Otrdien, 26. maijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” piecpadsmitās kārtas ietvaros mūsu komanda viesos tikās ar klubu FS “Jelgava”. Spēle sanāca grūta, prieku tā mums neatnesa – neizšķirts 1:1 (1:0). Tagad pirms garās pauzes jāspēj mājās (30. maijā) izdarīt visu, lai dāvātu līdzjutējiem uzvaru.

Vienīgos vārtus FK “Liepāja” sastāvā iesita uzbrucējs Kijvons Leidsmans. Kijvona firmas vārti: aizslēdza-noslēpa bumbu, aizgāja no sedzēja un precīzi sita. Bravo! Laba vārtu piespēle no Felipes Vieira.

Šodien bija īpaša diena. Tagad visiem jau zināmi jaunumi par pārmaiņām mūsu komandas treneru štābā. Piedāvājam visiem saglabāt pacietību un sagaidīt mūsu oficiālos paziņojumus. Šodien komandu vadīja Jānis Goba, un viņam, kā visi atceras, šī svarīgā loma labi pazīstama. Interesanti, pagājušajā sezonā Jānis savu pirmo uzvaru virslīgā panāca kā reiz pret “Jelgavu”, un, bez šaubām, ļoti žēl, ka treneris šodien neatkārtoja tādu panākumu… 

Kā reiz pats Jānis pēc tradīcijas bija enerģisks un emocionāls. Bet ļoti žēl, ka šis brīnišķīgais azarts pavisam nepārsviedās uz mūsu spēlētājiem. Pirmajā puslaikā, diemžēl, mūsu enerģiju nevarēja ne ieraudzīt, ne sajust. Kaut gan vizuāli it kā aktīvi sākām, pieci (!) stūra sitieni pēc kārtas, bet – paradoks! – tieši pretinieks izskatījās kā komanda, kura izgājusi cīnīties, bet ne vienkārši uzspēlēt futbolu. 

Protams, mūsu spēles plānu nopietni sabojāja divas ātrās maiņas. Kaut kāds savāds stāsts sanācis: neveiksminieki Rodolphe Ekou un Vjačeslavs Isajevs ļoti ātri guva traumas. Pat 30 minūtes nepagāja, bet mums jau divas maiņas – absolūti tieši tāpat (tie paši spēlētāji!), kā bija nesen “Skonto” stadionā pret “Riga” FC. Kaut kāda neticama sakritība.

Starp citu, ļoti var būt, ka kā reiz šo pārkārtojumu dēļ, laika un ritma zaudējuma, mums iznākumā pietrūka laika, lai izrautu uzvaru. Kurš zina…

Bet jebkurā gadījumā pirmajā puslaikā mēs pēc tam atklāti pazaudējāmies. Jā, mēs bijām laukumā, bet drīzāk tieši tikai bijām, kā spēlējām nopietnu futbolu. Kaut kāda nolemtība. Bet lūk, organizētais pretinieks spēlēja vienkārši, bet gudri. Un pilnībā simpātiski. Viens zvans – vārtu stabs pēc rikošeta, bet mēs nesadzirdējām. Izgājiens viens pret vienu, vārtsarga seivs – mēs atkal nesadzirdējām. Vārtus 26. minūtē mēs, protams, “sadzirdējām”. Un tas bija kaut kāds pilnīgs aptumsums, kuru gribas ātrāk aizmirst – 1:0.

Neveiksmīgs puslaiks, un galvenā lieta pavisam ne rupjajā kļūdā, kura kļuva rezultatīva. Kas cits sarūgtināja daudz stiprāk. Un tieši – spēle bez uguns un vēlēšanās. Tās bija kaut kādas mehāniskas darbības, no kurām paši spēlētāji, var nešaubīties, neguva ne baudu, ne pārliecību – neko neguva.

Mums bija jāspēlē savādāk pēc pārtraukuma. Jā, tiešām nospēlējām. Pielikām ātrumus, pielikām agresiju, pielikām kustību. Bumbu pārvaldījām gandrīz pastāvīgi. 

Bet, diemžēl, asums uzbrukumā mums joprojām padodas ar milzīgām pūlēm. Mēs neesam pārliecināti par to, ko darām. No tā arī tāds brāķis, kura nav tiem, kuri zin un nešaubās. Mēs ļoti reti sitam pa vārtiem, un to saprast nav iespējams. Uz sešpadsmit mēs ar bumbu, sedzēji kavējas, bet mēs vienalga nez kādēļ meklējam piespēli. Kā tur nepateikt par epizodi 77. minūtē, kad Amars Haidara kā reiz nolēm auzsist – vārtsargs ar lielām pūlēm skaisti glāba pretinieku. Būtu tādu sitienu piecreiz vairāk, tad…

Bet savu labāko sitienu mēs veicām 73. minūtē. Kijvons! Varbūt, šis strādīgais puisis nespīd ar tehniku, bet viņa prasme sagatavot pašam sev iespēju un, galvenais, izmantot to noteikti pelnījis aplausus. Malacis. Piespēle no Vieira, uzvarēta cīņa viens pret vienu un trāpīgs šāviens – 1:1! Lūk, tas arī ir īstais Leidsmans. Šis neatteicošais Kijvona ierocis mūs glābis jau daudzas reizes. 

Saprotams, ka ļoti gribējās ieraudzīt otros vārtus. Diemžēl, neieraudzījām. Pēdējā bīstamajā uzbrukuimā Vieira sitiens sanāca vājš. Eh, novirzīt to, izpildīt… Žēl.

Protams, neizšķirts – tā ir vilšanās. Bet, ticamāk, tas ir tieši tas, ko mēs šodien pelnījuši.

Jau sestdien, 30. maijā, nogurdinošais maija kalendārs noslēgsies. “Liepāja” mājās uzņem “Tukumu”. Nekā mierīga un viegla noteikti nebūs. Jo vairāk, ka šis stiprais pretinieks kā reiz slavens ar enerģiju un cīņu. Bet vai tiešām mēs arī šajā reizē šajos komponentos pretiniekam zaudēsim?!

Latvijas čempionātā nav iespējams uzvarēt maču, ja tu no sākuma un līdz beigām necīnies, kā, pardon, stūrī iedzīts vilks. Cīnies, nežēlojot ne sevi, ne pretinieku.

Vajag uzvarēt. Ļoti vajag uzvarēt.

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 15. kārta

FS Jelgava – FK Liepāja – 1:1 (1:0)

Jelgava: Dvoržāks, Priors, Semeško, Kangars, Novikovs, Janovskis (Pudils, 74), F. Hašeks (Šmaukstelis, 90), Meļķis, Žaleiko, Bečers (Patika, 81), Ratajs.

Rezervisti: Leitis, Belanik, Kačanovs, Smirnovs, Pētersons, Deklavs.

Liepāja: Petkovičs, Martins, Isajevs (Korotkovs, 28), Strālmans (Iļjins, 51), Sorokins, Vieira, Ekou (Korobenko, 23), Patijčuks (Patrikejevs, 51), Traore (Haidara, 46), Leidsmans, Amatkarijo.

Rezervisti: Ošs, Gejs, Mšindi, Oguniji.

Vārti: 1:0 Ratajs (26), 1:1 Leidsmans (73).

Brīdinājumi: Janovskis (67), Žaleiko (71), Vieira (71), Martins (78), Iļjins (90).

Galvenais tiesnesis: Kristaps Ratnieks.

Jelgava. 26.05, Zemgales OC. Skatītāju skaits: 203.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto FS Jelgava, R. Antropovs.