiesa, tikai tiem, kuri dotajā gadījumā pārdzīvoja ne par “Liepāju”, bet par viesiem. Pendele, kuru mēs, diemžēl, neiesitām. Pretiniekam tas bija skaistums un prieks, bet mums vilšanās un šoks, kas iznākumā atņēma mums ļoti vajadzīgos divus punktus.

Atkal standarts, šajā reizē auts. Ļoti gudri un kvalitatīvi, malači. Džibs lidoja uz vārtiem un tika notriekts – acīmredzama pendele. Diemžēl, Džibs sita neveiksmīgi, nepārliecināti – vārtsargs glāba. Cik apbēdinoši! Gan par bombardieri, bet, galvenais, par visu komandu.

Bet būtu 3:0, un varētu nolaist priekškaru. Nervozās spēles kulminācija. Iesistu mēs, un viss.

Bet nesanāca, un otrādi – deva pretiniekam milzīgu impulsu, lai izglābtos.

Otrā puslaika sākums, mēs it kā aktīvi un pārliecināti. Un lūk, gara (uz kilometru!) piespēle no vārtsarga (!) un izgājiens viens pret vienu. Vārti – 2:1. Uh, mēs gandrīz esam pieraduši šajā sezonā ielaist kaut kā ļoti viegli.

Pēc kā tāda nervi deg īpaši ātri. Vieniem kurāža, otriem vēlēšanās atsisties. Uzminiet, draugi, kurš kurā lomā atrodās. Mēs sitāmies par katru bumbu, bet organizēt īstu spēli uzbrukumā mums, diemžēl, pavisam neizdevās. Par to gandrīz vienmēr nāk sods. Ošs, malacis, vēl vairākās ļoti grūtās situācijās mūs glāba, atstāja mums šos 2:1 gandrīz līdz pēdējam.

Bet 85. minūtē bēdīgais notikums tomār gadījās. Stūra sitiens, bumbas savākšana, piespēle, un mēs nogulējām otro stāvu – 2:2. Ļoti sāpīgi, ļoti…

Bet vēl atlika laiks, un daudz! Tas bija ļoti nervozi. Emocionālie viesi bija ļoti aktīvi un asi. Mums bija daži interesanti uzbrukumi, kuros mums tā pietrūka aukstasinības…

Iznākumā kaujiniecisks neizšķirts, kurš, bez šaubām, mums nekādu prieku noteikti neatnesa.

Un tā, pirmais aplis noslēdzies. Nervozi, interesanti, ar dažādām emocijām. Mums jau bijis daudz visa kā! Protams, mēs nesavācām daudz, tā saucamo, savu punktu. “Liepāja” noteikti var un vajag spēlēt spēcīgāk un labāk, kā daudzās pirmā apļa spēlēs. Par to nav nekādu šaubu.

Ticam un nešaubāmies. Obligāti pārvarēsim sarežģīto periodu un atkal iepriecināsim līdzjutējus. Citu variantu nevar būt.

Tad, puiši, sāksim otro apli uzvarot. Principiāli. 

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 9. kārta

FK Liepāja – SK Super Nova – 2:2 (2:0)

Liepāja: D. Ošs, Sorokins, Babičs, Simičs, Purtičs, Laušičs, D. Gejs (Korobenko, 59), Patijčuks (Melnis, 59), Traore (Samba, 71), Leidsmans, Diaw (Rob. Meļķis, 71).

Rezervisti: Petkovičs, Vientiess, Dudu, Rūd. Meļķis, Domjaničs.

Super Nova: Orols, Kantē, Dionē (Zeņģis, 76), M. Ošs, Vējkrīgers, Nakamura, Čudars, Šitjakovs (Sillā, 80), Kļaviņš (Tihonovičs, 46), Miņins (Deružinskis, 46), A. Gejs.

Rezervisti: Veisbuks, Deklavs, Artjomovs, Komorovskis, Stepanovs.

Vārti: 1:0 Diaw (20), 2:0 Simičs (23), 2:1 A. Gejs (54), 2:2 A. Gejs (85).

38. minūtē D. Gejs nerealizēja 11. s.s (vārtsargs).

Brīdinājumi: D. Gejs (1), Čudars (52), Purtičs (79), D. Ošs (82).

Galvenais tiesnesis: Sergejs Vasjkovs.

Liepāja. 25.04. Stadions “Daugava”, rezerves laukums. Skatītāju skaits: 227.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv