Latvijas čempionāts paņēmis garu pauzi. Šobrīd visa uzmanība ir pievērsta izlasēm, turklāt dažādās pasaules vietās. No FK “Liepāja” uz izlasēm izsaukti astoņi spēlētāji. Ģeogrāfija rada spēcīgu iespaidu – Latvija, Benina, Kirgizstāna, Melnkalne, Kenija, Luksemburga. Novēlam veiksmi visiem mūsu izlašniekiem!

Danila Patijčuks atkal atgriezies Latvijas izlasē. Oloko Ede pirmo reizi izsaukts uz Beninas izlasi, un mēs apsveicam mūsu uzbrucēju ar šo sasniegumu. Danijels Petkovičs atkal Melnkalnes izlasē; Marvins Martins atkal Luksemburgas izlasē; Irads Mšindi pirmo reizi izsaukts uz Kenijas (U23) izlasi. Un vēl Bruno Melnis, Lauris Lākutis un vēl daži spēlētāji, kuri atrodas īrē citos klubos.

Beknazs Almazbekovs atkal saņēmis uzaicinājumu uz Kirgizstānas izlasi. Šodien 21 gadu vecais FK “Liepāja” uzbrūkošais pussargs – mūsu viesis, mēs parunājām uzreiz pēc spēles pret BFC “Daugavpils”. Beka, kā futbolistu sauc komandas partneri, šajā dienā pirmo reizi izgāja starta sastāvā, centās, bija redzams un kopumā nospēlēja normāli.

Bet talantīgais puisis noteikti var spēlēt spēcīgāk. Par to pārliecināts vispirms pats Beknazs Almazbekovs, kautrīgs un labsirdīgs jauns cilvēks, kurš ļoti grib nest labumu FK “Liepāja”. 

Beknaz, pirmais izgājiens starta sastāvā jaunā komandā – apsveicu, katram spēlētājam tas notikums, kuru gaidi ar nepacietību.

Paldies, tiešām ļoti gribēju iziet laukumā ar pirmajām minūtēm. Paldies treneriem par uzticēšanos. Centos būt noderīgs komandai, un tikai žēl, ka “Liepāja” neuzvarēja savu konkurentu.

Neizšķirts saglabāja mūsu pārsvaru tabulā. Neizšķirts, un nevar teikt, ka “Liepāja” pelnījusi vairāk, kā vienu punktu.

Jā, spēle sanāca grūta. Mēs sapratām, ka tagad, kad čempionāts jau izgājis finiša taisnē, pretinieks obligāti sitīsies līdz galam. Viņi nedrīkstēja zaudēt. Domāju, pirmais puslaiks mums labi izdevās. Mēs spēlējām kompakti, izpildījām treneru uzstādījumu, bijām bīstami uzbrukumā. Bet lūk, pēc pārtraukuma kaut kas aizgāja ne tā… Grūti teikt, kāpēc tā notika. Mums tagad ir gara pauze, lai ar visu tikt skaidrībā. Mums oktobrī jāatgriežas tādiem, lai pārliecināti atrisinātu mūsu uzdevumu un iekjļūtu Eirokausos. 

Svarīgi bija nepielaist BFC “Daugavpils” pavisam tuvu. Mēs tikām galā, malači. Bet tam, lai nākotnē risinātu lielus uzdevumus, vienalga nedrīkst priecāties par tādu neizšķirtu. Piekrīti?

Protams. Mēs saglabājām atrāvienu, bet tas bija minimālais uzdevums šajā mačā. Vienmēr vajag domāt tikai par uzvaru, katrā mačā interesanti tikai trīs punkti. Esmu pāsrliecināts, tāda noskaņošanās “Liepājai” būs visās piecās spēlēs, kuras mums atlikušas. 

Tava parādīšanās startā. No malas tas izskatījās pietiekami negaidīti.

Divas dienas pirms spēles sapratu, ka tas notiks. Treniņos to sapratu, pēc tam galvenais treneris teica, ka iziešu pamatsastāvā. Gatavojos, noskaņojos, bet, teikšu godīgi, psiholoģiski izjutu zināmas problēmas. Jau spēlē bija sarežģīti, tādēļ, ka daudz laika izlaidu, un šeit tikai divas reizes izgāju uz maiņu. Bet centos un darīju visu, kas bija manos spēkos.

Tu atzīmēji, ka psiholoģiski bija grūti. Tas tādēļ, ka iepazīšanās ar jaunu klubu un jaunu čempionātu – tas vienmēr sarežģīts uzdevums?

Jā, jo vairāk, šis process man risinās sezonas karstumā, kad katra spēle visiem ir īpaši svarīga. Vispār, adaptācija notiek kaut kā lēni, es domāju, ka viss būs ātrāk. Jauna komanda, jauns čempionāts, jauna valsts, jauna kultūra un t. t. Vēl, protams, ir tīri futbola jautājumi: jauni partneri, galvenā trenera prasības, spēles principi kopumā. Viss tas aizņem vairāk laika, kā es domāju.

Ko no tevis prasīja Curro Torres? Kāds bija galvenais uzdevums?

Prasīja asi darboties uzbrukumā. Ja rodas iespēja apspēlēt “viens pret vienu”, obligāti vajag to darīt. Vēl bija svarīgi atdot kvalitatīvas pēdējās piespēles, bet kā reiz tas, diemžēl, slikti sanāca.

Pirmā puslaika beigās tev bija teicams moments, bet lēmumu tu pieņēmi pārāk ilgi.

Diemžēl, jā, tiešām nogulēju ar sitienu. Mani paspēja nosegt, sitienu bloķēja. Vajadzēja uzreiz ar kreiso sist, bet es padomāju, ka varbūt būs cits variants. Bet kamēr domāju, mani nosedza. Visu jādara ātri!

64. minūtē tevi nomainīja. Un lūk, tu atnāci uz soliņu, domāji, analizēji. Ar savu spēli biji neapmierināts?

Es vienmēr ar savu spēli esmu neapmierināts. Pat tad, kad mana komanda uzvar un treneri labvēlīgi novērtē spēli, es vienalga par savām darbībām esmu neapmierināts. Vienmēr var labāk.

Kurš tad tevi paslavē?! Tikai mamma un tēvs?

Nē, viņi arī mani neslavē. (Smejas). Mamma neiedziļinās futbola detaļās, galvenais, lai man nebūtu traumas. Ar tēvu varam apspriest kaut kādas manas darbības, par kādām epizodēm parunāt. Bet lūk, detalizēti spēli izrunājam ar jaunāko brāli: Ariets teicami saprot futbolu. Pēc manām domām, viņam futbola intelekts augstāks, kā man. Viņš arī nodarbojas ar futbolu, un, protams, es ļoti gribu, lai viņam viss izdotos.

“Liepājai” acīmredzami pietrūka asuma. Atmiņā moments, tā sakot, uz ģērbtuvi. Timi visu izdarīja ļoti skaisti, bet, diemžēl, netrāpīja vārtos. Un viss, otrajā puslailā mēs nespējām izveidot neko līdzīgu.

Starp citu, ja tajā epizodē Timi atdotu man bumbu, tad… Es atrados jau pret tukšiem vārtiem! Žēl, nesanāca, kaut gan saprotu, ka pēc tāda skaista solo izgājiena Timi bija jāpabeidz uzbrukums pašam. Protams, ja viņš iesistu, tie būtu ļoti skaisti vārti. Bet reizēm epizodē īpaši svarīga ir tieši pēdējā piespēle… Domāju, tas ir ļoti labi, kad draudi var nākt no daudziem spēlētājiem, kad visi grib iesist. Bet otrajā puslaikā mums tiešām asu darbību ļoti pietrūka.

Šie 0:0 jau vēsture, jāskatās uz priekšu. Tad apspriedīsim citas tēmas. Kā jūties FK “Liepāja”?

Man šeit ļoti labi. Kolektīvs vienkārši TOP! Teicami puiši. Ir pieredzējuši spēlētāji, kuru padomi ļoti svarīgi gan ģērbtuvē, gan laukumā. Piemēram, Isa, viņš ļoti stipri palīdz. Leo – brīnišķīgs piemērs atdarināšanai. Viņš var pamācīt, var aizrādīt. Jaunajiem futbolistiem tas ļoti svarīgi. Man vēl ļoti daudz palīdz Danila Patijčuks, liels viņam paldies.

Oloko. Par šo neapturamo gigantu vienmēr interesanti uzprasīt.

Viņa rezultativitāte, bez šaubām, ļoti iespaido. Ļoti spēcīgs uzbrucējs. Kad es tikai atbraucu uz Liepāju un uzzināju viņa statistiku, biju šokā – tas vienkārši TOP! Ļoti ceru, ka Oloko iesitīs 30 vārtus. Es viņam tajā obligāti palīdzēšu. (Smaida).

Tas tavs tiešais pienākums: palīdzēt uzbrucējam iesist.

Protams. Mana stiprā puse – darbības uzbrukumā, to man prasa treneri. Kaut gan, protams, mūsdienu futbols tāds, ka tikai ar uzbrukumu nevar ierobežoties. Neiespējami nestrādāt aizsardzībā. Un vēl, protams, svarīgs darbs bez bumbas, vajadzīgas daudz kustības un t. t.

Tu uzskaitīji ļoti svarīgus komponentus, un visos vienmēr var un vajag pielikt.

Protams. Strādāt un kļūt labākam vajag katru dienu, katrā treniņā. Vēl svarīgi būt gatavam mentāli. Ziniet, pēdējā laikā es sajutu, ka pārliecības man pietrūka. Tas saistīts ar to, ka nācās bieži mainīt komandas, un vēl mainīt valstis, un visu vienmēr vajag atkal adaptēties un pierast pie visa jaunā. Protams, tas grūti, un loģiski, ka tas viss iespaidoja uz manu noskaņojumu un manu spēli. Tagad “Liepājā” pārliecība atgriežas un es ļoti ceru, ka mūsu līdzjutēji vēl šajā gadā paspēs novērtēt manu spēli.

Izdaru acīmredzamu secinājumu. Patreiz Beknazs pārdzīvo labu periodu. Pareizi?

Jā, tā arī ir. Man ļoti patīk “Liepājā”, jūtos ļoti komforti. Pilsētā arī ļoti labi. Tā skaista, maza un ļoti mājīga. Visur var aiziet kājām, viss tuvu. Tā kā atliek domāt tikai par futbolu.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto RFS