Pirmdien, 30. jūnijā FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” divdesmit pirmās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda mājās tikās ar klubu FK “Grobiņa”. Karsts derbijs, 2657 skatītāji – fantastika! Pats galvenais – tā ir mūsu komandas pārliecinošā uzvara ar rezultātu 2:0 (0:0)! Tādas uzvaras atceries ilgi, malači – bravo, Komanda!

Vārtus iesita neapturamie uzbrucēji Džibrils Gejs (ir jau devītie Džiba vārti!) un Mustafa Diaw. Tikai Musta vārtu dēļ jau vien vajadzēja šodien atnākt uz stadionu – šis puisis dāvāja publikai īstu šedevru. Bravo!

Brīnišķīgs skats. Galvenais tiesnesis jau deva starta svilpi, bet līdzjutēji vēl gāja un gāja uz savām vietām stadionā. Cilvēku plūsma bija varena, un uz to bija ļoti patīkami skatīties. Derbijs tomēr liek īpaši drebēt līdzjutēju sirdīm, iededz tās pa īstam!

Un tas ir brīnišķīgi.

Liels paldies visiem, kuri atnāca uz stadionu. Pavisam nedaudz pietrūka līdz trīs tūkstošiem! Priekš Liepājas, un vispār priekš visa Latvijas futbola ļoti iespaidīgs rādītājs. Sen kas tāds nav bijis. Paldies!

Gribas ticēt, ka derbijs nevienam nelika vilties. Acīmredzams, ka visus, kuri pārdzīvo par FK “Liepāja”, tas varēja tikai iepriecināt, bet lūk, pretinieka līdzjutējiem, atlika tikai sarūgtināties. Bet pats galvenais, ka tāda spēle noteikti nevienu neatstāja vienaldzīgu.

Tā sākās, cilvēki gāja uz tribīnēm, bet riskēja neredzēt ļoti ātrus vārtus. 31. sekunde, Bruno Melnis ar teicamu piespēli izveda uz vārtiem Oloko Edi. Spēcīgs šāviens – garām. Gandrīz uzreiz Musta organizēja brīnišķīgu iespēju uzbrucējam-gigantam: Oloko, diemžēl, atkal kļūdījās no lieliskas pozīcijas. Kā tomēr neveicas šim labajam puisim. Viss kaut kur līdzās, viss kaut kur tuvu… Tātad, vajag vēl paciesties…

Mēs ļoti ātri iezīmējām mūsu uzbrukumu noskaņu. Spiediens bija nopietns, bet Musta un Džibs flangos vispār bija vienkārši neapturami. Visi zina, ka šiem puišiem ātrums vienkārši apburošs! Uzspiedām mēs pastāvīgi. Un ļoti var būt, iesistu “Liepāja” ātrus vārtus, iznākumā viss beigtos ar sagrāvi. Bet…

Mēs neiesitām, starta uzrāviens tā arī neatnesa pašu galveno. Kaut gan tas pats Marins Lausičs 17. minūtē ļoti bīstami sita no brīnišķīgas pozīcijas, bet nenogurdināmais Džibs gandrīz trāpīja mērķī, kad sita ar galvu. Un tomēr, diemžēl, vārtu tā arī nebija, un tas nav tikai realizācijas jautājums. 

Nekad nedrīkst aizmirst, ka derbijā pretinieks nevar būt vājš, pat ja tas objektīvi vājāks. Neko asu un bīstamu viesi pirmajās 45 minūtēs neizveidoja, bet vienalga, protams, mierīgi mums elpot neļāva. Cīņa katrā laukuma daļā, vēlēšanās ilgi pārvaldīt bumbu, mēģinājumi jaukt mums galvu ar pastāvīgu pārvietošanos – tas viss bija. Un ar to pavisam nebija viegli tikt galā.

Bet mūsu noskaņošanās bija jūtama ar pirmajām sekundēm. Likās, tas pat reizēm nedaudz traucēja. Savādāk grūti izskaidrot, kāpēc mēs pietiekami bieži kļūdījāmies vienkāršās situācijās, tehniski nevarējām izpildīt parastu piespēli. Tie ir derbija nervi, nekas cits.

Bet, domājās, otrajā puslaikā viss obligāti nostāsies savās vietās. “Liepāja” spēcīgāka, “Liepāja” var piedāvāt vairāk spēles variantus – atlika tikai sagaidīt vārtus!

Un te bum…

47. minūte, viesi uzbrukumā, un lūk, sitiens no tieša trāpījuma pozīcijas – pārliktnis! Uh… Kā mēs nogulējām šo dūrienu, grūti saprast. Tas bija skaļš signāls, bet kuru… mēs vienkārši nepaspējām kā nākas izanalizēt. Kādēļ? Tādēļ, ka atbildes uzbrukumā iesitām paši!

Cilvēks-motors Andrijs Korobenko, stūra sitiens, piespēle. Vārtsargs kļūdījās, bumba atlēca pie Džiba, kurš ar visu ļoti ātri tika galā – 1:0! Jā, labais, Džib! Puisis, kā parasti, veica ārprātīgu apjomu, noskrēja par trijiem, pastāvīgi turēja spriedzē aizsargus – un lūk, balva! Teicami vārti, vajadzīgi un ļoti svarīgi. Bravo, Džib.

Tas bija lūzuma moments, protams.

Tas mūs nomierināja tajā ziņā, ka novēlās no pleciem smagā nasta. Šodien mums bija jāiesit noteikti, bet, bez šaubām, to vienmēr vieglāk pateikt, kā izdarīt.

Un lūk, galveno uzdevumu minimumu mēs veiksmīgi atrisinājām.

Saprotams, tālāk nebija nekā viegla. Par to arī neviens nesapņoja. Bet mēs kontrolējām spēli, sāka izdoties kvalitatīva piespēle, mēs sakustējāmies ar īpašu enerģiju. Pretinieks arī nepatīkami atbildēja, vispirms ar savu uzbāzību, vēlēšanos, tā teikt, ielīst visur, katrā divcīņā. Uzmācīgi, uzmācīgi, tā, pardon, par greizu salīdzinājumu, kāds dīc, apnicīgi dīc, un no šīs skaņas grūti atbrīvoties.

Mēs aizsargājāmies pārliecinoši. Kas viņiem bija? Spēcīgs sitiens no vidējas distances – Dani Petko skaisti tika galā. Daži “dzēlumi” no “standartiem”, bet tajos jau vienmēr vispār saspringti. Un viss. Pārējais bija tikai dīcieni (labā nozīmē), ar kuriem mēs labi un mierīgi tikām galā. 

Un tomēr, saprotams, ka 1:0 – tas, kā uz ledus. Ļoti slideni. Viena kļūmīga epizode var sasist visas pūles. 

Ļoti bija vajadzīgi otrie vārti, tas noņemtu visus jautājumus.

Mums bija labas iespējas, pat tādas, kad tā arī nebija saprotams, kā bumba iznākumā nenonāca vārtos. Un tomēr, laiks gāja, bet mēs joprojām ļoti nervozējām. Un te…

88. minūte, spriedze sasniegusi augstāko punktu. Viesi organizēja dažus “standartus” pēc kārtas, bumba ilgi atradās mūsu soda laukumā. Nepatīkami, satraucoši. Un lūk, Stefans Purtičs, bumba beidzot pie šī gudrā pussarga, un šika, caurgriezoša piespēle uz brīvu vietu. 

Tur jau lidoja šis reaktīvais puisis! Musta! Starts tika ņemts savā laukuma pusē, bet kad uzbrucējs nonāca līdz bumbai… Tālāk jau bija viena iedvesma! Apkārt bija pieci (!) pretinieki – nav traucēklis! Puisis aizlidoja milzīgā ātrumā metrus septiņdesmit – nav traucēklis! Vārtsargs izmisīgi metās kājās – nav traucēklis! Un lūk, noslēgums šim spīdošajam skrējienam: trāpīgs sitiens stūrī – 2:0! Fantastika, Musta! Nav vārdu. Bravo.

Ļoti spožais briljants (ja mīliet citu dārgakmeni, izvēlieties to) šajā karstajā derbijā. Rotājums, kurš izrotā gan derbiju, gan arī visu turnīru kopumā.

Uzvara! Ļoti patīkamas emocijas, kā jau vienmēr, kad paņem derbiju. Mēs paņēmām to šodien absolūti pelnīti, mēs acīmredzami bijām stiprāki. Jā, ne viss sanāca tā, kā mēs ptiešām varam un protam. Bet derbijā ļoti reti ir ideāla tieši spēles bilde. Pārāk jau gribas uzvarēt!

Svarīgi, ka visos galvenajos komponentos principiālajā kaujā mēs pretinieku noteikti pārspējām. Bravo, Komanda!

Tagad dosimies ciemos pie čempiona. Paši saprotat, kāds tas svarīgs tests, kāda sarežģīta parbaude. 

Bet “Liepāja” var uzvarēt čempionu, šajā gadā tā jau to izdarīja. Jāatbilst.

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 21. kārta

FK Liepāja – FK Grobiņa – 2:0 (0:0)

Liepāja: Petkovičs, Isajevs, Babičs, Iļjins, Sorokins, Laušičs (Purtičs, 84), Korobenko, Diaw (Samba, 90+2), Gejs (Leidsmans, 79), Melnis (Patijčuks, 79), Oloko (Traore, 46).

Rezervisti: Ošs, Vientiess, Rūd. Meļķis, Karašausks.

Grobiņa: Pinčuks, Družiņins, Bekilī, Baraviks (Borisovs, 76), Džeriņš (Fjodorovs, 76), Kļuškins (Grjaznovs, 37), Krautmanis, Raščevskis, Morarenko (Knapšis, 62), Džavads (Gaučis, 62), Dobrecovs.

Rezervisti: Lazarevs, Leitāns, Rupeiks, Bethers.

Vārti: 1:0 Gejs (48), 2:0 Diaw (88).

Brīdinājumi: Krautmanis (50), Družiņins (68).

Galvenais tiesnesis: Andris Treimanis.

Liepāja. 30.06. Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 2657.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv