Svētdien, 20. oktobrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīsdesmit trešās kārtas ietvaros Tamaza Pertijas komanda viesos tikās ar klubu “Valmiera” FC. Nepiekāpīgā un emocionālā spēlē mūsu komanda izrādījās spēcīgāka un panāca efektīgu uzvaru ar rezultātu 1:0 (0:0)! Bravo, Komanda!

Kad mēs esam kopā, kad mēs laukumā cīnāmies viens par otru, kad mēs pārdzīvojam un izmisōgi sitamies par katru metru, tad mūs ļoti sarežģīti apstādināt. Tā tiešām ir īstā “Liepāja”! Malači, puiši, lūk, tādā garā mums jānoslēdz šis smagais čempionāts.

Par spēles varoni kļuva pussargs Marins Lausičs. Tieši centra pussarga filigrānais (ar kreiso!) sitiens (satriecoša precizitāte!) atnesa mums uzvaru. Ir pirmie vārti Latvijas čempionātā! Labais, Marin, apsveicam! Tikai nesen mūsu intervijā mēs runājām ar viņu par pirmajiem vārtiem, bijām pārliecināti, ka tos ilgi gaidīt nenāksies. Un lūk, tie – pirmie. Vēlreiz bravo, lepnais puisi!

Par otro neapšaubāmo spēles varoni kļuva vārtsargs Danijels Petkovičs. Protams, Petko! Tas, ko šodien paveica laukumā Petko – tas ir vienkārši kosmisks līmenis. Tā uzreiz pat neatcerēsies, kad Latvijas čempionātā pēdējo reizi spēlējis tik spēcīgs un kvalitatīvs vārtsargs. Petko šodien izvilka visu: gan ko var, gan ko nevar. Pēdējās sekundes, un šie ārprātīgie Petko lidojumi uz vārtu līnijas… Tā nemēdz notikt, bet Petko prot darīt pat neiespējamo.

Mēs priecājāmies Valmierā pirmajā riņķī. Mēs atkal priecājamies Valmierā, tagad oktobra beigās. 6 punktus “Valmieras” laukumā nespēj izsist pat galvaspilsētas grandi! Un vispār, vienai no spēcīgākajām komandām mūsu čempionātā “Liepāja” neatļāva iesist pat vienus vārtus trijās (!) spēlēs no četrām. Iespaido. Kā tur strīdēsies par to, ka Tamazs Pertija savu bijušo komandu spējīgs izjaukt pa kauliņiem un atstāt ne ar ko…

Protams, šodien bija ļoti grūti. Mums bija ļoti nopietnas kadru problēmas: traumēti un diskvalificēti uzreiz vairāki vadošie spēlētāji. Ilgi uzskaitīt, Simičs, Dodo, Meļķis, Leidsmans, Čeiks Dioufs, un tas vēl nav viss. Vareni zaudējumi, piekritīsiet. Gods un uzslava Tamazam Pertijam un viņa palīgiem, kuri spēja izgudrot kvalitatīvu variantu, izvēlējās akurātu un pareizu taktisko plānu, bet, galvenais, pilnībā uzminēja ar sastāvu.

Gudrinieks Stefans Purtičs atkal pārvērtās par centra aizsargu (un atkal Stefs atstrādāja vienreizēji, malacis!). Universālais Jānis Grīnbergs atkal aizvēra vairākas pozīcijas, un izdarīja to ar lielu produktivitāti. Un cik labs un mobils bija šodien Danila Patijčuks?! Strādīgais Daņa paspēja nonākt dažādās laukuma daļās, un vienmēr bija noderīgs. Un vēl ar vārtu piespēli (izsmalcinātu, starp citu!) atzīmējās. Protams, atsevišķus siltus vārdus pelnījis Arams Bagdasarjans. Uz šodienu mazulis pārvērties pārliecinātā jaunā cilvēkā, kurš ar katru jaunu maču darbojas aizvien aukstasinīgāk un pārliecinātāk. Atradis, puisis, savu pozīciju – no laukuma dziļuma dedzinošā bruneta Arama gaišā galva strādā ļoti atzīstami. Un atceraties, kā Arams skaisti aizgāja no sedzēja 87. minūtē?! Dienvidnieciski, ar izsmalcinātu māņu kustību, un uzreiz sitiens augšējā stūrī – drīz obligāti tādus trāpīsi, Aramčik!

Visi šie puiši, kuriem uzticēja spēlēt no pirmajām minūtēm, parādīja sevi ļoti labi. Tāds pats vērtējums attiecas arī uz visiem viņu partneriem. Tas pats dzelžainais Anto Babičs. Vai tas pats Lausičs. Viņš veica milzīgu darba apjomu, vienreizēji kustējās un bija ļoti redzams. Vēl nedaudz mazāk brāķa, un tad Marina spēli vispār varētu dēvēt par ideālu. Varbūt vēl vienu interviju veiksim, Marin?!

Bet pie visa tā pirmais puslaiks kopumā ne visai izdevās. Mēs nespēlējām slikti, mēs spēlējām pareizi. Cita lieta, ka kaut kā pārāk viegli zaudējām bumbu, kura pie mums nonāca ar tādām grūtībām. Bet laukuma saimnieki centās ar katru uzbrukumu uzskrūvēt tempu, viņu dunčveidīgie flangu dūrieni bija ļoti nepatīkami. Labi, ka ar precizitāti “Valmierai” šodien bija bēda. 25. minutē viņi neiesita pat pendeli. Vispār, ko tur brīnīties?! Petko nolasīja cilvēku, kā atvērtu grāmatu un pārliecināti no “punkta” izvilka. Vētraini aplausi, Mister Siena!

Bet mēs paši tikai pirms pārtraukuma sākām kaut ko veidot uzbrukumā. Reiz reaktīvais Dudu aizvilka bumbu metrus trīsdesmit – soda sitiens. Purtičs neparocīgi sita apakšējā stūrī. Vārtu guvums tur bija pavisam netālu…

Bet otro puslaiku tādā pat stilā spēlēt nedrīkstēja. Pārāk zemu. Nepaceltos mēs augstāk, droši vien “Valmieras” spiediens otrajās 45 minūtēs būtu jūtams. Bet mēs pacēlāmies un sākām spēlēt savādāk. “Valmiera” FC negaidīti izrādījās pārmaiņām negatava, un tādēļ pie tās vārtiem uzreiz “ieslēdzās” spriedze. Un, galvenais, radās vārti! Ilgs uzbrukums, tur piedalījās daudz mūsu ātro puišu! Grīnbergs, Musta, Patijčuks, un tie tikai tie, kuri šajā epizodē bija ar bumbu! Un saldajā izsmalcinātais Lausiča šāviens apakšējā stūrī – 0:1!

Ar kādu gaišu gaismu spīdēja Marina skrējiens uz laukuma malu, a?!

Reizi laukuma saimnieki iesita atbildē, skaists sitiens augšējā stūrī. Bet VAR vārtus atcēla. Aizmugure. Neticami, VAR pieņēma lēmumu mūsu labā, kas šajā sezonā gadījies tik reti. Šī epizode, protams, psiholoģiski “Valmieru” aizlauza. Un žēl, ka mēs to neizmantojām un neiesitām otros vārtus, kaut gan bijām ļoti tuvu tam. Dudu atkal efektīgi padraiskojās, piespēle, rikošets, un Artūrs Karašausks viens pret vārtiem. Žēl, Kara sita vārtiem pāri. Bet ļoti patīkami, ka Artūrs uzvarējis nepatīkamo traumu un beidzot atgriezies laukumā! 

Iesistu Kara, un viss beigtos. Bet jūs jau ziniet, draugi, šo pēdējo nervozo minūšu likumu…

“Valmieras” spiediens bija enerģisks, bet nepameta sajūta, ka mūsu aizsardzība vienkārši kopumā augstākas klases, kā pretinieka uzbrukums. Pie tam jau mēs darbojāmies ar milzīgu vēlēšanos un dzelžainu raksturu! Un izmisīgi palīdzējām cits citam.

Mēs ar visu pārliecināti tikām galā. Sekundes kusa, un lūk, tās atlika pavisam nedaudz. Bet te… Pēdējais solis, cerība uz brīnumu, kurš kā reiz gandrīz kļuva par realitāti! Viens neērts sitiens – Petko satroecoši izvilka bumbu ar plaukstu; atkārtots sitiens, bloks, atkal atkārtots sitiens – atkal bloks. Kaut kāda spēlētāju biezoknis mūsu vārtsarga laukumā! Atkal rikošets, un jauns sitiens vārtu stūrī. O, Petko! Vēl viens lidojums, un vārtsargs atkal izvilka bumbu ar plaukstu. Neticami!

Viss šis ugunīgais virpulis ilga sekundes desmit – piecpadsmit, ne vairāk. Īsts vārtu iespēju ugunskurs un neticama izglābšanās!

Uzvara. Emocijas bija lieliskas. Žēl, draugi, jums nebija iespēju atrasties ģērbtuvēs. Tur bija brīnumaini, jautri un priecīgi. Tur daudz laimīgu cilvēku, kas tiko atstājuši laukumā visu, kas viņiem bijis, apskāvās un apsveica viens otru.

Tiešām īstā FK “Liepāja”.

Tad būsim tādi vēl trīs kārtas.

TONYBET VIRSLĪGA 2024. 33. kārta

Valmiera FC – FK Liepāja – 0:1 (0:0)

Valmiera: Ošs, Aļekseičiks, Kragliks, Toņiševs, Birka, Korobenko (Aruba, 85), Varslavāns (Penkevics, 74), Vapne (Kavasaki, 67), Diops (Souza, 68), Porsāns-Klementē (Bambulā, 77), Ndojs.

Rezervisti: Olses, Omori, Dusalijevs, Veips.

Liepāja: Petkovičs, Purtičs, Babičs, Patijčuks, Kangars (Fall, 82), Lausičs, Grīnbergs, Dudu, Moustapha Diaw (Karašausks, 70), Aganspahičs (Čikovani, 70), Bagdasarjans (Faye, 90+1)

Rezervisti: Kurakins, Ziemelis, Tīdenbergs, Evelons.

Vārti: 0:1 Lausičs (54).

Brīdinājums: Korobenko (37), Petkovičs (61), Aļekseičiks (69), Patijčuks (73), Penkevics (89), Souza (90+4).

25. minūtē Porsāns-Klementē nerealizēja 11. s.s (vārtsargs).

Galvenais tiesnesis: Aleksandrs Golubevs.

Valmiera. 20.10, Jāņa Daliņa stadions. Skatītāju skaits: 250.

Foto Valmiera FC, Jānis Līgats.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv