Piektdien, 13. martā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” otrās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda mājās tikās ar klubu RFS. Spēle sanāca saspringta, bet, diemžēl, prieku mums nenesa – 0:1 (0:1). Apbēdinoši, mēs praktiski ne ar ko nepiekāpāmies draudīgajam pretiniekam, bet viens “standarts” tomēr izšķīra interesantās spēles likteni.
Un atkal uz Liepāju atbrauca viens no galvenajiem favorītiem. Kalendārs mūsu komandai startā sanāca ļoti karsts. Sākumā čempions, pēc tam uzreiz vicečempions. Eksāmens, smagāka par kuru Latvijas futbolā elementāri nav.
Pirmo eksāmenu “Liepāja” izpildīja teicami. Skaista uzvara spēlē ar “Riga”. Protams, ļoti gribējās turpinājumu. Mēs visi to gaidījām.
Nesanāca.
Grūti viennozīmīgi teikt, kādēļ nesanāca, Mēs, bez šaubām, pavisam netrāpījām pirmajā puslaikā. Nevar teikt, ka pretinieks mūs apspēlēja, nē. Bet pārākums viesiem, protams, bija. Viņi uzbrukumā neizveidoja daudz, bet grūtības tajā, ka mēs uzbrukumā neizveidojām vispār neko. Pēc būtības, “Liepāja” pirmās 45 minūtes pretinieka laukuma pusē vispār nebija.
Pret tik spēcīgu pretinieku tā ir nepieļaujama greznība.
Jā, mēs ļoti atzīstami izpildījām darbu aizsardzībā. Nesapratāmies tikai vienu reizi un atkalstandartā”. Atkal stūra sitiens, atkal sitiens ar galvu bez nopietnas pretestības – 0:1. RFS “standarti” – tas sen jau ļoti augsts līmenis, un ne tikai Latvijā, bet arī Eirokausos. Visi par to zina, bet…
Un vēl 38. minūtē Dani Petkovičs tika galā ar grūtu šāvienu apakšējā stūrī.
Un viss. Vairāk favorītam nekā tiešām bīstama uzbrukumā nebija. Un tas ir ļoti nopietns iemesls teikt labus vārdus par mūsu komandas darbu aizsardzībā. Malači.
Nu bet priekš punktiem vajadzīgi vārti.
Diemžēl, to iznākumā tā arī nebija. Kaut gan pēc pārtraukuma “Liepāja” uzbrukumā spēlēja daudz jautrāk un asāk. Kijvona Leidsmana, Fellipe Vieira, Amadu Traore un Chovanī Amatkarijo iziešana laukumā pamodināja mūsu uzbrukuma darbības. Pie RFS vārtiem parādījās spriedze, parādījās iespējas. Diemžēl, realizēt tā arī neizdevās.
Apbēdinoši, protams. RFS apstiprināja savu līmeni, bet tas jau tāpat šaubas neradīja. “Liepāja” gandrīz ne ar ko nebija sliktāka un jau noteikti viesiem nebija nekāda milzīga pārsvara. Tie bija pretinieki, viens otra cienīgi.
Bet “Liepāja”, radās tāds iespaids, pateica laukumā ne tuvu visu, uz ko tiešām spējīga.
Tagad, protams, sajūtama kaut kāda nepatīkama pēcgarša. It kā tu esi gatavojies pateikt daudz ko, bet aizkavējies sākumā un iznākumā pateikt kaut ko svarīgu un nopietnu tā pa īstam arī nepaspēji.
Vajag ātri pārslēgties psiholoģiski. Trešajā kārtā, 20. martā, mūs gaida dzelošs debitants. Ļoti svarīgi pret “Ogre United” pateikt laukumā visu pa īstam.
TONYBET VIRSLĪGA 2026. 2. kārta
FK Liepāja – RFS – 0:1 (0:1)
Liepāja: Petkovičs, Iļjins, Strālmans, Korobenko, Korotkovs, Ekou, Haidara (Traore, 69), Patijčuks, Patrikejevs (Vieira, 46), Gejs (Leidsmans, 69), Ogunniji (Amatkarijo, 46)
Rezervisti: Ošs, V. Sorokins, Isajevs, Martins, Melnis.
RFS: Maričs, Zelenkovs, Lipuščeks, Prenga, Filipovičs, Paničs, Saidī, Odišarija, Ikaunieks, Dusalijevs (Savaļnieks, 61), Kuadio (Lemajičs, 83).
Rezervisti: Nerugals, Sliede, Emenike, Ķigurs, Talla, Mankenda, Rakičs.
Vārti: 0:1 Paničs (14).
Brīdinājumi: Korotkovs (15), Gejs (17), Odišarija (73).
Galvenais tiesniesis: Kristaps Ratnieks.
Liepāja. 13.03. Stadions “Daugava” (rezerves laukums). Skatītāju skaits: 575.
Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv
Foto RFS