Svētdien, 8. novembrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja pēdējo maču 2026. gadā. “TonyBet Virslīga” trīsdesmit sestās kārtas ietvaros mūsu komanda tikās ar klubu FK “Grobiņa”. Vienmēr ļoti patīkami uzvarēt karstā derbijā – 2:1 (1:1)! Divkārt patīkami, kad panākta gara spēka uzvara, pie tam vēl, mazākumā (gandrīz stundu!)! Malači.
Sanāca ļoti labs finiša akords grūtajai un pretrunīgajai sezonai, kurā FK “Liepāja” finišēja piektajā vietā. Protams, tāds rezultāts mums visiem lika vilties – nākamajā gadā būs daudz darba, lai mūsu klubs atgrieztos ierastajā augstumā un nestu prieku jums, godātie līdzjutēji. Paldies jums par to, ka visu gadu bijāt ar mums!
Divus vārtus mūsu komandas sastāvā iesita neatkārtojamais Oloko Ede – bravo, gigant! Neapturamais uzbrucējs paredzami kļuva par čempionāta labāko bombardieri – 31 vārti! Fantastisks rādītājs – Oloko, apsveicam! Tādu vārtu ūdenskritumu atcerēsies ilgi. Līdz “mūžīgajam” Latvijas rekordam (36) pietrūka pavisam nedaudz…
Protams, bija ļoti apbēdinoši, ka derbijs jau neko vairs nevarēja mainīt turnīra tabulā. Paši vainīgi, neiebildīsi. Psiholoģiski tādu situāciju vienmēr grūti pārdzīvot – gan skatītājiem, gan spēlētājiem. Bet pie tam, bija acīmredzams, ka mačs nebūs vienkārša pastaiga piejūras parkā. Nē! Pirmkārt, pēdējo spēli vienmēr gribās nospēlēt tā, lai neviens neteiktu, ka “viņi jau atvaļinājumā!” Otrkārt, tas jau derbijs, tur vienmēr karsti, nervozi, nesaudzīgi un saspringti.
Tā šodien viss arī bija.
Karstu notikumu pietiktu vairākām spēlēm. Kā jums, piemēram, vētrainais dialogs starp lielo vārtsargu un mazo pussargu, kurš derbijā vienmēr aizmirst par futbolu, bet atcerās, ka pretinieku obligāti vajag izsist no līdzsvara?! Jebkura metode derēs. Dāvis Ošs (lielisks mačs!) šo dueli pārliecinoši uzvarēja, bet bez brīdinājuma jau arī neiztika…
Tādas, lūk, epizodes – dzerlošas, nervozas, uz noteikumu pārkāpuma robežas – bija daudz. Reizēm šo robežu spēlētāji neattaisnoti pārkāpa – piemēram, Taliska. Centra aizsargs jau šajā sezonā bija “sarkans”, bet lūk, atkal vēsture atkārtojās. Divas dzeltenās kartītes un noraidījums četru (!) minūšu laikā – tas absolūti nepieļaujami. Un ja nu mačam būtu pavisam cita turnīra nozīme?!
Interesanti, starp citu, uzreiz atcerējāmies, ka šajā sezonā “Liepāja” mazākumā spēlējusi ļoti bieži un jebkurā līmenī. Atmiņas atgrieza vētrainos Eirokausu mirkļus. Un arī pašmāju arēnā noraidījumu salasījies, tā teikt, nopietnai lietai…
Paradoksāli, bet mazākumā mūsu komanda it kā pamostas pa īstam. Puiši pārvēršās labā nozīmē par ievainotiem plēsējiem, kuri noteikti cīnīsies par katru laukuma metru, jau bez tā mazu. Malači, kad tādi!
Lūk, tādu gribu sisties un tādu raksturu bija ļoti patīkami redzēt.
Tieši tas jau arī iznākumā kļuva par galveno iemeslu gara spēku uzvarai.
Sākās, komandas izsvēra, kur un kādā zonā būs, un pretinieks to noskaidroja ātrāk. Bez pretošanās sitiens augšējā satūrī – 1:0. Mēs atbildē parādījām, ka derbijs vienalga obligāti būs mūsu. Gigant, uz skatuves! Stūra sitiens (!), Andrijs Korobenko pie karodziņa, bet tālāk Oloko skaistā šāviena ar galvu – 1:1! Jā, lūk tie, šie iespaidīgie 30! Skaļi aplausi.
Draugi, jūs ievērojāt, ka mēs iesitām pēc standarta stāvokļa?! O, cik ilgi mēs gaidījām tādu notikumu. O, kā tas mums bija vajadzīgs pret “Tukumu” vai SK “Super Nova”. Bet nekad jau nevari zināt, kad futbolā kaut kas arī pareizi nostrādās…
Bez šaubām, tas iedvesmoja, bet pēkšņi noraidījums. Spēle pēkšņi pārvērtās pavisam citā izrādē.
Pretinieks līda mūs piebeigt, tas ļoti gribēja uzvarēt. Bravo, Dāvi Ošs, kurš ar enerģiju un gudru darbu neļāva “zilajiem” izmantot savus teicamos momentus. Bet lūk, mums daudz momentu arī nevajag – mums ir Oloko! Un vēl mums ir 18 gadīgais Lauris Lākutis, teicams puisis un ļoti strādīgs pussargs. Saprotams, ka viņam bija grūti, bet Laurim ir raksturs – viņš cenšas līdz galam katrā epizodē. Un lūk jums vēl viena asa piespēle: Oloko sita ar galvu – vārtu stabs. Oloko neizslēdzās – 1:2! Vēlreiz, bravo, gigant – 31! Aplausi vēl skaļāki.
Un bravo, LL! Ļoti patīkami bija skatīties, cik drosmīgi un kvalitatīvi Lauris atstrādāja derbijā gandrīz veselu puslaiku. Malacis!
Uzvaru mēs, sakožot zobus, noturējām. Tas bija ļoti patīkami. Bet tas bija vēl arī skumji, tādēļ, ka… Nu saprotams, kādēļ…
Sezona noslēgta. Atkal bija daudz emociju, nervu un ļoti daudz kā cita – dažāda un interesanta. Un, galvenais, tribīnēs bijāt jūs, godātie FK “Liepāja” līdzjutēji. Jā, jums ir nopietns iemesls būt sarūgtinātiem par vietu tabulā. Mūs pašus tā stipri sarūgtina. Bet, galvenais, ka jūs bijāt kopā ar komandu. Paldies jums par to vēlreiz.
Esiet, draugi, ar mums arī nākamajā gadā. Obligāti. FK “Liepāja” atgriezīs jums pozitīvu noiskaņojumu, redzēsiet…
Uz redzēšanos, tiekamies 2027. gadā.
Dienas bez futbola aizlido ļoti ātri, nešaubieties…
TONYBET VIRSLĪGA 2026. 36. kārta
FK Grobiņa – FK Liepāja – 1:2 (1:1)
Grobiņa: Ozols, Jovanovičs, Družiņins, Baravykas (Bajdals, 73), Rupeiks (Krautmanis, 83), Leitāns, Kļuškins, Sidorovs, Tiščenko, Dodo, Puzirevskis
Rezervisti: Kudrjavcevs, Yamada, Sirbu, Olatunde-Metjū, Kholod.
Liepāja: Ošs, V. Sorokins, Talisca, Korobenko (Sisse, 46), Strālmans, Patijčuks, Ekou, Mšindi, Melnis (Lākutis, 56), Haidara, Oloko (da Silva, 73).
Rezervisti: A. Sorokins, Isajevs, Strumia, Oguniji, Leite.
Vārti: 1:0 Puzirevskis (21), 1:1 Oloko (29), 1:2 Oloko (65).
Brīdinājumi: Talisca (33), Baravykas (36), Talisca (37), Puzirevskis (55), Ošs (60), Sidorovs (60), Leitāns (85).
Noraidījums: Talisca (37).
Galvenais tiesnesis: Aleksandrs Anufrijevs.
Liepāja. 8.11. Stadions “Daugava” (rezerves laukums). Skatītāju skaits: 356.
Mihails Koroļovs
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv