Svētdien, 21. septembrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīsdesmitās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda viesos tikās ar klubu FK “Grobiņa”. Pēdējais derbijs sezonā sanāca ļoti grūts, saspringts un dramatisks. Mūsu komanda izrāva ļoti svarīgu uzvaru 91. minūtē – 0:1! Lūk, tās ir emocijas! Apsveicam visus mūsu komandas līdzjutējus – tas bija ļoti vajadzīgs un principiāls panākums!

Par uzvaras vārtu autoru kļuva neapturamais Džibrils Gejs! Bravo, Džib – pašā vajadzīgākajā laikā pašā vajadzīgākajā vietā! Ir 15. vārti čempionātā. Šis puisis šajā sezonā veido starpību. Nedrīkst apstāties, Džib!

Uh… kā šie puiši priecājās 91. minūtē! Epizodes galvenais varonis aizlidoja kaut kur gandrīz pie jūras, laimīgie partneri traucās viņu noķert. Tas bija mirklis, kad piedzīvo laimi. Džibs pat atrada kaut kādu improvizētu “krēslu”, piesēdās, un uzreiz nokļuva laimīgu cilvēku apskāvienos.

Tā izšķīrās derbija liktenis!

Džibs izrādījās cilvēks, kurš veica izšķirošo sitienu. Bet bez milzīgās Danilas Patijčuka un Kijvona Leidsmana palīdzības nenotiktu kārtējais senegālieša uzliesmojums. Un kā reiz Daņa pelnījis aplausus pirmām kārtām. 

Patijčuks vispār aizvadīja teicamu spēli (teiksim tieši, bez neatkārtojamā Dani Petkoviča, tādu atzīmi šodien vairāk nav kam ielikt), un lūk, galvenajā momentā tieši viņš izgrauza bumbu kreisajā flangā. Tālāk pareizs un ass turpinājums – piespēle Leidsmanam. Šis varenais puisis vārtu laukumā vispār neredz sev līdzīgus, un lūk, nepatīkams sitiens pa vārtiem. Vārtsargs ar grūtībām tika galā, bet uz tālo vārtu stabu pirmais atlidoja vanags vārdā Džibs – 0:1!

Jā! Tas bija moment, kurš mums pārvērta derbiju no smaga un pat nepatīkama pa īstam priecīgā!

Visi, kas pārdzīvoja par “Liepāju”, šajā mirklī izjuta sajūsmu. Liels paldies, draugi, par brīnišķīgo atbalstu. Kopā ar jums mēs turpinām grūto ceļu uz medaļām, kuras mēs ļoti gribam atgriezt mūsu pilsētā. 

Bez šaubām, šos trīs punktus mēs izcīnījām ar milzīgu darbu. Tādēļ ka, un te jābūt taisnīgiem, spēle mums atklāti neizdevās. Pa lielam, mums šodien vispār nekas neizdevās.

Tam ir objektīvi iemesli. Vien trīs dienas iepriekš mums bija smaga kausa spēle. Protams, svaiguma spēlētājiem ļoti pietrūka. Pēc būtības, tā vispār nebija. Tā dēļ mēs reizēm pieļāvām tādas kļūdas, ka gribējās saķert sevi un pat kaimiņu tribīnē aiz galvas. Nu kā var atdot tādu piespēli?! Nu kā var zaudēt bumbu tādā situācijā?! Nu kā ienāk galvā, lūk, tāds lēmums?! Uh…

Nedrīkst aizmirst arī par pretinieku: kad tu pašā apakšā, tu izmisīgi kodīsies līdz pēdējam, un nav svarīgi, kurš tavs pretinieks. “Grobiņa” zaudēja mums jebkurā komponentā, un vispirms individuālajā meistarībā. Bet kad tu uz bezdibeņa malas, tu katrā epizodē centīsies izdarīt vairāk, kā vari. Viņiem tas, tiesa, ļoti bieži gāja kopā ar atklātu antifutbolu (tam pašam Mustafa visu pirmo puslaiku pastāvīgi dauzīja visus locekļus, viņa sedzējs noteikti nospēlēja uz vairākām dzeltenajām kartītēm), bet, jāatkārto, izmisīgā situācijā visi līdzekļi labi.

Vēl viens ļoti svarīgs iemesls mūsu problēmām šodien – tā ir apbēdinošā Bruno Meļņa trauma. 16. minūtē Bruno gāja cīņā laukuma centrā, neveiksmīgā divcīņā (tur nebija pārkāpuma), un, diemžēl, trauma. Par Bruno ļoti apbēdinoši, gribas novēlēt viņam drīzu izveseļošanos. Bet sarežģīti bija vēl arī tas, ka ātrā divkāršā maiņa pilnībā salauza mums spēles plānu, mēs pazaudējām ritmu un vispār visu pazaudējām.

Mūsu spēle atklāti tika sarauta gabaliņos un daļās.

Nebija nekā saturīga, komandas un kolektīvā. Mums vispār pazuda temps. Mums neizdevās atdot pat trīs precīzas piespēles. Katra līnija pavisam pārstāja sadarboties ar jebkuru citu līniju.

Un pretinieks to redzēja un sajuta.

Tādos sarežģītos momentos noteicošo vārdu saka pieredzējušie spēlētāji. Viņi izšķir. Tāds šodien bija Dani Petkovičs. Tieši kapteinis izdarīja visu, lai mēs līdz beigām paliktu spēlē. Tur nebija kaut kādu neticamu seivu. Bet bija teicamas darbības vajadzīgā momentā, kad kodīgais pretinieks sita no neērtām pozīcijām – 52. minūtē un īpaši 67. minūtē. Kļūdītos šajās minūtēs Petko, mēs šodien atstātu stadionu bēdās un skumjās.

Petko dāvāja mums drošību un pārliecību tajā, ka pat, ja nekas neizdodas, vienalga var uzvarēt.

Jau brīnumaina lieta. Protams, mēs sajūsmināti sagaidījām Džiba vārtus. Pats par sevi! Bet līdz tam jau “Liepāja” izveidoja vien vienu (!) bīstamu momentu. 62. minūtē Marins Lausičs savā stilā atdeva teicamu piespēli no soda sitiena. Bumba atrada to pašu ļoti aktīvo Patijčuku: sitiens ar galvu augšējā stūrī bija ļoti skaists. Milzis vārtos savējos glāba, diemžēl. 

Un viss. Pārējās epizodēs mēs neko tiešām nopietnu uzbrukumā neizveidojām. Vispār, šādas epizodes mums praktiski jau pavisam arī nebija.

Bet kas principiāli svarīgi – mūsu komandai bija raksturs. Lai arī nesanāca, lai bija smagi, lai negāja. Bet vienalga katrs sitās līdz galam, kā varēja. Lūk, šī neatlaidība un izturība iznākumā noveda pie laimes 91. minūtē. Jā, jā, tas tad, kad Džibs skatījās uz notikumiem kreisajā flangā, un pats labajā flangā gudri tuvojās tālajam vārtu stabam…

Uh, lūk tā, uzvara! Ārkārtīgi svarīgi prast uzvarēt spēles, kad nekas neizdodas. Negribas tagad analizēt detaļās, bet, spriežot pēc visa, pie Andreasa Alma šis bija pats nekvalitatīvākais futbols mūsu komandas izpildījumā. Jā, mēs reizēm zaudējām un pat ielaidām daudz, bet tad mūsu spēle vienalga bija citā līmenī. 

Un lūk, tas komandas rokraksts, kura tiešām spējīga risināt nopietnus uzdevumus. Mums gandrīz nekas neizdevās, bet mēs vienalga ierakstījām tabulā trīs punktus!

Lūk, tieši par to atsevišķs un skaļš “Bravo!” spēlētājiem, Andreasam Almam un viņa palīgiem. 

Tādas uzvaras ieliek fundamentu tam, ko pēc tam nosauc par lielu rezultātu. 

Vēlreiz apsveicam visus mūsu līdzjutējus ar brīnišķīgo (uzvara vienmēr brīnišķīga!) uzvaru derbijā.

Mēs pierādījām, ka viesos mēs vienalga esam laukuma saimnieki.

Tagad gaidam ciemos RFS. Svētdien, 28. septembrī, tas arī būs ļoti īpašs vakars…  

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 30. kārta

FK Grobiņa – FK Liepāja – 0:1 (0:0)

Grobiņa: Orols, Krautmanis, Kļuškins, Družiņins, Sidorovs, Baravikas, Dobrecovs (Ahapovs, 54), Fjodorovs, Raščevskis, Dudu, Puzirevskis.

Rezervisti: Pinčuks, Knapšis, Džeriņš, Borisovs, Ngassam, Lokole, Morarenko.

Liepāja: Petkovičs, Silva (Leidsmans, 22), Girdvainis, Babičs, Sorokins, Diaw (Dodo, 63), Korobenko, Lausičs, Gejs, Melnis (Iļjins, 22), Patijčuks

Rezervisti: Ošs, Meļķis, Oguniji, Saveļjevs, Samba, Oloko.

Vārti: 0:1 Gejs (90+1).

Brīdinājumi: Dudu (12), Baravikas (42), Girdvainis (45), Sidorovs (45+1), Iļjins (53), Patijčuks (62), Ahapovs (71), Sorokins (77), Fjodorovs (81), Puzirevskis (90+3), Leidsmans (90+3).

Galvenais tiesniesis: Kristaps Ratnieks.

Liepāja. 21.09. Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 737.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv