Otrdien, 31. martā, Latvijas izlase mājās aizvadīs svarīgu spēli. Ļoti varētu būt, ka Bruno Melnis izietu laukumā sākumsastāvā, nu vai uz maiņu. Diemžēl, Gibraltārs neiepazīsies ar talantīgo FK ”Liepāja” pussargu. 

Diemžēl, futbols reizēm nežēlīga spēle. Kā zināms, Bruno guvis smagu traumu, 20. martā Salaspilī. Tagad ilgstoša ārstēšanās, un atgriešanās laukumā, visdrīzāk, jau vasarā. 

Bet nedrīkst, lai Bruno tagad būtu skumjā noskaņojumā! 

Mēs parunājām un novēlējām mūsu talantīgajam spēlētājam drīzu izveseļošanos. 

Bruno, patreiz pats galvenais – tā ir tava veselība. Saki mums, kā jūties?

Paldies, viss daudz maz normāli. Līdz labam stāvoklim, protams, tālu, bet kā ir tā ir. Tagad visas domas tikai par atjaunošanos. 

Operācija bija pagājušajā nedēļā?

Jā. Paldies ārstiem, viss noritēja labi. 

Tagad pārvietojies ģipsī?

Tiesa, un tā būs, laikam, vēl vairākas nedēļas. Noslogot kāju nedrīkst, toties strādāt zālē jau var. Tas mani arī gaida tuvākajā laikā. 

Kā arī bija domāts, lai atgrieztos būs nepieciešami vairāki mēneši?

Tā arī ir. Sanāk, atgriezīšos laukumā jau vasarā. Tā kā mūsu līdzjutējiem nāksies Melni nedaudz pagaidīt. (Smaida).

Esmu pārliecināts, visi ar nepacietību gaida tevi atpakaļ. Un vēl esmu pārliecināts, Bruno obligāti atgriezīsies spēcīgs un labā nozīmē izsalcis. Kas toreiz notika Salaspilī? Kontakta ar “Ogre United” spēlētāju taču nebija?

Nē, nebija. Tā bija neveiksmīga apstākļu sakritība. Pats kaut kā neveiksmīgi paggriezu kāju, veicu pārāk asu kustību. Un uzreiz dzirdēju, kā kaut kas nokrakšķēja. 

Galvenais iemesls – ļoti slikta laukuma kvalitāte?

Nē, tā es nevaru teikt. Vienkārši nepaveicās. Spēlēt es biju gatavs, bet lūk, mana pēda, kā izrādījās, nē. (Smaida).

Uzreiz saprati, ka noticis kaut kas nepatīkams?

Protams. Sajutu sāpes, un kaut kā uzreiz iedomājos, ka viss iznākumā nebūs labi.

Bet līdz beigām nospēlēji paciešot sāpes. 

Spēlēt atlika ne tik ilgu laiku, ļoti gribējās palīdzēt komandai izraut uzvaru un paņemt trīs punktus. Pie tam, es ļoti ilgi nespēlēju, pirmo reizi izgāju laukumā šajā sezonā. Nu kā te ņemt un aiziet no laukuma?! Ļoti priecājos, ka “Liepāja” iznākumā spēja iesist uzvaras vārtus. 

Džiba vārtus paspēji nosvinēt.

Protams! Pat paspēju ņemt dalību uzvaras uzbrukumā. Aizvedu aizsargu uz tuvo vārtu stabu, atbrīvoju plašumu Džibam. Viņš visu izdarīja savā stilā. 

Tu pirmo reizi izgāji laukumā. Kādas bija sajūtas?

Es biju gatavs un ļoti gribēju spēlēt. Jutos brīnišķīgi, bet emocijas vispār bija lieliskas. Ļoti gribējās iesist vārtus, ļoti gribējās palīdzēt komandai. Protams, apbēdinoši, ka iznākumā guvu traumu, bet futbolā pret to, diemžēl, neviens nav apdrošināts. 

Smagi pārdzīvoji tādu sezonas startu? Pēc manām domām, agrāk nekad nebija, lai Melnis atrastos lomā, teiksim tā, kā “izteikts” rezervists. 

Protams, mentāli to pieņemt ne pārāk viegli. Bet nevaru teikt, ka ļoti stipri pārdzīvoju un vispār neatradu sev vietu. Nē, tas ir futbols, viss var gadīties. Zināju, ka vajag strādāt un gaidīt savu iespēju. Tādu situāciju vajag prast pārciest. 

Kā tu pats vērtēji savu gatavību sezonas startā?

Nekādu problēmu nebija. Jutos labi, vienmēr gribēju spēlēt. Pēc manām domām, treniņos viss bija labi. Kustējos labā līmenī, kaut kādas nopietnas fiziskas problēmas neradās. Galvenais treneris atbalstīja, manu darbu labi novērtēja. 

Andreass Alms vienmēr laukumā izlaiž labāko sastāvu. Tātad, konkurenti dotajā momentā bija spēcīgāki.

Jā, tā arī ir. Tikai galvenais treneris izlemj, kurš izies laukumā. Ja viņš mani neizlaida, tātad, konkurenti dotajā momentā bija labāki, tas simts procenti.

Bet tas spiež psiholoģiski, vai arī tu nešaubījies, ka obligāti visu izlabosi?

Nē, nekādu spiedienu es nejutu. Esmu pārliecināts par saviem spēkiem un nešaubījos, ka visu obligāti izlabošu. Konkurence nāk komandai tikai par labu. Zināju, ka pierādīšu ar savu darbu, ka esmu pelnījis spēlēt.

Ļoti apbēdinoši, ka trauma izsita tevi no ierindas, jo vairāk tad, kad tu atgriezies laukumā. Mūsu trīs mači. Kas tev visvairāk patika “Liepājas” spēlē?

Visvairāk man patīk, ka mūsu komanda laukumā izskatās kā viens vesels. Mēs spēlējam kā Komanda. Mums teicami spēlētāji, spēcīgas individualitātes, bet neviens segu uz sevi nevelk. Tas dara “Liepāju” par ļoti bīstamu pretinieku visiem.

Kurš no partneriem pārsteidza visvairāk?

Mums daudz puišu, kuri spējīgi pārsteigt. Varu daudzus nosaukt. Atzīmēšu Fellipi, mūsu brazīliešu jaunpienācējs, kurš, starp citu, spēlē manā pozīcijā. Viņš mans konkurents, bet tas nenozīmē, ka es neredzu viņa stiprās īpašības. Kad tev spēcīgs konkurents, tas tikai palīdz – gribas progresēt, daudz strādāt, lai ne ar ko nepiekāptos un kļūtu labāks.

“Liepāja” patreiz tev liekas spēcīgāka, kā, piemēram, pagājušās sezonas otrajā pusē? 

Grūti salīdzināt. Pagājušajā gadā čempionāta otrajā pusē “Liepāja” spēlēja ļoti kvalitatīvi, mēs lieliski sapratām cits citu. Sadarbība bija augstā līmenī. Domāju, ka patreiz “Liepāja” vēl iet uz šo līmeni. Bet pie tam es nešaubos, ka tagadējai komandai ļoti liels potenciāls. Domāju, tā kopumā talantīgāka un labāka, kā pagājušajā sezonā.

Andreass Alms saka, ka 6 punkti – tas ir loģisks rezultāts. Kā domā, varējām savākt vairāk?

Piekrītu mūsu trenerim. Ja analizēt mūsu spēles, tad deviņi punkti – to diez vai mēs būtu pelnījuši. No otras puses, tomēr apbēdinoši, ka nenospēlējām neizšķirti ar RFS.

Starp citu, kurš tev vairāk patika no mūsu konkurentiem – “Riga” FC vai RFS?

RFS. Bet čempions, pēc manām domām, vēl nav ieskrējies, tas tikai ieiet sezonā. Jebkurā gadījumā, “Riga” FC un RFS – tās ir ļoti spēcīgas komandas, pret tām vienmēr grūti.

Nebiji pārsteigts, kad saņēmi uzaicinājumu uz Latvijas izlasi, kaut gan klubā laukumā neizgāji?

Ja biju pārsteigts, tad pavisam nedaudz. Par pārsteigumu tādu izsaukumu es noteikti nenosauktu. Tomēr mani bieži aicināja pagājušajā gadā, es, tā teiksim, iegāju aptverē, izgāju laukumā un spēlēju.

Kādu iespaidu atstāja mačs Gibraltārs – Latvija?

Priecājos, ka mūsu komanda uzvarēja. Tas bija pats galvenais uzdevums. Protams, gribējās uzvarēt ar daudz pārliecinošāku rezultātu. Mūsu spēles kvalitāti nenovērtēsi ar vārdu “super”, bet vienalga bija daudz labu lietu. Piemēram, bija redzams, ka sanāk lietas, pie kurām izlase strādā treniņos. Mēs varējām iesist vairāk, bet nekas – iesitīsim rīt Rīgā!

Nešaubījies, ka Gutkovskis realizēs pendeli? 

Vispār ne sekundi nešaubījos. Biju pārliecināts par divsimt procentiem.

31. martā mūsu komanda uzvarēs?

Nešaubos par Latvijas izlases uzvaru! Mana prognoze – 2:0, un tas ir minimums. Esmu pārliecināts, puišiem būs daudz patīkamāk spēlēt mājās. Būs daudz līdzjutēju, spēlējam uz zāles seguma, būs daudz emociju. 

Skatīsies spēli?

Obligāti! Ģipsis tam noteikti traucēt nevar. (Smaida).

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto RFS