Viss turpinās. Futbola janvārī pašas svarīgākās kvalitātes – pacietība, disciplīna un atbildība. Viss tas piemīt dzelžainajam Rūdolfam Meļķim. Vietējo līdzjutēju mīlulis ļoti labi strādā, malacis. Rudikam, un tas acīmredzami, ir, ko pierādīt visiem, un, galvenais, pašam sev. Lai viss izdodas.

Bet pagaidām mēs interesanti parunājām ar šo labi audzināto un kautrīgo puisi par pilsētu, par futbolu un par nākotni.

Rudik, tu esi Liepājas puisis, tad uztaisi mazu ekskursiju pa mūsu brīnumaino pilsētu. Sākumā pasaki, kura vieta Liepājā tev pati mīļākā? Nu, bez stadiona, protams.

Noteikti viena no manām mīļākajām vietām Liepājā ir Jūrmalas parks. Daudz no savas bērnības tur esmu pavadījis, kā arī tagad to var izstaigāt un salīdzināt, cik ļoti tas ir mainījies.

Iedomājies, tu esi kļuvis par gidu – uz kādām vietām vispirms vedīsi tūristus?

Domāju, ka labs sākums būtu pie Rožu laukuma. Aizvestu atrādīt kanālu ar visiem zvejnieku un armijas kuģiem, kā arī tuvumā esošās kultūras pasākumu vietas.

Netālu no stadiona atrodas lielisks muzejs. Kad tu tur biji pēdējo reizi?

Tagad īsti nav sanācis atrast laiku apmeklēt muzeju tik bieži, cik gribētos, bet pēdējo reizi biju pagājušā gada sākumā.

Kur rekomendēsi aiziet, teiksim, Džibam un Traorē, ja puiši gribēs saprast pilsētu pa īstam?

Manuprāt, Džibam un Traorē vajadzētu paskatīties citus Liepājā pieejamos sporta veidus, lai redzētu, ka Liepājā cilvēkiem sports ir sirdslieta.

Kura būve Liepājā pati skaistākā?

Liepājā ir ļoti interesantas būves, bet, manuprāt, viena no skaistākajām noteikti ir “Vēja māte”.

Personīgi mani īpaši sajūsmina satriecošā koncertzāle “Lielais Dzintars”. Sen tur neesi bijis?

Koncertzāle “Lielais Dzintars” noteikti ir satriecoša. To pēdējo reizi apmeklēju pagājušā gada vasarā, kad tur notika manas skolas izlaidums.

Bērnībā, kur mīlēji spēlēties ar draugiem? Droši vien vasarā pastāvīgi skrējāt uz jūru.

Bērnībā nebija vienas noteiktas vietas, kur spēlējām ar draugiem. Kamēr vien kādam bija bumba, varēja spēlēt arī bez vārtiem – tos bieži aizstājām ar akmeņiem vai somām.

Kurā skolā mācījies? Tavs mīļākais priekšmets? Tad, starp citu, nodod sveicienu mīļajai skolai.

Savu profesionālo izglītību ieguvu Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā (LMMDV). Priekšmeti bija dažādi un interesanti, konkrēta favorīta nebija, taču kokapstrāde bija tas priekšmets, kura dēļ pieteicos šajā skolā.

Labi mācījies, labāk par brāli?

(Smaida). Domāju, ka mācījos pietiekami labi. Vai labāk par brāli – to gan nevarēšu pateikt, bet varu teikt, ka mums abiem bija gan stiprās, gan vājās puses mācībās.

Kādā vecumā futbols kļuva mīļāks, kā jebkurš priekšmets skolā?

Kad brālis sāka spēlēt, mājās vairs nebija citas nodarbes kā bumbas spēlēšana. Ar laiku sapratu, ka tas ir kaut kas, ko pats gribu turpināt darīt.

Uz treniņiem vienmēr gāji ar prieku?

Protams, bija dienas, kad negribējās trenēties, bet, manuprāt, tas ir cieši saistīts ar rakstura un disciplīnas veidošanu.

Kurš no Liepājas pieaugušajiem futbolistiem patika visvairāk?

Tāda viena konkrēta brīža nebija, taču atceros, ka izvest spēlētājus uz laukuma tika uzskatīts par godu, un to darīju ar lielu sajūsmu.

Autogrāfus kādam no viņiem prasīji?

Kad biju mazāks, man bieži bija viens mērķis – dabūt vārtsargu cimdus. Bija reizes, kad sanāca, bet bieži vien neatlika nekas cits, kā gaidīt nākamo spēli.

Uz galvenās komandas spēlēm bieži nāci? Kāda spēle, varbūt, īpaši atmiņā?

Jā, Liepājas spēles bieži apmeklēju. Viena spēle, kas man visvairāk palikusi atmiņā, noteikti bija tad, kad pie mums ciemos atbrauca poļu komanda Varšavas “Legia”.

Biji pārliecināts, ka kādreiz obligāti spēlēsi galvenajā komandā?

Sākumā domāju, ka tas nav pats svarīgākais: galvenais bija izbaudīt šo sporta veidu. Laikam ejot, sapratu, ka gribu iet tālāk.

Tagad tu sāc kārtējo sezonu FK “Liepāja”. Saprotams, ka pagaidām esi spēlējis maz. Tas stipri sarūgtina?

Nosacīti ir loģiski, ka vēlos spēlēt vairāk, taču, ja komandai ir rezultāts, man nav iebildumu.

Kas palīdz nenolaist rokas tādā sarežģītā situācijā?

Kā jau minēju, tas viss iet vienā kategorijā ar raksturu un disciplīnu. Galu galā viss, ko dari, ir arī sevis dēļ.

Vienmēr svarīgi sajust, ka tev uzticas jebkurā situācijā. Ir tev tāda pārliecība?

Manuprāt, man šī sajūta vienmēr ir bijusi. Komandas biedri ir draudzīgi, kas palīdz ātrāk iejusties komandā un nebaidīties kļūdīties.

Andreass Alms ne reizi vien teicis labus vārdus par tevi. Tas ļoti palīdz, pareizi?

Pavisam noteikti! Dzirdēt labus vārdus no galvenā trenera man palīdz, jo tas nozīmē, ka esmu uz pareizā ceļa un atliek tikai turpināt strādāt.

Darbs zviedru trenera vadībā palīdzējis tev kļūt labākam?

Simtprocentīgi. Trenējoties kopā ar spēlētājiem, kuriem ir līdzīgi mērķi, ir vieglāk noturēt intensitāti, kas mani un citus padara labākus.

No spēcīgiem partneriem vienmēr var kaut ko iemācīties. No kura no viņiem tu paņēmi kaut ko vērtīgu savam spēles arsenālam?

Noteikti jāpiemin pieredzējušais Vjačeslavs Isajevs. Cenšos savā arsenālā pārņemt viņa pašatdevi aizsardzībā un drosmi bloķēt jebkuru bumbu, kas nāk viņa virzienā.

Lielā komandā konkurence vienmēr ļoti nopietna. Tici, ka vari to uzvarēt un spēlēt biežāk, kā iepriekšējos gados?

Pavisam noteikti ticu, ka viss ir atkarīgs no manis un tā, cik ļoti es to vēlos. Konkurence ir laba, jo bez tās neviens nekļūst labāks.

Isa vienmēr ar sajūsmu stāsta par tavu enerģiju un labo stūrgalvību. Sauc tevi par ērci. Patīk tāda iesauka?

Iesauka noteikti ir unikāla! Domāju, ka tas sākās kā ģērbtuves humors, bet izskatās, ka iesauka pielipa, kā ērce. (Smaida).

Patreiz treniņos ir smagi?

Viegls tas noteikti nav, taču tāda ir pirmssezona, un nekas cits neatliek, kā trenēties, trenēties un trenēties.

Fiziski mierīgi tiec galā ar visiem vingrinājumiem vai ir grūti?

Fiziski jūtos ļoti labā formā, pagaidām nekas īpaši nesagādā grūtības.

Kādu mērķi sev uzstādīji šajā sezonā?

Tikt pie vairāk spēļu minūtēm.

Var teikt, ka šī sezona tev īpaši svarīga?

Tieši mērķa uzstādīšanas un piepildīšanas dēļ šī sezona man ir ļoti īpaša.

Tad norunāsim, kad iesitīsi Latvijas čempionātā pirmos vārtus FK “Liepāja” sastāvā, tad dāvāsi pats sev biļeti uz muzeju vai koncertzāli.

Sarunāts!

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv