Sestdien, 16. augustā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo spēli. Latvijas Kausa 1/4 fināla ietvaros Andreasa Alma komanda viesos tikās ar klubu BFC “Daugavpils”. Kauja par pusfinālu paredzami sanāca ļoti saspringta un noslēdzās ar mūsu komandas gribasspēka uzvaru – 2:1 (0:1)! Jā, mēs atkal to izdarījām – “Liepāja” iekļūst Kausa pusfinālā trešo reizi pēc kārtas! Malači, aplausi.

Vārtus šodien mūsu labā iesita latviešu futbolisti, aizsargs Vladislavs Sorokins un pussargs Bruno Melnis. Bravo, Soroka – šis dzelzs cilvēks prot stipri pārsteigt. Labais, Vlad! Bravo, Bruno – šis talantīgais cilvēks Latvijas čempionātā un Kausā iesitis jau deviņus vārtus. Labais, Bruno!

Vizīte Daugavpilī. Tur vienmēr smagi un grūti. Var kārtējo reizi atkārtot, ka vietējais stadions – tas ir kaut kas pilnīgi īpašs, bet to jau tāpat visi brīnišķīgi zina. Nezināja tikai Andreass Alms. Viņa pirmā iepazīšanās ar “Oktagonu”, jāatzīmē, bija jautra. Viņš paskatījās uz visu ar plati ieplestām acīm (skats pateica par visu), iepleta rokas un aizgāja uz ģērbtuvi. Latvijas futbols prot pārsteigt…

Bet spēlē jau visus uzreiz pārsteidza… viesi. Vēl ne visi līdzjutēji (pārdzīvo, starp citu, Daugavpilī kā reiz brīnišķīgi) izvietojās tribīnēs, bet mēs jau neticamā veidā uzdāvinājām pretiniekam vārtus. Kļūda no tās kategorijas, kādas pieļaut elementāri nedrīkst. Uz līdzenas vietas kaut kāda mežonīga (savādāk nenosauksi) piespēle pretiniekam, kurš, protams, pateica lielu paldies: spēcīgs šāviens augšējā stūrī – 1:0. Var nešaubīties, ka labsirdīgais Petko šajā epizodē skaļi izkliedza gaisā kaut ko “maigu”…

Sākās tikai otrā minūte. Un tā, kauja par pusfinālu sākās otro reizi. Bet jau pie rezultāta 1:0. Kā saka, sajūtiet atšķirību. 9. minūtē Timi Ogunniji negaidīti izrāvās sitiena pozīcijā, bet pretinieks atsitās. 

Šis mūsu uzbrukuma izgājiens izrādījās ļoti rets notikums.

Tādēļ, ka pēc tam (un vispār gandrīz visu pirmo puslaiku) mums vispār nekas nesanāca. Bumba vienkārši neklausīja. Mēs nevarējām noķert ritmu. Kustība nenotika. Un labi, ka pretinieks, kā reiz enerģisks un nekaunīgs, to neizmantoja, divus vārtus mums būtu ļoti grūti atspēlēt. 

Vispār, tā bija “Liepāja”, no kuras visi sen atraduši. Kaut kāda neīsta “Liepāja”. 

Tikai tuvāk pārtraukumam viesi beidzot sāka atcerēties par savu spēli. Tas nāca ļoti smagi, ar mokām, bet tomēr mēs beidzot paņēmām bumbu kontrolē, sākām bieži būt pretinieka laukuma pusē, izveidot kaut kādu spriedzi. 

Pats galvenais, mēs parādījām, ka otrajā puslaikā būsim pavisam savādāki.

Un ko mēs ieraudzījām?! Otrajās 45 minūtēs “Liepāja” tiešām bija pavisam cita. Enerģiska, neprātīga, nepiekāpīga. Ātrums, kustība, mēģinājums saasināt katru epizodi – lūk, to mēs kā reiz pieraduši redzēt mūsu komandas izpildījumā. Un vēl uzreiz varēja sajust pavisam citu enerģiju un vēlēšanos.

Lūk, tagad mēs tiešām sagribējām uzvarēt, pa īstam sagribējām!

Protams, galveno lomu nospēlēja maiņas – Melnis un Amadu Traore kļuva par vieniem no galvenajiem uzvaras kaldinātājiem. Traore savā stilā aidedzināja kreiso flangu, un tur jau pastāvīgi bija karsti. Bet Bruno momentāli pieslēdzās spēlei, bija ļoti aktīvs un iznākumā nosvinēja lielisku vārtu guvumu. 

Bet tas būs vēlāk…

Bet pagaidām sāka Traore. Savā stilā: aizsargus neievēroju, visu laiku saasinu katru situāciju. 57. minūtē visu skaisti iesāka Marins Lausičs, pēc tam Kirils Iļjins, bet Traore jau ar piespēli atrada Danilu Patijčuku. Šī nenogurdināmā lapsene (labais, Daņa!) visu maču ļoti aktīvi strādāja, un žēl, ka neiesita – tajā epizodē ar Daņas sitienu tika galā vārtsargs. 

Bet mūsu vārti bija jau kaut kur tuvu, vārti jau bija jūtami gaisā. Un tie atnāca!

Bet kurš iesita?! Uzbrucējs? Nē. Pussargi? Nē. Tas ir Soroka! Neatkārtojamais klusētājs Soroka.

Nē, tomēr viņš pilnīgi pārsteidzošs puisis. Reizēm skaties uz Vlada spēli – strādā Iron Man vienmēr ar maksimālu nepiekāpību. Ko teiks – obligāti izpildīs. Bet pie tam Soroka visu dara kaut kā labā nozīmē neredzami. Bet pēc tam kā uzspīdēs! Kaut stāvi, vai krīti.

Šajā spēlē aizsargs vairākas reizes veica kaut kādus neticamus solo reidus, apspēlēja pa diviem trim pretiniekiem. Uz līdzenas vietas veica kaut ko pavisam neparedzamu – protams, tādi fokusi bija kaut kā jāatalgo! Un sanāca viss pašā labākajā veidā: Sorokins iesita svarīgos pirmos vārtus. Varens uzbrukums, spiediens, Daņa nometa bumbu uz soda laukuma stūri. Aizsargs uzsita, rikošets palīgā, jā, mērķī – 1:1! Bravo, Soroka!

Nu, sagaidījām. Tagad bija jau pavisam cits stāsts. “Daugavpils” tikai aizsargājās, nodarbojās ar to daudz un smagi. 71. minūtē mēs šo aizsardzību apmuļķojām vēlreiz. 

Sāka Petko – gara bumbas ievadīšana spēlē. Daņa, malacis, pacīnījās un izspieda bumbu tālāk, zonā pie Meļņa. Bruno izpildīja lielisku individuālo fokusu. Likās, lūk, te moments sitienam, bet nē! Vēl mirklis, Bruno izsmalcināti tika galā ar aizsargu un ļoti trāpīgi raidīja bumbu apakšējā stūrī – 1:2! Bravo, Bruno! Lūk, tas ir pareizi, atceries, mēs intervijā runājām, ka vajag apakšējā stūrī, apakšējā…

Tikai pēdējās minūtēs septiņās pretinieks sāka atbildē kosties. Spriedze nepatīkama, bet teicami strādāja mūsu centra aizsargi Anto Babičs un Edvinas Girdvainis. Šie puiši uzvarēja milzīgu skaitu dueļu, uzdevums ļoti sarežģīts, jo vairāk pret uzbrucēju-milzi (starp citu, vienreizējs spēlētājs!) – malači, aizsargi!

90. minūtē Petkovičs atsita nepatīkamu sitienu tuvajā stūrī. Vēl pēc divām minūtēm mums nervus pakutināja vēl viens sitiens apakšējā stūrī – Petko atkal bija labs. 

Un tas bija viss.

Sveiks, pusfināl! Mēs tur jau trešo gadu pēc kārtas.

Ļoti svarīga uzvara, vispirms jau psiholoģiskā plānā. “Liepāja” turpina cīnīties par trofeju. “Liepāja” svarīgā momentā divreiz pēc kārtas uzvarēja ļoti kvalitatīvu pretinieku, bet tas ir rādītājs tam, ka mēs apstiprinam savu īsto līmeni. “Liepāja” uzvarēja spēlē, kura ļoti ilgi ritēja ne mūsu labā (pēc būtības, mēs taču uzdāvinājām “Daugavpilij” veselu puslaiku!). “Liepāja” parādīja raksturu pašā vajadzīgākajā laikā.

Piekritīsiet, tas viss ļoti iepriecina.

Mums jāturpina tieši tā.

Nu bet Soroka, bez šaubām, lai sit vēl!

Latvijas Kauss. 1/4 fināls

BFC Daugavpils  – FK Liepāja – 1:2 (1:0)

Liepāja: Petkovičs, Sorokins, Girdvainis, Babičs, Iļjins, Korobenko, Laušičs (Saveļjevs, 86), Ogunniji (Melnis, 46), Gejs (Moustapha, 86), Samba (Traore, 46), Patijčuks

Rezervisti: Ošs, Isajevs, Silva, Dodo, Leidsmans.

Vārti: 1:0 Diallo (2), 1:1 Sorokins (59), 1:2 Melnis (71).

Brīdinājumi FKL: Gejs (17), Iļjins (43).

Galvenais tiesnesis: Aleksejs Griščenko.

Daugavpils. 16.08. Stadions “Esplanāde”. Skatītāju skaits: 310.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv