Svētdien, 28. septembrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīsdesmit pirmās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda mājās tikās ar klubu RFS. Tas bija īpašs vakars (mūsu otrā labdarības spēle!), un tas sanāca ļoti interesants un neaizmirstams. Kaujiniecisks neizšķirts 2:2, un šajā dzirksteļojošajā spēlē bija viss. Īsts trilleris, kurš jūtami palīdzēja līdzjutējiem izjust emociju vētru. 

Vārtus mūsu komandas labā iesita Džibrils Gejs (ir 16. vārti turnīrā!) un strādīgais Danila Patijčuks. Jā, gala protokolā Daņas vārti tomēr pārvērtās par sitienu savos vārtos (taisnīgi, to neapstrīdēsi), bet jebkurā gadījumā tieši Daņa šo rezultatīvo sitienu radīja. Labais, turpini tādā pat garā!

Visi redzēja, sanāca mačs-uguns. Tik daudz karstas epizodes! Kaislības kūsāja pat ne līdz pēdējai (desmitajai!) pieliktajai minūtei, bet līdz pēdējai sekundei. Atrauties no tā, kas notika laukumā, bija vienkārši neiespējami.

Un tomēr tas viss šodien bija otrajā plānā. 

Tādēļ, ka šodien pats svarīgākais bija palīdzēt tiem, kuriem palīdzība nepieciešama pirmām kārtām. Draugi, mēs kopā ļoti labi tikām galā ar galveno uzdevumu. Mums tas atkal izdevās! Mūsu kopīgajā iniciatīvā – labdarības spēlē, kuras visi ienākumi tiks novirzīti nometņu rīkošanai bērniem ar invaliditāti.

Ļoti patīkami un priecīgi, ka FK “Liepāja” un “Aizvējā” (īpašo bērnu vecāku biedrība) sadarbība veiksmīgi turpinās, un šodien atkal deva labus augļus. 

Mūsu klubs pateicas visiem līdzjutējiem, kuri šodien atnāca uz stadionu un veica ziedojumus. Mēs kopā izdarījām labu lietu, un to ne ar ko nevar salīdzināt. Mēs kopā palīdzējām bērniem pasmaidīt. Kas var būt labāks?! 

Liels visiem paldies!

Nu bet spēle…

Ko runāt, ja šis trilleris piespieda vēl ilgi burbuļot un vārīties pat pēc fināla svilpes. Vesels emociju kaleidoskops. Uh…

100. (!) minūte, 2:2! RFS iegūst tiesības uz ļoti bīstamu soda sitienu. Mums jau noteikti neatliktu laika, lai izglābtos. Petko! Sitiens bija ļoti labs, trāpīgs un spēcīgs. Bet Dani Petkovičs brīnišķīgā stilā izvilka ļoti grūtu bumbu. Bravo!

Bet tas vēl nebija viss. Uzbrukums turpinājās, centrējums, visiem nervi uzvilkti, kaut kāda ārprātīgā “šķērīte” no pretinieka. Garām mērķim. 

Viss, vairāk šajā mačā nekas jau nebūs. Fināla svilpe. Neizšķirts, karsts un ļoti nervozs. Mača 100. minūte!

Viss bija ļoti dramatiski. 

Kaut gan pirmajā puslaikā viss sanāca kaut kā ikdienišķi. Salīdzinājumā ar otro puslaiku. Viesi kaut kā ātri pārņēma iniciatīvu, savā stilā brīnišķīgi kustējās, bet mēs aizsargājāmies it kā mierīgi un pārliecināti. Bet 18. minūtē nervi tomēr neizturēja – mēs pārkāpām noteikumus soda laukumā. Pendele – 0:1.

Turpinājumā mēs ilgi nevarējām noķert ritmu. Pāreja pretinieka laukuma pusē pavisam nesanāca. Mēs nepaspējām radīt spriedzi pretiniekam, mēs kavējām – mēs domājām tikai par aizsardzību. Spiediens bija spēcīgs, bet, no otras puses, vārtu momentus RFS gandrīz neizveidoja. 

Viss gāja uz to, ka pārtraukumā ģērbtuvē mūsu treneriem vajadzēs izdomāt kaut ko neparastu, lai mainītu kopējo bildi.

Bet jau pieliktajā laikā viss vienā mirklī pēkšņi sagriezās ar kājām gaisā. Nē, mēs nepārtvērām iniciatīvu, mēs nesākām dominēt uzbrukumā. Lūzumu veica aizsargs! Amilkars Silva. Šis skaļais puisis piespieda pretinieku nopelnīt otro brīdinājumu – “Liepāja” nonāca vairākumā!

Absolūti uz līdzenas vietas mums parādījās reāla iespēja pilnībā izmainīt mača gaitu. Paldies, Silva!

Pārtraukums aizlidoja, un mēs šo reālo iespēju izmantojām vienkārši spīdoši. Iesitām divus ļoti labus vārtus un pārvērtām skumjo 0:1 ļoti skaistā 2:1!

53. minūtē atkal paldies nopelnīja Silva! Sagatavoja uzbrukumu, Aleksejs Saveļjevs gudri kreisajā flangā pieslēdza aizsargu. Silva atdeva brīnišķīgu piespēli uz otru flangu, bet tur jau ir Džibs! Senegāliešu dzirkstele uzlidoja mākoņos un lieliski sita ar galvu – 1:1! Jā, labais, Džib!

Interesanti, ka oficiālajā protokolā vārtus nez kādēļ ierakstīja Patijčuka aktīvā (Daņa iesita bumbu vārtos, kad tā atlēca no vārtsarga). Bet acīmredzams, ka jau pēc Džiba sitiena bumba bija vārtos. 

Vien pēc sešām minūtēm pirmajā plānā jau noteikti atradās motoriņš Daņa. Kaut gan vārtus iznākumā ierakstīja pretiniekam. Apbēdinoši, bet ko padarīsi. Bet viss bija izdarīts vienā elpas vilcienā! Mustafa savā stilā pārbaudīja sedzēja mugurkaulu, tas skanīgi krakšķēja. Musta efektīgi aizgāja no aizsarga un un atdeva brīnumainu piespēli Patijčukam. Daņa izdarīja sitienu, rikošets, un bumba ieripoja tuvajā stūrī – 2:1! Jā, tas bija savos vārtos, bet vienalga tie ir tavi vārti, Daņa! Teicams darbs, malacis.

Atceraties, intervijā pirms spēles Daņa apsolīja, ka pret RFS turpinās savu rezultatīvo darbību. Pagarināja, un ļoti kvalitatīvi. Puisis aug, un tas ir ļoti patīkami.

Kas tur bija turpinājumā… Tas bija kaut kāds notikumu viesulis, pats dažādākais, kurš piespieda te saķert galvas, te plātīt rokas, te… Bija viss, ko gribat!

66. minūtē Marins Lausičs sāka pretuzbrukumu, skaisti atrada Džibu. Šis puisis viens pret vienu izveda Daņu: sitiena pozīcija, bum, spēcīgs šāviens – garām. Uh… Nepaspējām mēs pārdzīvot, kā galvenais tiesnesis skrēja izpētīt VAR. Vai nebija pendele mūsu vārtos pirms pretuzbrukuma?! Satraucošas minūtes. Uh, nē, pendeles nav.

RFS ievērojami pielika, tas bija izmisuma spiediens. Skaidrs, ka zaudējums atstāja Rīgas komandu bez kādām cerībām uz čempionu titula saglabāšanu. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka viņi pēkšņi lidoja uz priekšu tā, ka piespieda visus aizmirst, ka viņi mazākumā.

Žēl, lūk, šim uzrāvienam mēs izrādījāmies negatavi. Nez kādēļ piespiedāmies saviem vārtiem, “sēdāmies” pārāk zemu, ļāvām pretiniekam darboties ar bumbu pārāk brīvi. Un momenti viesiem bija, bet brīnišķīgs bija Petko.

Un tomēr, 85. minūtē visam bija jābeidzas. Mēs atkal organizējām brīnišķīgu pretuzbrukumu. Sāka Lausičs, turpināja Daņa ar piespēli Džibam uz flangu. O, šis skrējiens! Džibs ļoti skaisti apmānīja aizsargu un aizskrēja viens pret vienu. Skrēja eleganti un ilgi. Diemžēl, izšķirošajā mirklī sitiens nesanāca, vārtsargs glāba. Uh, var iedomāties, kā pēc tam pārdzīvoja Džibs!

Jo vairāk, ka gandrīz uzreiz rezultāts tika izlīdzināts. Ilgs un saprotams viesu uzbrukums, bet mūsu pozicionāla kļūda. Latvijas labākais spēlētājs nekļūdās, kad viņu pie vārtiem atstāj vienu – 2:2. 

Uh… Tā 3:1 nekļuva par realitāti, bet 2:1 pēkšņi pārvērtās ļoti apbēdinošos 2:2. 

Bet līdz finišam vēl bija tālu. Bija vēl kārtējais teicamais Petko seivs. Bija Dodo reids 95. minūtē un pretinieka vārtsarga seivs. Bija Lausiča izgājiens viens pret vienu un pārāk vājš sitiens. 

No visa tā galva riņķoja, kā karuselī. Virpulis abās laukuma pusēs!

Un pēc tam vēl šis soda sitiens, sitiens, Petko līmenis. 

Iznākumā pat kad fināla svilpe tomēr atskanēja, vajadzēja vēl daudz laika, lai vienkārši no tā atietu. 

Lūk, tas ir mačs!

“Liepāja” bija ļoti tuvu tam, lai uzvarētu RFS mājās otro reizi pēc kārtas. Tādēļ neizšķirts atstāja kaut kādu rūgtu nosēdumu. Trīs punkti bija tik tuvu… Kaut gan, ja atcerēties pirmo puslaiku (līdz noraidījumam!), tad jāatzīst, ka gala neizšķirtu grūti nosaukt par netaisnīgu mums mača iznākumu.

Vispār, saprast loģiku nervozajam un neparedzamajam trillerim vienmēr ļoti grūti.

Bet, galvenais, “Liepāja” pierādīja, ka atrodas ar draudīgo RFS vienā līmenī. Ja tu nezaudē tādam pretiniekam (motivācija RFS bija maksimāla), tātad, tu tam nepiekāpies. Mēs esam ļoti sarūgtināti, ka nospēlējām ar RFS neizšķirti. Vēl nesen mēs par to pat nesapņojām. Svarīgs psiholoģisks moments. 

Un vēl mēs veicām vēl vienu ļoti svarīgu soli pēc bronzas medaļām. 

Un visi saprot, ka priekšā vēl ļoti grūti un svarīgi soļi.

Piektdien, 3. oktobrī, “Liepāju” gaida ļoti smags un interesants eksāmens viesos pret “Riga” FC. Acīmredzamajam favorītam šajā sezonā punktus vēl neesam atņēmuši. Un lūk tā, pēdējā iespēja. 

Piekritīsiet, lūk, šis maksimāli principiālais moments, kad tiešām vajag apstiprināt savu iziešanu citā līmenī. 

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 31. kārta

FK Liepāja – FK RFS – 2:2 (0:1)

Liepāja: Petkovičs, Silva, Girdvainis, Babičs, Sorokins, Diaw (Dodo, 81), Saveļjevs (Isajevs, 81), Korobenko, Lausičs, Gejs, Patijčuks

Rezervisti: Ošs, Meļķis, Korotkovs, Oguniji, Samba, Oloko, Karašausks.

RFS: Maričs, Zelenkovs (Marešs, 90), Lipuščeks, Veips, Filipovičs, Rakičs, Paničs, Tallā (Savaļnieks, 61), J. Ikaunieks, Djedjū, Diomandē (Konatē, 74).

Rezervisti: Nerugals, Sliede, Kouadio, Garcia, Wouter, Ķigurs.

Vārti: 0:1 Paničs (18, 11.s.s), 1:1 Gejs (53), 2:1 Rakičs (59, s.v.), 2:2 Ikaunieks (88).

Brīdinājumi: Djedjū (12), Silva (23), Djedjū (45+1), Diaw (75), Girdvainis (84), Isajevs (87), Gejs (90+1), Babičs (90+8).

Noraidījums: Djedjū (45+1).

Galvenais tiesniesis: Aleksandrs Anufrijevs.

Liepāja. 28.09. Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 295.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

 Foto RFS