Piektdien, 21. augustā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” divdesmit septītās kārtas ietvaros Vladimira Vasiļjeva komanda mājās tikās ar klubu FK “Grobiņa”. Derbijs, kuru mēs pārliecinoši paņēmām – skaista un pelnīta uzvara 3:1 (1:0)! Tas bija efektīgi un labi, ļoti svarīgi tādā stilā noslēgt šo saspringto augustu. 

Acīmredzami, par derbija galveno varoni kļuva uzbrucējs Oloko Ede, kuru vispār neviens nevar noturēt. Kārtējo reizi gigants bija brīnišķīgs, viņa aktīvā divi vārti un rezultatīva piespēle. 20. vārti; 21. vārti – bravo, snaiperi! Vēl viens precīzs sitiens Kijvona Leidsmana aktīvā. 

Mēs šo derbiju gaidījām ar lielu nepacietību un satraukumu. Jā? Un tā jau bija! Jau trešais šajā sezonā, un tāds, kurā “Liepājai” vajadzēja beidzot uzvarēt. Obligāti uzvarēt! Nu cik tad var, draugi, augusts beidzas…

Mūsu noskaņa bija saprotama. Bet arī satraukums bija saprotams. Pirmām kārtām tādēļ, ka pretinieks (lūk tas, derbija likums, kur viss vienmēr neparedzami!), liekas, tiešām kvalitatīvi strādā tikai derbijā. Viņiem gandrīz nekas nesanāk citās spēlēs, toties pret mums… Bet mēs gandrīz pastāvīgi nolaižamies pretinieka līmenī un nez kādēļ pastāvīgi sākam dancot-spēlēt pēc viņu stabules…

Kaut gan pilnībā acīmredzams, ka “Liepāja” spēcīgāka visos komponentos. Te nav pat variantu strīdiem un apspriešanai.

Un lūk, trešais derbijs – aiziet! Bam, un uzreiz tāds starts, par kuru varēja tikai sapņot! 30 (!) sekundes, un satriecošais Oloko jau aizskrēja parādīt savu slaveno žestu. Jā, tas, kad rokas uzlido gaisā! Tur, protams, ļoti labs bija Vladislavs Sorokins. Šis puisis nekad nav garlaicīgs, viņš uz līdzenas vietas var izdomāt ko tādu, ka viss stadions cenšās saprast, un kurš gan vispār to visu izdomāja?! Un lūk, asa un teicama piespēle uz priekšu. Bet tur lieliskais patreiz Timi Ogunniji – kāda bumbas apstrāde?! Pēc tam kvalitatīva piespēle tur, kur lido Oloko – 1:0! Jā, viss tik ātri, un ir 20. vārti čempionātā!

Šis spožais duets – Olo-Timi – caurdur patreiz visus oponentus asāk par visiem paukotājiem.

Bez šaubām, tāds sākums – ideāls sākums. Vārti nekad nav par agru. Vārti – tie ir vārti. Cita lieta, ka iesist tik ātri – tas bieži spēles segums, kurš pazūd zem kājām. Tajā nozīmē, ka tu aizmirsti par spēles plānu, tādēļ, ka tev liekas, ka tu jau, pēc būtības, to izpildīji. 

Tas ir nopietns pārbaudījums jebkurai komandai, kuras klase laba, bet ne pati augstākā. Te vajag uzreiz izmest no galvas šo 1:0 un spēlēt tā, it kā uz tablo 0:0. Bet kā to izdarīt… 

Lūk tādēļ, tālāk bija, pardon, izsakoties, varenā senā muzikālā mēlē (kurš zina, tas sapratīs), “juceklis futbola vietā”. Viesi maz ko varēja, bet bija, kā vienmēr dzeloši un enerģiski. Mēs futbola plānā bijām pavisam citā līmenī, bet lūk, tas, ļoti ātro vārtu sindroms – mēs pavisam ne tik noturīgi psiholoģiski, un tādēļ ātri nolaidāmies (pat pavisam to negribot!) kā reiz uz šo “jucekli”, kuru piedāvāja pretinieks.

Kas tas tāds? Bet tur daudz minstināšanās, nervozu darbību, sasteigtu lēmumu. Un lūk, tā jau ir bumbas pazaudēšana, kombicionālu darbību neiespējamība un kļūdas, protams.

Pie tam, “Liepāja” vienalga pilnībā kontrolēja spēli. Jā, viesiem bija daži nepatīkami uzbrukumi, bet tur noteikti nebija nekā sistēmiska. Tā, epizodes.

Mums, vispār, arī gandrīz nekā nebija. Bija gudrs soda sitiens no Andrija Korobenko – zem pārliktņa, vārtsargs nospēlēja nopietni. Nu un bija, protams, atkal Soroka. Bum, jā, tās ir šķērītes! Kurš tas, Olise?! Nē, tas ir Soroka! 43. minūte, un šis fokusu meistars pēkšņi izdomā šķērītes. “Bet labi jau uzsitu!” – smaidīja pēc spēles jau dzelžainais Vlads. Protams, labi! Žēl, ka vārtsargs bija vietā. Bet tā jau Soroka šodien varētu svinēt labākos vārtus sezonā…

Otro puslaiku “Liepājai” vajadzēja nospēlēt daudz spēcīgāk.

Mēs par to tikai padomāsjām, bet mūsu komanda atkal iesita ļoti ātri! Malacis, Danila Patijčuks. Lūk ko nozīmē nospēlēt uz priekšu, nospēlēt asi. Piespēle soda laukumā, kaut kādas mokas aizsargam – kritiens, spēle ar roku. Oloko pendeli izpildīja pareizi – 2:0! Jā, ir jau 21. vārti Virslīgā! Viesulis. 

Lūk, pēc tam “Liepāja” tiešām ieskrējās, lūk, tās – enerģija un agresija! Timi un Oloko uzbrukumā ķīmiķoja tā, ka viesiem visur skrāpēja. Mēs bijām tuvu trešajiem vārtiem, bet pietrūka pavisam nedaudz. 

Derbijā, lūk tāds, “nedaudz”, īpaši bīstams.

Un lūk, jau Dāvis Ošs tika galā ar smagu sitienu. Zvaniņš, kurš pēc desmit minūtēm skanēs jau ļoti skaļi. 

Īpaši tādēļ, ka mēs paši šajā periodā neiesitām trešos vārtus. Bet tur arī Pati izdomāja kaut ko neticamu – Daņa, tas bija sitiens no nulles leņķa vai kas?! Tur Afonso Leite bija teicama iespēja. Tur, visbeidzot, Oloko bija jāpanāk hat-trick! Patijčuks 74. minūtē izdomāja ļoti skaistu piespēli – izdomāja un izdarīja! Tā izgriezt – tas, Daņa, nopietna turnīra līmenis. Oloko, izgājiens viens pret vienu, sitiens tālajā stūrī – stabs! Uh…

Derbijā, lūk, tādi “uh”, absolūti bīstami un sodāmi.

78. minūte, uzbrukums, brīvība mūsu labajā flangā. Viens leģendārs cilvēks, jūs viņu ziniet, tur vārds vien no divām vienādām zilbēm, un ļoti skaists sitiens devītniekā – 2:1. 

Pēc būtības, viss aizdegās no jauna uz līdzenas vietas.

Par laimi, aizdegās uz ļoti īsu periodu. Vien pēc sešām minūtēm viss bija beidzies.

Barts Strālmans! Šis puisis šodien – slēpts derbija varonis. Aizsargs lieliski tika galā ar saviem galvenajiem uzdevumiem – ļoti droši un agresīvi aizsardzībā. Un vēl Barts izgudroja trešos vārtus, kuri noņēma visus jautājumus! Tieši viņa skaistā piespēle (lielisks lēmums!) atrada Oloko tur, kur ļoti asi un bīstami! Gigants-snaiperis nekad nepaskoposies, ja partneris labākā pozīcijā. Bumba centrā, kur Leidsmans vienmēr ļoti labi zina, ko darīt – 3:1! Labais, Kijvon, jābūt tur, kur vajag!

Un tā jau bija uzvara. Tas bija moments, kad tu zini, ka paņem derbiju! Nopelnījuši un noilgojošies! Bravo, Komanda. 

Un vēl, protams, tas bija moments, kad jau mierīgi var papriecāties par vienu kautrīgu puisi. Jā, protams, par Bruno – viņš, mūsu Melnis, atgriezies! Atceraties, viņš saplīsa vēl 30. martā – tas bija vēl citā pasaulē, “Liepāja” tagad jau pavisam cita. Un lūk, tagad Bruno atkal ar mums. Viņš bija labs, aktīvs, daudz kustējās, nira izklupienos. Tik patīkami…

Protams, pēc spēles laimīgajā ģērbtuvē par uzvaras dziesmas solistu kļuva tieši Bruno! Viņš staroja, un mēs starojām, priecājoties par Bruno. Ar atgriešanos! 

Ļoti svarīga uzvara. Šim derbijam bija jābūt mūsu. Uzdevumu mēs atrisinājām pārliecinoši.

Tagad braucam uz Rīgu. Galvaspilsētā “Liepāja” sen nav uzvarējusi…

Tagad ļoti vajag.

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 27. kārta

FK Liepāja – FK Grobiņa – 3:1 (1:0)

Liepāja: Ošs, Sorokins, Strālmans, Martins, Ekou (Mšindi, 65), Korobenko (Iļjins, 65), Strumia, Oguniji (Leite, 65), Patijčuks (Leidsmans, 75), Haidara (Melnis, 80), Oloko.

Rezervisti: Petkovičs, Cisse, Isajevs, Lākutis.

Grobiņa: Ozols, Raščevskis, Jovanovičs, Družiņins, Rupeiks, Bajdals (Aruna, 46), Olatunde-Metjū, Sidorovs (Tiščenko, 58), Dodo, Korēns, Puzirevskis (Dobrecovs, 88).

Rezervisti: Kudrjavcevs, Yamada, Zjuzins, Sirbu, Matiushenko, Jose.

Vārti: 1:0 Oloko (1), 2:0 Oloko (49, 11. s.s.), 2:1 Dodo (78), 3:1 Leidsmans (84).

Brīdinājumi: Oloko (25), Strālmans (43), Družiņins (90+1), Aruna (90+3).

Galvenais tiesnesis: Vasilijs Mordatenko.

Liepāja. 21.08. Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 479.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto liepajniekiem.lv