Drīz derbijs, un neatkārtojamais Kara atkal spēlē! Ilgi mēs gaidījām Artūra Karašauska atgriešanos, no 3. augusta. Tieši tad pats spožākais FK “Liepāja” talismans guva smagu traumu.

Neatlaidība, vīrišķība un disciplīna ļāva uzbrucējam atgriesties vēl šajā sezonā. Valmierā Kara bija tuvu tam, lai iesistu. Neizdevās, bet šis puisis vēl noteikti paspēs izcelties šajā gadā.

Apsveicām Artūru ar atgriešanos, apspriedām svarīgo uzvaru Valmierā un, protams, daudz spriedām par jaunu karsto derbiju.

Artūr, apsveicu ar atgriešanos. Kā patreiz jūties?

Paldies, viss kārtībā. Vairāk kā divi mēneši pagājuši, nepatīkami atcerēties šo smago laiku. Izskatījās, atgriezties varēju ātrāk, biju tuvu kopējai grupai. Bet iznākumā nolēmām neforsēt atgriešanos, lai pavisam netraumētos. Protams, uzņemt formu tagad grūti, bet neko nepadarīsi. Mums atliek vēl trīs spēles, un es obligāti tajās atdošu maksimumu iespējamo.

Līdzjutēji varēs redzēt Karu laukumā vēl šajā sezonā – tas ir mūsu medicīnas štāba nopelns, kurš pelnījis pateicību.

Protams, bez šaubām. Esmu ļoti pateicīgs mūsu medicīnas štābam, viņi padarījuši lielu darbu. Vispār, liels paldies visam mūsu klubam par atbalstu un ticību. Tas ļoti palīdzēja man ātrāk atgriesties ierindā.

Izgājiens uz maiņu Valmierā bija negaidīts, vai arī tu noteikti zināji, ka otrajā puslaikā spēlēsi?

Nē, negaidīts mans izgājiens noteikti nebija. Protams, viss bija atkarīgs tikai no treneru lēmuma, bet vēl pirms spēles mēs apspriedām, par cik esmu gatavs, cik varu nospēlēt. Es gatavojos, darīju visu, lai nopelnīti šīs divdesmit minūtes. Domāju, tas bija optimāls lēmums, vairāk būtu grūti izturēt. Bet pats galvenais, ka vispār nokļuvu laukumā: spēlēt – tas vienmēr pats labākais, kas var būt.

Uztraucies? Vai varbūt ar tavu pieredzi uztraukuma jau vairs nav.

Nē, uztraukuma nebija. Biju mierīgs un zināju, ka mums pa spēkam novest spēli līdz uzvarai. Uztraukums ir, kad ar pirmajām minūtēm izej lielos mačos, bet ar starta svilpi tas uzreiz izzūd. Valmierā ko līdzīgu neizjutu, uzreiz iegāju spēlē, varēju iesist. Žēl, ka nesanāca, bet galvenais, mēs mājās aizvedām 3 svarīgus punktus.

Kāds bija treneru uzdevums?

Nekā īpaša nebija. Bija noteikti uzdevumi uzbrukumā, un es centos visu izdarīt pareizi. Vēl treneri prasīja, lai es nešķiestu spēkus velti. Protams, pēc garās pauzes man uzkrājies ļoti daudz enerģijas, bet treneri prasīja, lai es nemēģinātu paspēt visur. Ceru, treneru uzstādījumu izpildīju.

Ļoti patīkami bija redzēt tevi atkal laukumā. Žēl, ka nesanāca iesist, kaut gan bija teicama iespēja. Kas tur notikās?

Jā, teicams moments bija. Dudu labi epizodē pastrādāja. Bet neiesitu es tādēļ, ka lika just, domāju, spēles prakses trūkums. Pietrūka bumbas izjūtas, spēles ritma. Trenētos es kopējā grupā vairāk laika, esmu pārliecināts, ka tad šo momentu izmantotu. Parasti no tādām pozīcijām iesit ar aizvērtām acīm. No otras puses, priecājos, ka izjūta mani epizodē nepievīla: izrādījos tur, kur atlidoja bumba. Tātad, momenti vēl būs…

Tu atzīmēji, ka aso epizodi sagatavoja Dudu. Kā tev šī ātrā mazuļa spēle? Piekritīsi, viņš progresē strauji.

Jā, absolūti piekrītu. Bet es atzīmētu, ka vispār visi mūsu spēlētāji stipri progresē. Tādēļ acīmredzams visas komandas progress kopumā. Mēs esam ļoti pielikuši disciplīnā. Bez tam, mums augsta konkurence un visi puiši grib spēlēt. Visi sitās par vietu sastāvā, un, bez šaubām, tas nāk par labu visai komandai un sekmē progresu.

Kādas kopumā tavas domas par spēli “Valmiera” – “Liepāja”?

Ļoti smaga spēle. Pirmajā puslaikā mēs daudz laika pavadījām aizsardzībā, nācās daudz būt pacietīgiem, daudz aizsargāties. Atceraties, piemēram, cik stūra sitienu bija “Valmierai”. Vai tā pati pendele. Protams, neiztika bez veiksmes. Otrajā puslaikā spēle izmainījās, mēs tikām atalgoti par pacietību un neatlaidību. Iesitām teicamus vārtus, un pēc tam izdarījām visu, lai saglabātu uzvaras rezultātu.

Lausičs iesita lieliskus vārtus, sanāca biljarda precizitātes sitiens. Tev, kā snaiperim, kurš iesitis daudz vārtus un dažādos veidos, tādi sitieni droši vien sagādā estētisku baudu.

Neapšaubāmi. Tur ne spēks, tur bija teicams izpildījums. Tā ielikt bumbu stūrī – to vajag prast! Var teikt, augsta līmeņa sitiens. Priecājos par Marinu, apsveicu viņu ar pirmajiem vārtiem Latvijas čempionātā.

Ko teiksi par Petkoviča spēli?

Ko tur var teikt?! Petkovičs pelnījis, lai visa komanda viņam teiktu skaļu “Paldies!” Tiešām, satriecoša uzstāšanās. Vispār, Petko vienmēr darbojās tādā līmenī. Tā ir ļoti liela lieta, kad komandā ir tāds vārtsargs: mēs visi esam par viņu pārliecināti par simts procentiem. Mēs zinām, ka Petko mūs nekad nepievils. Nu bet mēs, laukuma spēlētāji, cenšamies darīt visu, lai nepieviltu mūsu vārtsargu.

Varbūt tev patika vēl kāda partnera spēle?

Ziniet, tā bija spēle, kad izcelt vajag tieši visu komandu un visus spēlētājus kopumā. Jau tikai Petkovičs cienīgs, lai viņu atsevišķi atzīmētu. Pārējais – tā ir kolektīva uzvara, tas ir milzīgs visas komandas darbs. Gan to, kas spēlēja no pirmajām minūtēm, gan to, kuri izgāja uz maiņu. Kad tu izej uz maiņu tādā spēlē, tu akurāti zini, ka tev nav tiesību pievilt puišus, kuri tā cīnījās, kuri gūlās zem katra sitiena, sitās par katru bumbu. Esmu ļoti priecīgs, ka tāda atbildība piemita vispār katram mūsu futbolistam.

Tu atgriezies komandā mūsu kadru pārmaiņas karstumā. Tev patīk FK “Liepāja” šodienas variants?

Jā, tādēļ, ka mums noteikti kļuvusi labāka disciplīna un atbildība. Tas ir ļoti svarīgi. Šīs īpašibas ir svarīgākas par visu pārējo. Pie tam, kā laukumā, tā arī ģērbtuvē. Tādēļ mēs arī cīnāmies cits par citu, palīdzam viens otram, un tas dod rezultātu. Protams, tajā liels nopelns treneru štābam. Mūsu treneri atraduši atbildes uz tādiem smagiem jautājumiem, kā “Ko vajag izlabot? Kā un ko izmainīt?” un t. t. Tā kā tā nav nejaušība, ka “Liepāja” čempionātā pēdējā laikā zaudējusi tikai mūsu grandiem.

Starp citu, tajās pašās spēlēs ar RFS un “Riga” FC mēs pilnībā bijām pelnījuši vairāk.

Piekrītu, mēs sitāmies ar viņiem praktiski līdzvērtīgi. Jā, mums iznākumā pietrūka klases. Un vajag taisnīgi atzīt, ka uz doto momentu šīs komandas par mums labākas. Nu ko, vajag šo sezonu noslēgt uz pozitīvas nots, bet 2025. gadā izdarīt visu, lai sastādītu nopietnu konkurenci šiem favorītiem.

Sestdien mūs gaida derbijs, noslēdzošais šajā sezonā. Īpaši karsta spēle. Ko tu no tās gaidi?

Domāju, līdzjutējus atkal gaida emocionāli futbola svētki. Mēs gatavojamies derbijam, kā parasti. Mums jau sen katra spēle – fināls. Derbijs – tas tieši jauns un kārtējais fināls priekš mums. Acīmredzami, ka “Liepājai” var būt tikai viens uzdevums – uzvara.

“Grobiņa” pagaidām uzvar kopējā ieskaitē, un tas, protams, pavisam neiepriecina. Vēl viens svarīgs stimuls.

Protams! Ļoti svarīgs stimuls. Tādēļ mums jāpieiet mačam maksimāli atbildīgi.

Interesanti, pretinieks var atklāti nespīdēt daudzās spēlēs, bet derbijā it kā uzzied.

Jā, mani tas nepārsteidz. Daudzi puiši agrāk bija “Liepājā”, daudzi gribēja šeit nokļūt, bet dažādu iemeslu dēļ nesanāca. Kādu atāķēja, kāds zaudēja konkurenci un t. t. Protams, sportiskā ziņā tas viņus stipri sanikno, tas padara noskaņošanos kaujiniecisku. Mēs viņiem, kā sarkana lupata vērsim.

Tas atkal sola karstu saķeršanos!

Nekādu šaubu! Vēl jo vairāk, spēlējam uz sintētikas. Esmu pārliecināts, būs daudz divcīņu, asumu, nesaudzīgas cīņas. Kurš izrādīsies stiprāks šajā cīņā, tas arī uzvarēs derbijā.

Tev būs īpaša noskaņa? Tomēr traumu tu dabūji kā reiz derbijā.

Jā, trauma bija derbijā, bet tur pretinieki nebija ne pie kā vainīgi. Tas ir futbols, visādi gadās. Noskaņošanās man būs maksimāla, kā jau vienmēr. Bet tikai tādēļ, ka ļoti gribas palīdzēt komandai izcīnīt trīs svarīgus punktus.

“Grobiņa” atrodās priekšpēdējā vietā. Kā tu domā, FK “Liepāja” spēlētājam vispār interesanti, gaida mūsu pretinieku pārspēles vai nē?

Esmu pārliecināts, ka mums nevienam tas neinteresē. Mēs nepievēršam uzmanību kādā pozīcijā turnīra tabulā atrodas mūsu pretinieks. “Liepājai” savi uzdevumi, kurus mēs ļoti gribam atrisināt. Atlikušas trīs spēles – mēs gribam paņemt deviņus punktus. Un uzvara derbijā – pirmais solis šajā virzienā. Nu bet tabulu pētīsim pēc tam, kad čempionāts noslēgsies.

Foto Aiga Veisa.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv