Piektdien, 13. jūnijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čmpionāta spēli. “TonyBet Virslīga” septiņpadsmitās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda mājās tikās ar klubu BFC “Daugavpils”. Svarīga spēle, neērts pretinieks, nepiekāpīga cīņa. Iznākumā saspringtais mačs noslēdzās ar kaujiniecisku neizšķirtu ar rezultātu 1:1 (1:0), un, bez šaubām, tāds rezultāts mūs ļoti sarūgtināja. Apbēdinoši, bet jāskatās uz priekšu – jauna grūta spēle pavisam drīz. 

Vienīgos vārtus mūsu komandas sastāvā iesita uzbrucējs Bruno Melnis. Nesenais Latvijas izlases debitants iesita otrajā spēlē pēc kārtas – labais, Bruno! Ceturtie Meļņa vārti šajā sezonā. Ļoti žēl, ka ar šo trāpīgo sitienu izrādījās nepietiekami uzvarai.

Tas bija ļoti satraucoši… Pēdējās spēles minūtes, mēs ļoti centāmies izraut trīs punktus. 1:1, 90+ minūte, mēs jau sen vairākumā, bet nopietnais spiediens nekādi nenoveda pie izšķirošā sitiena. Un lūk, atkal soda sitiens, cerības, cerības. Gara piespēle. Uzvaram cīņu, bumba tieši pret viesu vārtiem. Negaidīti centra uzbrucēja lomā nonācis Andrijs Korobenko. Bumba kā reiz pie viņa atlēca, un pussargs iestūma to vārtos! Jā……

Vārti?! 2:1?! Mēs izrāvām ļoti svarīgo uzvaru?! No tribīnes nekas nav saprotams, tiesnesis it kā parādīja uz laukuma centru. Mēs priecājamies, bet pēkšņi mēs pamirstam gaidās. Viņa augstība VAR. Uh…

Ilgas minūtes, visu izpētīja, izzināja.

Spriedums: Koro vārtus iznākumā atcēla, atrada noteikumu pārkāpumu no pussarga puses. Brr… Atliek tikai noplātīt rokas. Ļoti stipra vilšanās…

Saprotams, ka 1:1 jau neko neizmainīs. Bet te pēkšņi viesi paspēja organizēt ļoti asu uzbrukumu, sitiens – skaista Petko reakcija, pārliktnis. Neko jau?! Mums vēl tikai zaudēt tādu spēli pietrūka!

Kaut kas pilnīgi pārsteidzošs. Mēs trīsdesmit minūtes spēlējam vairākumā, mēs iesitam vārtus 90+4 minūtē, un pie tam mēs atradāmies par mata tiesu no zaudējuma! Salvadors Dali būtu apmierināts.

Bet mēs, protams, nē.

Grūti pateikt viennozīmīgi, bet, liekas, epizodē ar Koro noteikumu pārkāpums tomēr bija. Tur jāklausās tiesnešu instances argumenti, lai tā apstiprina galējo verdiktu. It kā bumba no Koro atlēca vārtos, bet tad spēlētājs pēc inerces ar kāju ietriecās vārtsargā. Ļoti sarežģīta epizode, dinamiska, nesaudzīga, grūta pieņemšanai un pareizam vērtējumam. 

VAR iznākumā lēma, ka bija pārkāpums.

Pēc tā apstrīdēt jau veltīgi. 

Tā rezultāts palika 1:1. Bet tur galvenais tajā, ka mums bija jāizšķir cīņas iznākums bez tādām, lūk, ļoti sarežģītām epizodēm.

“Liepāja” pārliecinoši uzvarēja pirmo puslaiku. 1:0, Bruno. Labi vārti. Mēs aktīvi nospēlējām uzbrukumā, Melnis ar Oloko Edi jautri paķīmiķoja. Palīdzēja vēl nejaušs rikošets, un Melnis pārliecināti trāpīja vārtos – 1:0! Labais, Bruno! Patīkami, ka jaunajam puisim izdodas.

Rezultātam bija jābūt lielākam. Viesi pirmajās 45 minūtēs mūsu laukuma pusi vispār šķērsoja reti, aizsargājās un, teiksim tieši, ar grūtībām un lielu enerģiju. Mēs acīmredzami dominējām, daudz bijām ar bumbu, pastāvīgi meklējām variantus uz priekšu. Mustafa varēja atklāt rezultātu jau 10. minūtē pēc Meļņa acīgas piespēles. Kaut kā brīnumaini viesi šajā epizodē izglābās.

Mums vēl tikai ātrumu un agresiju!

Tur, vispār, kā reiz BFC “Daugavpils” bija pret to – tik daudz sīku pārkāpumu pat grūti atcerēties. Viesi pārkāpa noteikumus gandrīz pastāvīgi, un, būtu galvenais tiesnesis izlēmīgāks, pelnītās kartītes birtu arī agrāk un labā daudzumā. Temps pastāvīgi tika raustīts, izveidot bija grūti, un tomēr atpūsties mēs aizgājām pie cienīga rezultāta. 

Bet otrajam puslaikam bija jābūt citādam. Viesi ne jau velti daudz stundas patērēja ceļam, viņi jau par punktiem sapņoja. Tiesa, neko interesantu viņi uzbrukumā izdomāt nevarēja, bet, kā vienmēr, bija aktīvi un enerģiski. Un lūk, reiz ielīda tur, ko izpēta šis (vārdu piemeklējiet paši!) sirsnīgais VAR. Centrējums, roka uz pretinieka sejas – pendele. Sitiens – 1:1. 

Tomēr tas ļoti jocīgi, piekritīsiet. Lai iesistu īstus vārtus, nepieciešamas milzīgas daudzu cilvēku pūles. Bet lai iesistu ar VAR palīdzību, vajadzīgs banāls centrējums, rokas gaisā, kliedziens, ilga video izpēte. VAR – tomēr brīnumaina lieta, tas palīdz iesist vienkāršus vārtus. Ne ļoti kā futbolā, pat pavisam nekā futbolā, bet formāli absolūti pareizus. 

Vispār, aizmirstam. Galu galā, ielaidām – meklējiet ceļus iesist atkal. 

Un lūk, šī lieliskā iespēja – ļoti ātri viesi palika mazākumā. Pusstunda mums vairākuma realizēšanai. 

Protams, mēs kārtīgi pārņēmām bumbas kontroli un daudz uzbrukām. Kā Albānijas izlase pret mūsu izlasi. No flanga uz flangu, daudz piespēļu, ar dažādiem mēģinājumiem. Bet atkal pietrūka agresijas un uzstājības. Nevar pārvarēt vīrišķīgo aizsardzību tikai tādēļ, ka gribas to pārvarēt!

Priekš tā jāplēš dzīslas katrā (!) epizodē. 

Jā, mums, protams, bija iespējas iesist. Kaut kur bloķēja Kijvona Leidsmana sitienu. Kaut kur Melnis izpildīja pārāk sarežģīti, centienā trāpīt “deviņi”. Starp citu, puiši, tāds jautājums. Jūs ziniet cilvēku vārdā Leo Messi? Visdrīzāk, jā. Absolūti unikāls spēlētājs, neatkārtojams un tiešām ģeniāls, no tās kategorijas, kas kā Leonardo da Vinči. Tad lūk: jūs atceraties, cik reizes Leo sitis apakšējos stūros un ne ar visu spēku?! Lūk tieši tā. 95 procentus savus vārtus Messi iesitis tieši tā. 

Nevajag pastāvīgi šaut, kā no lielgabala. Tā iesist, protams, var, bet tā iesit reti. 

Vajag novirzīt! Ņemiet receptes no labākajiem, no ģēnijiem. Viņi priekš tā arī eksistē, lai mācītu citus. Un jums būs vieglāk, ticiet. 

Mēs netrāpījām, mēs nenovirzījām. Un rezultāts 1:1 palika. Un, starp citu, par laimi, ka tas kaut kādā neticamā veidā nepārvērtās pavisam jau mežonīgajā 1:2.

Apbēdinoši, protams, tādos momentos ļoti stiprs sarūgtinājums. “Liepāja” jau arī šodien parādīja kopumā labu, kvalitatīvu futbolu. Tas bija tādas labas vidējas kvalitātes. Mēs bijām gandrīz vienmēr uzteicami laukuma centrā. Mēs pietiekami pārliecināti aizsargājāmies, neskatoties uz nopietnām kadru problēmām. Mēs centāmies būt daudzveidīgi uzbrukumā. 

Un, kas īpaši brīnišķīgi, mēs tādi esam jau kopumā pietiekami sen. Jau nevar vienkārši tāpat nezaudēt trīs spēles pēc kārtas.

Mums, droši vien, pietrūka tikai normāla sportiska niknuma. Gan pie 11 pret 11, un vēl vairāk pie 11 pret 10. Mēs izskatāmies kaut kā pārāk maigi. Mums laukumā vajag vairāk Isajevu! Mums vajadzīga labā nozīmē spēles nekaunība. Tāda, starp citu, kāda mums bija nesen Jelgavā. Un jūs atceraties, draugi, ar ko viss tad beidzās.

Otrdien, 17. jūnijā, mēs noslēdzam otro apli Rīgā. Pretinieks sarežģīts, tas ļoti neērts, dzelošs un uzmācīgs. Tas prot traucēt spēlēt futbolu. Mēs pārliecinājāmies par to mājās, kad nespējām noturēt lielu pārsvaru.

Bet mēs noteikti esam spēcīgāki! Tas ir objektīvs vērtējums, prom emocijas. Ja mums būs raksturs, agresija un normāls niknums – mēs to pierādīsim obligāti.

Puiši, ko teiksiet, 17. jūnijā viss tas tiešām būs?! 

Mēs tam ticam.

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 17. kārta

FK Liepāja – BFC Daugavpils – 1:1 (1:0)

Liepāja: Petkovičs, Sorokins, Isajevs, Simičs, Vientiess (Samba, 81), Gejs (Patijčuks, 70), Purtičs (Traore, 70), Korobenko, Diaw, Oloko (Leidsmans, 81), Melnis

Rezervisti: Ošs, Rūd. Meļķis, Skroderis, Lākutis.

Daugavpils: Beks, Cucurs, Viljamss, Kudeļņiks, Mihaļcovs (Murakami, 90), Barkovskis, Čibindā, Galajs (Skrebels, 67), Lizunovs (Fofanā 46), Djedjū, Diallo (Ivanovs, 67).

Rezervisti: Saveļjevs, Kaušelis, Kopilovs, Harzha, Bujanovs.

Vārti: 1:0 Melnis (27), 1:1 Djedjū (60, 11.s.s.).

Brīdinājumi: Taty (19), Oloko (52), Cucurs (34), Simičs (59), Taty (62), Korobenko (73), Barkovskis (90+3), Fofanā (90+4), Djedjū (90+4).

Noraidījums: Taty (62).

Galvenais tiesnesis: Aleksandrs Golubevs.

Liepāja. 13.06. Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 380.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv