FK “Liepāja” gatavojas pēdējam mājas mačam šajā sezonā. Sestdien, 25. oktobrī, Andreasa Alma komanda mājās uzņems klubu FS “Jelgava”. Mēs spēlēsim rezerves laukumā (sākums 16:00, ieeja bez maksas), nepalaidiet garām un obligāti atnāciet. Tiekamies kopā bronzas medaļu spožajā gaismā, kuras FK “Liepāja” atgrieza mūsu brīnišķīgajā pilsētā!

Mēs gatavojamies labā noskaņojumā. Iepriekšējā kārtā grūtā uzvara dāvāja mums visiem ļoti patīkamas prieka minūtes. Un neaizmirstamas stundas labvēlīgu emociju!

Tad, draugi, atkal atgriezīsimies šajā saspringtajā bronzas spēlē. Visi puiši sitās, kā zvēri, pat tad, kad spēle atklāti nesanāca. Tikai vienotība, raksturs un gara spēks atnes panākumus un trofejas. 

Tikai Komanda izšķir visu.

Bet nav tā, ka pat zīmīgās spēlēs nebūtu atsevišķu varoņu, kuri izsauc īpašu sajūsmu.

Dāvis Ošs! Bez šaubām, tieši šis varenais un kautrīgais cilvēks kļuva par bronzas vakara galveno varoni. Protams, atbildot uz tādu jautājumu, labi audzinātais Dāvis pats sevi neizcēla, bet personīgi man to izdarīt nekas netraucē.

Ošs bija vienkārši lielisks. Meistarība, aukstasinība, noteiktība. No vārtsarga nāca satriecoša uzticamība. Tieši Dāvis šajā vakarā iedvesmoja visu komandu, un tieši pateicoties vārtsarga fenomenālajai spēlei “Liepāja” iznākumā izrāva trīs punktus.

Tomēr futbols brīnišķīgs un neatkārtojams. Futbols vienā mirklī var visu ārprātīgā veidā izmainīt un sagriezt otrādi. Skatieties paši. Sezona beidzas, un, piekritīsiet, diez vai Dāvis bija apmierināts ar to, kā tā viņam veidojās. Konkurents ļoti augsta līmeņa, un katrs grib spēlēt, tas pats galvenais!

Un lūk, pienāk 20. oktobris. 90 karstas minūtes, satriecoša spēle, sajūsma, apsveikumi, aplausi. Viena spēle maina visa garā gada noskaņojumu!

Bravo, Dāvi! Vienmēr būt gatavam, ļoti pacietīgi gaidīt savu iespēju. Reizēm ārēji ļoti varbūtīgu iespēju. Bet vienalga sagaidīt, un izšķirošajā momentā pierādīt, ka palīdzība obligāti būs, ka es jūs noteikti nepievilšu. 

Lūk, tas ir paša augstākā līmeņa profesionālisms.

Ļoti patīkami bija apsveikt šo mierīgo cilvēku un teicamu vārtsargu, kuram bez šaubām var uzticēt pašu svarīgāko robežu jebkura svarīguma spēlē. 

Dāvi, apsveicu, tā bija brīnišķīga uzstāšanās! Tad atcerēsimies pašas patīkamākās minūtes. Skan fināla svilpe, emocijas ļoti spēcīgās. Tavas pirmās domas tajā brīdī. 

Pirmajās minūtēs bija kaut kā ikdienišķi un mierīgi. Labi padarīta darba sajūta. Bet lūk, pēc tam emocijas tiešām atnāca pa īstam. 

Ošs ir bronzas medaļas spēles galvenais varonis. Tu piekrīti?

Lai uzvarētu, katrs spēlētājs laukuma ir svarīgs un ar savu lomu attiecīgajā spēlē. Šajā spēlē vairāk darba bija un ar to tiku galā.

Vai šī medaļa tev ir īpaša?

Katrā medaļa vai Kauss ir kas īpašs, jo tas ir atalgojums par padarīto darbu un ieguldījumu tajā.

Apsveikumu no brāļa gaidīja ilgi?

Vēl neesmu saņēmis! (Smejas). 

FK “Liepāja” galu galā sezonu pabeigs savā vietā. Pilnīgi pelnīta trešā vieta, pareizi?

Tāds uzstādījums bija pirms sezonas – atgriezties Eirokausos un TOP3, un mēs to izpildījām. Pelnīti.

Atgriezīsimies nedaudz atpakaļ. Tu zini, ka spēlēsi pret “Audu”, ļoti svarīgā un izšķirošā spēlē. Vai gatavojāties kā parasti, vai bijāt nervozāks nekā parasti?

Katrai spēlei pieeju vienādi un nemēģināju viņas iedalīt pēc svarīguma, jo katrā spēle gribu dot to labāko no sevis un palīdzēt komandai.

Ļoti grūti ilgi nespēlēt, un tad bum – ļoti liela atbildība. Esmu pārliecināts, ka vārtsargu trenera Andreja Piedela atbalsts bija ļoti liels palīgs.

Noteikti! Cilvēks ar ļoti lielu pieredzi kā spēlētājam un trenerim.

Andreja pieredze un zināšanas ir patiesi fantastiskas. Ko tu šajā sezonā esi iemācījies no sava trenera?

No Andreja var daudz mācīties, jo viņa pieredzes bagāža ir ļoti liela. Vienmēr uzsver, ka jābūt gatavam vienmēr un jāpaņem sava iespēja.

Tev ir ļoti spēcīga konkurence. Ko esat iemācījušies no Petko?

Konkurence ir laba lieta un jāspēj tā izmantot savā labā. Šobrīd esmu tajā vecumā, kur vairāk fokusējos uz sevi. Bet Petko man asociējas ar nosvērtību un mieru, kā arī pieeja treniņiem un spēlēm ir ļoti profesionāla un viņš spēj taisīt lielos glābiņus.

Ir skaidrs, ka viņš ir tavs konkurents; katrā treniņā notiek sīva cīņa par vietu sastāvā. Bet esmu pārliecināts, ka jums ir labas attiecības.

Jā, protams. Mums ir labs vārtsargu kolektīvs.

Katru dienu trenējies ar maksimālu intensitāti, un nespēlē. Kas tev dod spēku šādā periodā?

Katrā treniņā mēģinu atdot maksimumu, lai man pašam sev nebūtu pārmetumu, un tas man spēj noturēt sevi fokusā.

Tu esi nepārprotami pacietīgāks nekā tavs brālis?!

Tā grūti pateikt, ir dažādas situācijas un katrā spējam reaģēt savādāk. (Smaida).

Vai Mārcis ir emocionālāks un kaislīgāks nekā Dāvis?

Šeit atkal varam runāt par dažādām situācijām.

Atgriezīsimies pie spēles pret “Audu”. Tu esi sākumsastāvā, tu esi kapteinis, un sākums ir tik nomācošs. Tikai septiņas minūtes, rikošets, un rezultāts ir 0:1. Ko tu toreiz domāji?

Godīgi, tajā brīdi neko nedomāju, jo ir tikai spēles sākums un ir daudz laika visu vēl mainīt. Un mēs to arī mainījām un uzvarējām!

Pēc tam bija daudz sitienu pa taviem vārtiem un daudz ļoti labu seivu. Kurš sitiens bija visgrūtākais?

Personīgi man šādas spēles (kur ir daudz darba) ir daudz vieglāk spēlēt, jo esi visu laiku iekšā spēle. Ja jāizceļ viens moments, tad Daškeviča sitiens no aizsega, kur bumba izlidoja starp mūsu aizsarga kājām.

Kopumā “Liepāja” spēlē par bronzas medaļām spēlēja vāji, bet mēs tomēr uzvarējām. Vai tā runa par to, ka mums tagad ir laba klase un līmenis?

Komandas, kuras cīnās par titulu vai medaļām, spēj arī uzvarēt šādas spēles, kur varbūt viss nesanāk. Un tas ir ļoti svarīgi paņemt trīs punktus arī ne tajā labākajā spēle.

Kāds ir galvenais iemesls FK “Liepāja” veiksmīgajai sezonai?

Visu pamatā ir smags darbs un vienota komanda!

Kurā sezonas brīdī tu patiesi noticēji, ka mūsu komanda noteikti izcīnīs medaļas?

Pirms sezonas man jau bija tāda pārliecība.

Visi puiši saka, ka mums tagad ir īpaša atmosfēra, ka komanda patiesi ir ģimene. Vai tā ir taisnība?

Jā, esam kā viena komanda ar labu klimatu iekšienē.

Kurš no mūsu aizsargiem vislabāk reaģē uz tavu padomu?

Grūti teikt. Varbūt Rūdis, viņš ir jaunākais. (Smaida).

Vai Soroka kādreiz ari kaut ko var pateikt spēles vai treniņa laikā? 

(Smaida). Viņš noteikti nav no runīgākajiem spēlētajiem komandā.

Kurš no mūsu puišiem sit treniņos visprecīzāk?

Oloko ir ļoti labs un spēj sist ar abām kājām.

Kurš no viņiem nekad nav guvis vārtus pret tevi treniņā? Vai tādi vispār ir?!

Protams! Korotkovs cenšas, bet vēl jātrenējas. (Smejas).

Uzdevums ir izpildīts, tagad varam skatīties nākotnē. Ko tu par to domā?

Sezona vēl nav beigusies un jāuzvar vēl pēdējās trīs spēles, tad varēsim domāt.

Vai 2026. gadā FK “Liepāja” varētu nopietni konkurēt ar Rīgas grandiem?

Noteikti varam un tāds būs mērķis.

Brālim ir zelta medaļa Latvijas čempionātā. Tev droši vien gribas sasniegt to pašu sasniegumu.

Protams!

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv