FK “Liepāja” nav ielaidusi vārtus jau 213 minūtes. Vārtsargs Vladislavs Lazarevs un aizsargi apstiprina savu augsto līmeni. Malači. Tas ir patīkami. Bet lūk, iesist mums arī ilgi neizdodas. Tas ir nepatīkami. Tamazs Pertija Tukumā runāja par šīm svarīgajām lietām, un par citām arī.

FK “Liepāja” galvenā trenera Tamaza Pertijas komentārs pēc mača:

– Acīmredzami, ka ar katru maču mēs izskatāmies arvien labāk. Šodien pilnībā kontrolējām spēli, izveidojām daudz momentu, bet aizsardzībā pretiniekam gandrīz neko neatļāvām izdarīt. Tikai beigās mūsu kļūdas dēļ viņiem bija moments, un malacis Uldriķis, ka epizodē nospēleja kā Maldīni – piesegšana bija brīnišķīga.

Redzu patreiz kolektīvu laukumā. Atzīmēju to pēc spēles Daugavpilī, tagad tas redzams vēl stiprāk. Sezonas startā, četras piecas kārtas, mums tā nebija. Vēl viens pozitīvs moments: mūsu komanda dominēja kaut gan pretinieks pavisam nebija vienkāršs. Viņi nesen uzvarēja “Riga” FC, bet to ļoti sarežģīti izdarīt. Diemžēl, mēs atkal neiesitām, kaut gan momentu bija pietiekoši. Redzams, vēl neesam pelnījuši, vajag vēl gaidīt un paciesties. Iepriecina, ka ļoti labi kombinējam uzbrukumā, bet lai iesistu vārtus, puišiem pagaidām trūkst atraisītības.

Kopumā, ar spēli esmu apmierināts, bet ne ar rezultātu. Mēs spēlējām labāk, bija jāiesit, un nevienus vien vārtus. Diemžēl, neielidoja. Esmu apmierināts, ka sakārtojām darbības aizsardzīā, tagad tas jāizdara uzbrukumā. Soli pa solim turpinām darīt tā, lai mūsu spēle kļūtu arvien labāka un kvalitatīvāka.

– Lassana Faije atgriešana kreisajā flangā piedeva kvalitāti?

– Jā, tā arī ir. Viņš nospēlēja ļoti labi. Savā flangā kļūst par vienu no līderiem. Redzams, ka spēlētājs padomāja, kādēļ viņš tik ilgi nespēleja un izdarīja pareizos secinājumus. Viņš spēlēja nopietnā līmenī, tā kā jaspēj sevi parādīt. Sezonas sākumā ne pārāk labi saprata, kur viņš nokļuvis, bet tagad saprata.

– Ir citi spēlētāji, kuri dotajā momentā, teiksim tā, arī vēl ne līdz galam visu saprot?

– Uz šodienu mums tādu problemātisku spēlētāju nav, bet jebkurā gadījumā šajā jautājumā mēs reaģējam ļoti ātri. Tādēļ, ka futbolā, ja 15 spēlētāji visu sapratīs, un tikai viens psiholoģiski būs neatbilstošs – tas jau slikti ietekmēs rezultātu. Pirmām kārtām, ļoti svarīgi, lai jaunais spēlētājs saprastu vietējo mentalitāti. Cilvēciskās īpašības – mūsu klubam tas ir viens no galvenajiem, ja ne galvenais faktors, kad mēs uzaicinām jaunus spēlētājus. Mentāli tev jābūt gatavam. Ja nē, tad daudziem teicamiem futbolistiem tā dēļ rodas problēmas. Atceros Menu, kurš pie mums Valmierā pus gadu nevarēja sevi atrast, bet pēc tam kļuva par vienu no čempionāta labākajiem spēlētājiem. Jābūt savējam kolektīvā, jāsaprot, ko no tevis grib un kādēļ grib, un tā tālāk.

– Cits Faije, Čeiks labajā flangā arī ļoti aktīvi sevi parāda.

– Ja tā var teikt, viņš ir mūsu mazais bulterjers. Vienmēr ļoti daudz strādā no karodziņa līdz karodziņam, nospēlēja divus puslaikus, vajag vēl divus – lūdzu, šis puisis nospēlēs. Bez tam, atzīmēšu centra pussargus (Kairmanī un Čeiks Diufs), kā arī Silagadzi, Dodo – viņi nospēlēja lieliski. Vispār, visa komanda pelnījusi labas atzīmes.

– Tas ir iemesls tam, ka veicāt vien vienu maiņu?

– Jā, protams. Visi zin, ka es varu nomainīt 15. minūtē pat trīs spēlētājus, ja redzu, ka viņi absolūti nav trāpījuši spēlē un laukumā traucē visiem pārējiem. Pēdējās mūsu spēlēs veicu minimums maiņu, tātad, pārējie spēlētāji nav pelnījuši laukumu atstāt. Kādēļ noņemt spēlētāju, ja viņš spēlē labi un iztur augstu tempu?!

– Pacacija un Čeiks Diufs – kur viņu reālā pozīcija? Abi spēlēja gan aizsardzības centrā, gan centrā pussargu līnijā.

– Jā, viņi var spēlēt abās šajās pozīcijās. Izvēle atkarīga no pretinieka, no mūsu taktiskās shēmas. Šodien, starp citu, spēles gaitā mēs gribējām pārkārtoties, bet “Tukums”, kurš ar lieliem spēkiem gāja uzbrukumā, mums to neļāva darīt.