Preses konference pēc spēles “Riga” FC – FK “Liepāja” sanāca ilga. Žurnālisti ilgi neatlaida Tamazu Pertiju. Mūsu komandas galvenais treneris atbildēja uz visiem jautājumiem un izdarīja to, kā vienmēr, izsmeļoši, interesanti un ar lielu entuziasmu.

FK “Liepāja” galvenā trenera Tamaza Pertijas komentārs pēc mača:

Aizvadījām labu, kvalitatīvu spēli. Tas bija grūti, spēlējām pret ļoti stipru pretinieku. Mēs ne ar ko tam nepiekāpāmies. Tādēļ vēl apbēdinošāk, ka ielaidām vienīgos vārtus ar pendeli, kura, vispār, bija nozīmēta pareizi. Priecājos, ka mēs arvien biežāk parādām to futbolu, kuru tiešām gribam parādīt. Priecājos, ka spēlētāji mūs dzird, kaut gan, protams, bez kļūdām neiztiek. Bet kopumā mēs virzāmies pareizā virzienā un saprotam, ar kuriem no futbolistiem mēs varam kustēties uz priekšu.

Esmu pateicīgs spēlētājiem, ka viņi spēja savākties pēc drausmīgās kausa spēles. Šodien mēs pierādījām, ka tiešām varam spēlēt augstā līmenī. Domāju, visi mūsu futbolisti pārliecinājās, ka viņi klasiskajam pretiniekam ne ar ko nepiekāpjas.

Ar ko izskaidrosiet tik dažādās spēles?

Latvijas Kausa pusfinālā spiediens bija ļoti spēcīgs. Tieši spēles laikā. Toreiz mums neaizgāja ar pirmajām minūtēm, bet pēc tam pārkārtoties jau bija ļoti grūti. Diemžēl, tajā momentā neatradās līderis. Mēs “Audai” ļoti daudz atļāvām. Protams, tā būs mums laba mācība, jo vairāk, ka 5. oktobrī mēs atkal ar viņiem tiekamies. Tur viss būs savādāk. Ar “Riga” FC viss bija citādi, mēs uzreiz ieslēdzāmies cīņā. Mēs bijām kopā, bijām saliedēta komanda, bet jābūt vēl labākiem, lai gūtu panākumu. Lūk, uz to mēs arī ejam. Un noteikti esam tālu aizgājuši no tā, kas bija sezonas sākumā, kad “Liepāja” spēlēja, teiksim tā, britu stilā. (Smaida).

Kur iemesls pārejai no “britu” stila uz tagadējo stilu? Jauni spēlētāji un jauni treneri?

Jā, tieši tā. Jauni cilvēki, jauns štābs, jauns treniņu process, jaunas prasības un t. t. Treneri un spēlētāji domā vienā virzienā, un tagad spēlētāji spēj izpildīt mūsu uzdevumus. Panākumus var gūt tikai, kad komandā visi strādā kopā – no vadības un līdz pašam pēdējam jaunajam spēlētājam. Jau atzīmēju, ka patreiz manā treneru štābā atrodas pieredzējuši speciālisti, un ļoti labi, ka mēs lēmumus varam pieņemt kolektīvi. Šie cilvēki strādājuši par galvenajiem treneriem, acīmredzams, ka viņi daudz zina un gatavi jebkurā situācijā dot labumu.

Kad komandā, teiksim tā, daudz galveno treneru, vienalga jābūt kādam pašam galvenajam. Tas esat jūs?

Saprotu, jums patīk tādi cepoši jautājumi. (Smejas). Es palieku galvenais treneris un turpinu strādāt par galveno treneri. Bet tas nenozīmē, ka es viens pieņemu visus lēmumus, nē. Atkārtojos, mēs visu izlemjam kopā.

Kas visvairāk patika “Liepājas” spēlē?

Raksturs. Visi zin “Riga” FC līmeni visos jautājumos. Un kad tu spēlē līdzvērtīgi ar tādu pretinieku, tātad, tu esi spējīgs parādīt raksturu. Sportā tas vispār pats galvenais. Pēc manām domām, mūsu komanda šodien spēlēja skaisti, pie tam spēlētāji, tā sakot, kāvās laukumā.

Kādēļ neizdevās pēdējās 15-20 minūtēs īsti iegūt bumbu un aktīvi uzbrukt?

Mums to neļāva “Riga” FC. Mēs pie rezultāta 0:1 plānojām presingot un mēs to darījām. Bet pagaidām mums nav kopējās sapratnes par komandas darbībām, tādēļ, ka spēlētāji jauni, kopā viņi aizvadījuši maz laika. Var teikt, ka Tamazs par to pastāvīgi atkārto, bet ko darīt, ja patreiz tāda ir mūsu realitāte. Visi zina, ka es pastāvīgi meklēju labāko, vienmēr gribu, lai spēlētāji progresētu. Vai tad slikti, ka mūsu jaunie spēlētāji kā Kangars, Patijčuks, Bagdasarjans un citi daudz spēlē?! Vai tas pats Čikovani, kurš šodien ļoti labi debitēja. Viņš pārsteidza visu treneru štābu, nezaudēja nevienu divcīņu, neko nebaidījās, malacis.

Liekas, komandai pietrūkst pussargu, kuri spējīgi organizēt asu spēli uzbrukumā.

Jā, tā ir. Gribētu redzēt komandā tādus centra pussargus, ar kuriem būtu vieglāk spēlēt tam pašam Patijčukam. Meklēsim tādus puišus, kaut arī viņi dārgi maksā. Ideālā vajadzīgs kāds kā Jokota, kurš vienkārši izjauc jebkuru pretinieka taktisko zīmējumu.

Kāda situācija ar traumētajiem spēlētājiem?

Tā ir tēma, kuras dēļ šodien mums stipri sāpēja galva pirms mača. Meļķis, Uskokovičs, Dodo – nopietni zaudējumi. Tas pats Simičs nevarēja spēlēt. Esmu pārliecināts, ka spēle ritētu savādāk, ja viņi būtu laukumā – mēs būtu vēl spēcīgāki. Par laimi, traumas nav smagas, un spēlē pret “Audu”, ceru, viņi atgriezīsies ierindā.

Un Karašausks?

Nenosaucu Artūru tādēļ, ka viņš, diemžēl, iztrūkst jau otro mēnesi. Protams, mums tas ir milzīgs zaudējums. Visi zina, ko var izdarīt Kara, kādu labumu viņš mums dotu uzbrukumā. Bet paši saprotat, viņam vajadzīgs laiks, lai uzņemtu formu un t. t. Godīgi sakot, nezinu, vai viņš paspēs vēl spēlēt šajā sezonā.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv