Svētdien, 27. jūlijā, aizmirstiet par došanos uz pludmali. Draugi, jūs gaida aizraujošs futbols (sākums 17:00)! Pie mums ciemos brauc FK “’Auda”, un tā būs, pēc būtības, karsta cīņa par Eirokausiem. Jūra paliks ar mums arī turpmāk, bet lūk, tādu neatkārtojamu spēli palaist garām nedrīkst. 

Mēs spriedām par šo maču ar Kirilu Iļjinu. Talantīgais FK “Liepāja” aizsargs aizvada interesantu sezonu, daudz spēlē, vienmēr ļoti cenšas, pastāvīgi atdod sevi laukumā par visiem 100+%. Viņš ievērojams, viņš svarīgs, viņš tic panākumam iznākumā.

Sarunāties ar Kirilu patīkami. Viņš audzināts, kautrīgs, prot klausīties un cenšas iedziļināties problēmā līdz galam. 

Saprotams, mēs apspriedām dažādas tēmas, un jums, godājamie līdzjutēji, būs interesanti iepazīties ar aizsarga spriedumiem, kurš spīd kreisajā flangā.

Un es nešaubos, ka Kirils Iļjins jūs vēl stipri pārsteigs: gan šodien intervijā, gan pēc tam, katrā jaunā spēlē. 

FK “Liepāja” – “Riga” FC. Interesants un kvalitatīvs mačs, un ļoti apbēdinošs iznākums. Ko dara futbolists, kad atgriežās mājās pēc tādas spēles?

Kā kuru reizi, dažādi viss notiek. Pirmām kārtām, vajag nomierināties. Protams, centies būt ar tuviniekiem, ar ģimeni. Vajag atslēgties, emocionāli atdzist. Bet labāk par visu drīzāk aizmirst spēli, izmest visu no galvas. Bet to, protams, ļoti grūti izdarīt.

Mačs ilgi grozās pa galvu?

Jā, protams. Te ko vienu atcerēsies, te ko citu… Grūti aizmigt. Pēc šā mača aizmigu tikai divos naktī. 

Domā par kādu konkrētu epizodi, vai par visu kopumā?

Gan tā, gan tā. Vispirms domā par to, ko pats varēji izdarīt labāk? Vai varēji palīdzēt? Vai varēji kaut kur nospēlēt savādāk, vai varēji kaut ko ietekmēt un tā tālāk. Meklē atbildes visiem šiem jautājumiem.

Tad apspriedīsim to, ko var nosaukt par kulmināciju. Epizode – sitiens savos vārtos. Tu izsistu bumbu, ja tā nonāktu līdz tevīm?

Domāju, jā. Pat esmu pārliecināts. Simts procentu, ka es šajā epizodē bumbu izsistu. Saprotams, ka viss notika ļoti ātri. Anto arī visu centās izdarīt pareizi. Bet, diemžēl, nesanāca, tā futbolā gadās. Mums, protams, tur stipri nepaveicās.

Epizode – pendele uz mūsu vārtiem. Saprotams, ka visus mūs tā stipri sarūgtināja. Kas tas bija – koncentrācijas zaudējums, pārmērīga vēlēšanās, vai pretinieka meistarība?

Ticamāk, viss kopā. Protams, bija liela vēlēšanās nospēlēt pareizi, neļaut pretiniekam izdarīt sitienu. Jā, individuāla kļūda, bet kas tāds var gadīties ar jebkuru spēlētāju. Ko padarīsi, tas, tā teikt, daļa no profesijas. Nepatīkama daļa, pret kuru neviens spēlētājs nav apdrošināts.

“Liepāja” ielaida uzreiz trīs vārtus. Kas tāds nav bijis trīs mēnešus, kopš 19. aprīļa. Trīs vārti kaut kā ļoti daudz, pat “Riga” FC momentus tā uzreiz neatcerēsies.

Piekrītu, viņi pa īstam tā arī neko neizveidoja. Vārti, kurus viesi iesita, tā ir prasme izmantot individuālās kļūdas. Var teikt, ka no minimuma viņi izspieda maksimumu. Tas arī apstiprina augstu līmeni: neko īpašu neizveidot, bet iesist trīs vārtus.

Un tomēr, ka aizsardzībā “Liepāja” tagad spēlē pārliecinoši un gudri. Kā tev liekas, kur mēs tieši esam pielikuši? Aizsargi praktiski visi tie paši, bet darbojamies mēs daudz uzticamāk, kā čempionāta pirmajā pusē.

Pēc manām domām, tas vispirms ir trenera rokraksts. Patreiz viss tiešām sakārtots. Katrs spēlētājs zina, kā un kur kustēties. Katrs saprot, par ko tieši viņš atbild. Katram ir savas akurātas funkcijas, un visi cenšas tās maksimāli izpildīt. Ja to nedarīsi, tu nespēlēsi. Bez šaubām, mani vārdi attiecas ne tikai uz aizsargiem. Aizsargājas visa komanda, nedrīkst par to aizmirst.

Tikās viena līmeņa komandas. Vērtējumu var nosaukt par pareizu?

Domāju, mēs tuvojamies līdera līmenim. “Liepāja” tuvu, bet lai būtu vienā līmenī, mums tomēr vēl vajag pielikt. Mums pagaidām pietrūkst stabilitātes tieši, lūk, tādās principiālās spēlēs. Jā, “Liepāja” var vākt punktus tādās spēlēs, bet nepieciešams to darīt biežāk, uz pastāvīga pamata. Kad mēs sāksim to darīt, tad tiešām būsim vienā līmenī. 

Tāda “Liepāja”, sāktu tā sezonu no sākuma, tagad cīnītos ar Rīgas gigantiem par tabulas augšējām rindām?

Godīgi sakot, nezinu. Ļoti grūti dot tādus novērtējumus. Neviens jau nezin, kāda mums būtu pirmssezona. Kādus taktiskos variantus mēs gatavotu, un tā tālāk. Ļoti daudz faktoru, kurus šobrīd grūti piesaistīt kaut kam kopējam. Un tomēr, tomēr domāju, ka startētu mēs labāk.

Tev mūsu mači ar “Riga” FC, tās tieši kaujas?

Protams, man tās ir īpašas spēles. Ļoti gribas uzvarēt, ļoti gribas atņemt punktus. Un ļoti žēl, ka pagaidām neizdodas… Patīkami, protams, satikt pazīstamus puišus, ar kuriem kopā spēlēju. Bet ļoti gribas viņus uzvarēt. Vajag strādāt vēl vairāk, lai ceturtajā aplī visu to tomēr panāktu. 

Interesanti, tagadējais Rīgas kluba variants – spēcīgākais pēc daudziem gadiem, vai vispār labākais?

Man par to grūti spriest. Pēc manām domām, dotajā momentā viss tā vienkārši sakritis, tādēļ daudzi saka, ka tas ir labākais “Riga” FC variants. Ņemot vērā gan “Riga” FC rezultātus, gan RFS klupienu. Bet es nevaru teikt, ka šī “Riga” FC rāda kaut kādu īpašu futbolu, un ka tā kvalitāte augstāka, kā iepriekšējos gados. Jā, tā patreiz ļoti spēcīga komanda, bet arī agrāk “Riga” FC bija ļoti spēcīga.

Jaunais “Riga” FC Eirokausu gājiens beidzot noslēgsies ar iekļūšanu grupu stadijā?

Ceru, ka viņiem sanāks. Jo biežāk Latvijas klubi spēlēs grupā, jo labāk visam Latvijas futbolam. Mūsu klubu panākumi Eiropā – tas ir Latvijas čempionāta statusa paaugstinājums, tā ir nopietnāka uzmanība Latvijas spēlētājiem. Tā kā novēlu “Riga” FC un RFS veiksmi Eirokausos. 

Sekoji “Daugavpilij” un “Audai” Konferences Līgā?

Jā, protams, skatījos spēles. “Auda” bija labāka par pretinieku, bet kad tu neizmanto savas iespējas, par to parasti sāpīgi soda. Tā bieži gadās, lūk, arī tagad gadījās. BFC “Daugavpils” nospēlēja ļoti cienīgi, malači. Bija pelnījuši iziet nākamajā raundā. Diemžēl, ielaida daudz vārtus, un kaut kādus neraksturīgus sev vārtus. Bet vispār esmu priecīgs, ka BFC “Daugavpils” debitēja Eirokausos – tas ir liels notikums pilsētai, klubam kopumā.

Pēc fināla svilpes puišus no Daugavpils gribējās patiesi pažēlot.

Piekrītu, stādos priekšā, kādas viņiem bija emocijas. Īpaši, ja atcerēties, kādi dramatiski notikumi bija pēdējās sekundēs. Ko tādu emocionāli grūti izturēt. Redzēju interviju, kur Edgars Ivanovs neslēpa asaras. Teicami viņu zinu, viņš ir brīnišķīgs puisis, uzrakstīju viņam atbalsta vārdus. Starp citu, ja atcerēties, kā pēc tam BFC “Daugavpils” pārliecinoši tika galā ar “Audu” Rīgā, tad redzams, ka viņi ātri tika galā, atjaunojās un aizmirsa par apbēdinošo neveiksmi.

Latvijas Kausa ceturtdaļfinālā daugavpilieši mums būs ļoti nepatīkams pretinieks.

Bez šaubām. Viņu laukumā visiem ļoti grūti. Esmu pārliecināts, ka tas būs saspringts un emocionāls mačs. Kauss tas vienmēr ir neparedzami. Viena uzvara, un tu jau pusfinālā. Kopumā, būs ļoti interesanta kauja.

Starp citu, kad Daugavpilī būs normāls stadions? Varbūt tu zini?!

O, es nezinu! Protams, visiem gribētos, lai tas parādītos pēc iespējas ātrāk. Bet patreiz, tā teikt, tas “pat neož”. Ļoti žēl. Nešaubos, ka līdzjutēji Daugavpilī ar baudu nāktu uz jaunu stadionu.

Kādas jūtas izbauda spēlētājs, kad Daugavpilī spēlē šajā, teiksim tieši, drausmīgajā būrī? Vari izteikties ar jebkuru vienu vārdu.

Man būs divi vārdi – noslēgta telpa. Ja jūs zinātu, kā tur cepina maliņās! Bet ja pilnā ātrumā ietrikties šajās sienās, tad var, atvainojiet, beigt spēlēt futbolu. Vispār, nevienu negribu apvainot, bet tas drīzāk Oktagons, bet ne futbola stadions.

Tagad beidzot pievērsīsim īstu uzmanību tieši Kirilam Iļjinam. Kā tu vērtē sezonu personīgi priekš sevis?

Mans vērtējums dotajā momentā – kopumā vidējs. Jā, tagad man daudz spēles laika, es to ļoti gribēju, priekš manis tas bija principiāli svarīgi. Var teikt, ka pēc diviem gadiem atkal sevi sajutu pa īstam spēles tonusā. Un vispār “Liepājā” es tiešām jūtos komforti. Bet gribas vēl spēcīgāk progresēt, gribas vēl vairāk uzvarēt. Ļoti gribu, lai mūsu komanda finišētu trijniekā un nākamajā gadā Liepājā atgrieztu Eirokausus. 

Tiesa, tik daudz spēles prakses tev nebija sen. Nav sajūtas, ka Iļjinam kreisajā flangā konkurence, lai cik dīvaini, nav jūtama?

Godīgi sakot, neesmu par to domājis, nepievērsu uzmanību. Pirmām kārtām, es skatos uz sevi, uz savu spēli. Ja treneris uztic man spēlēt, man jābūt maksimāli noderīgam komandai. Cenšos labākajā veidā darīt savu darbu. Prasu no sevis pirmām kārtām. Un kā gan var būt savādāk? Kā var augt un progresēt, ja neprasīt no sevis?

Kurā mačā tu tiešām biji ar sevi apmierināts?

Nosaukšu spēli pret “Tukumu”. Tad es beidzot iesitu vārtus, ko sen gribēju. Domāju, “Liepājai” tad vajadzēja uzvarēt daudz mierīgākā režīmā, bet jebkurā gadījumā mēs bijām acīmredzami spēcīgāki. Individuālā plānā es tad jutos maksimāli komforti.

Atceros, pirms sezonas Iļjins apsolīja, ka obligāti iesitīs. Tukumā tu izdarīji to skaisti. Īpaša epizode sezonā.

Jā, bez šaubām. Bet gribas, lai tā nepaliktu vienīgā. Gribas iesist vēl. Ļoti ceru, ka izdosies.

Pārsteidzoši, “Liepājas” sastāvā vārtus iesituši jau seši aizsargi – Iļjins, Sorokins, Isajevs, Babičs, Simičs un Vientiess. No kurienes tas?! Tā sacīt, “visi mīl iesist!”

Lūk, tāda mums vārtus gūstoša komanda! Starp citu, tiek uzskatīts, ka tādi, lūk, vārtus gūstoši aizsargi – ienaidnieki pašu vārtsargam. (Smaida). Bet, par laimi, Petko mums pagaidām par iesistajiem vārtiem nepārmet. (Smaida).

Reiz bija ļoti iespaidīgi, kad Iļjins sita pa vārtiem tik bieži, ka uzbrucēji varēja apskaust! Spēlē pret SK “Super Nova” tu izdarīji, pēc manām domām, trīs sitienus, visi partneri bija pārsteigti. Tā ir treneru prasība, vai tu pats juti, ka jāsit un jāsit daudz?

Un kādēļ gan nē?! Es vienkārši izmantoju situāciju, kura izveidojās. Man nav tik daudz iespēju sitienam, bet tur tā kā reiz parādījās. Ivans Visockis tad teica, ka trīs sitieni panākumu neatnesa, bet lūk, ceturtais droši vien būs precīzs. Nālkamo reiz es uzsitu spēlē ar “Tukumu”. (Smaida).

Kas Iļjinam šogad nesanāk tā, kā viņam gribētos?

Droši vien, gribētos būt vēl aktīvākam uzbrukumā. Vairāk piedalīties uzbrukuma darbībās. Un vēl ļoti gribas sakārtot piespēles no “standartiem”. Gribas, lai tās būtu asākas un produktīvākas.

Sešas dzeltenās kartītes – tas ir ļoti daudz. Par rupju spēlētāju tevi nenosaukt. Kur tad iemesls?

Tās drīzāk situāciju epizodes, nekas cits. Cenšos spēlēt maksimāli agresīvi, reizēm nākas pielietot taktisku pārkāpumu. Bet kopumā nedomāju, ka tam būtu jāpievērš nopietna uzmanība. 

Tava loma ar Andreasa Alma atnākšanu izmainījās? Viņš prasa kaut ko, kā nebija agrāk?

Neapšaubāmi. Tagad, piemēram, es daudz vairāk piedalos uzbrukuma sākumā. Vairāk darbojos no dziļuma, un man tas patīk. Man liekas, ka man ne slikti sanāk. Iespējams, gribētos spēlēt augstāk. Varbūt turpinājumā tas notiks, paskatīsimies.

“Liepājas” spēle izmainījusies, mēs esam kļuvuši mazāk paredzami un vairāk taktiski elastīgāki. Šis novērojums atbilst īstenībai?

Domāju, jā. “Liepāja” kļuvusi vairāk strukturēta. Mums tagad ir spēles disciplīna, bet ir arī zināma spēles brīvība. Tagad saprotams, ko un kā mēs gribam darīt laukumā. Viss tas, starp citu, padara mūsu spēli tai skaitā aizsardzībā vairāk disciplinētāku un uzticamāku, kā agrāk.

No mums visi gaida, ka mēs iznākumā finišēsim TOP3. Komanda psiholoģiski gatava tāda uzdevuma risināšanai?

Jā, nešaubos. Kāpēc nē?! Mēs visi šeit Liepājā sapulcināti tieši tam, lai risinātu šo uzdevumu. Ļoti gribas atgriezt FK “Liepāja” tabulā tur, kur tā pieradusi atrasties. Uzvaras un labi rezultāti – tie ir jauni līdzjutēji tribīnēs, un mums ļoti gribas, lai to kļūtu vairāk. Pēc manām domām, jau tagad redzams, ka par mums aktīvāk pārdzīvo. Bet vienmēr gribas vēl vairāk līdzjutēju!

Jauns iemesls skatītājiem atnākt uz stadionu. 27. jūlijā “Liepāja” mājās uzņem “Audu”. Tā būs principiāla kauja.

Piekrītu, tur tiešām lieku vārdu nevajag.

Vēl nesen “Audā” spēlēja daudzi tagadējie liepājnieki. Isa, Saveļjevs, Ogunniji, Korotkovs. Tas piedod spēlei vēl vairāk uguni?

Nedomāju, ka tieši šis apstāklis tik jau svarīgs. Šī spēle pati par sevi spēle-uguns. Tur nevajag piesaistīt uzmanību otršķirīgām lietām, nevajag kaut ko pievienot speciāli.

Kas izšķirs svarīgās divcīņas iznākumu?

Domāju, vispirms vēlēšanās uzvarēt. Kurš vairāk gribēs uzvarēt, tas arī uzvarēs. Abās komandās sapulcināti brīnišķīgi spēlētāji, spēcīgi tehniskā un taktiskā plānā. Abiem pretiniekiem būs augsta motivācija. Tā kā visu izšķirs noskaņošanās un vēlēšanās. Mēs atceramies, ka “Liepāja” vēl nav uzvarējusi “Audu” šajā sezonā. Īstais laiks labot šo situāciju…

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto RFS