Svētdien, 1. februārī, FK “Liepāja” futbolisti sāka Spānijas treniņnometni. Šodien tiešām sākās ļoti svarīgs un fundamentāls pirmssezonas sagatavošanās periods. Pirmais treniņš, pirmā (kopš oktobra!) tikšanās ar futbola zāli – tas vienmēr emocionāls un ilgi gaidīts notikums. 

Spānija – liela futbola valsts. Kurš apstrīdēs, februāris šeit daudz vairāk futbola mēnesis, kā pie mums mājās. Var gatavoties pa īstam. Kaut gan, bez šaubām, mājās vienmēr labāk, un patreiz gribas visiem FK “Liepāja” līdzjutējiem novēlēt nesalt. Mēs ļoti cenšamies nodot jums, draugi, daļu Spānijas siltuma…

Cita lieta, ka mūsu komandai patreiz nav laika ilgi priecāties par temperatūru ar + zīmi. Daudz jāstrādā. Velns parāvis, cik gan patīkami to darīt uz zāles, uz vienreizējas kvalitātes laukuma! Balta skaudība. Nav pārsteidzoši, ka Spānija – futbola lielvalsts. Kad jebkurā, pat pašā mazākajā pilsētā, ir tādi smaragdzaļi laukumi, uz kuriem šodien sāka trenēties mūsu komanda, tad arī izaug pēc tam Injesta un Havi…

Ar Spāniju, starp citu, daudziem mūsu komandas spēlētājiem un treneriem saistītas labas atmiņas. Kā reiz uz šejieni, bet tieši uz Barselonu, kādreiz atbrauca talantīgs jauns puisis no Rio vārdā Dodo. Tieši šeit brazīlietis veica savus pirmos un skaļos soļus futbola Eiropā. Tieši tie galu galā palīdzēja viņam iznākumā kļūt par FK “Liepāja” leģendu. 

Saprotams, galvenais treneris Andreass Alms šeit ne reizi vien bijis treniņnometnēs. Zviedru komandas, starp citu, vispār mīl šeit gatavoties. Sauļus Cekanavičs pirmo reizi atbrauca uz Spānjas treniņnometni vēl 1997. gadā, gandrīz trīsdesmit (!) gadus atpakaļ. Šeit treniņnometnēs strādājuši arī pieredzējušie treneri Mišels Hafs un Andrejs Piedels. 

“Tādā laukumā pats gribu spēlēt!” Šis emocionālais komentārs kā reiz pieder Andrejam Piedelam. Viņš, visticamāk, pat par saviem leģendārajiem zelta bučiem nostaļģiski šajā momentā atcerējās… Piekritīsiet, ja tādam visu zinošam vilkam tāds prieks par atgriešanos uz “smaragdzaļo laukumu”, tad ko spriest par tagadējo spēlētāju emocijām?!

Piemēram, Rudiks Meļķis, pagaidām savā futbola dzīvē redzējis daudz mazāk, kā mūsu vārtsargu treneris, pēc treniņa neslēpa sajūsmu. “Domāju, es ko tādu vispār pirmo reizi dzīvē redzēju. Apstākļi lieliski, satriecošs laukums, un vispār visa atmosfēra – tas vienkārši kosmoss. Te gribas strādāt no rīta līdz vakaram!”

Šodien mūsu komandai tā viss arī sanāca. Divi treniņi, divas intensīvas nodarbības. Atstrādāja puiši ar lielu vēlēšanos un enerģiju. Kaut gan bija nepieciešams laiks, lai pilnā mērā pārslēgtos. Tomēr vēl vakar bija -22, bet šodien +13. Starpība, kura atstāj iespaidu.

Bet Andreass Alms un viņa palīgi pamodināja spēlētājus ļoti ātri. Treneru enerģija momentāli pārgāja uz futbolistiem. Un zem vērīgā skatiena tādus puišus, kā Isa, ilgi iešūpot nesanāks. Isa tā uzsauks, ka… Vai nejauši, komentārs kā “Kur jūs?! Jūs vēl guļat!” mirklī nomainījās uz “Soro, teicami!” vai “Bravo, guys!” Starp citu, vienā epizodē dzelžainais Soro tiešām atdeva brīnišķīgu piespēli Bruno, un tas skaisti iesita…

Vispār, viss tiešām sācies. Noskaņojums labs. Apstākļi lieliski. Te nav izvēles. Te tev nepieciešams katru dienu kļūt labākam un spēcīgākam.

Vamos!

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv