Sestdien, 8. februārī, FK “Liepāja” futbolisti noslēdza treniņnometni Turcijā. Dino Skendersa komanda izdarīja to ļoti efektīgi: emocionāla uzvara mačā-trillerī! Noslēdzošajā spēlē “Liepāja” tikās ar klubu “Oлeкcандрiя” (Ukraina). Pēc pirmā puslaika mēs zaudējām ar 0:2, bet iznākumā izrāvām dramatisku uzvaru ar rezultātu 3:2 (0:2)! Treniņnometne noslēgusies, mūsu komanda atgriežas mājās, kur turpinās gatavoties jaunajai sezonai.

Vārtus šodien iesita Bruno Melnis, Andrijs Korobenko un Džibrils Gejs. Malači. Bruno un Andrijam šie rezultatīvie sitieni kļuva par pirmajiem mūsu komandas sastāvā. Apsveicam.

Pēdējā spēle treniņnometnē – tas ir kā svarīgs tests visam darbam, kurš tika padarīts. Protams, vienmēr un visur ir savas nianses, un tomēr. Ļoti gribējās pārbaudīt savus spēkus un savas iestrādes uz tāda spēcīga pretinieka fona. “Oлeкcандрiя” Ukrainas čempionātā aizvadījusi 17 mačus un ieņem otro vietu, uzreiz aiz Kijivas “Dynamo”! Kā reiz grands sagādāja mūsu pretiniekam pagaidām vienīgo (!) zaudējumu turnīrā. Iespaidīgi, piekritīsiet.

Treniņnometnes – tās, bez šaubām, nav čempionāts, bet vienalga pretinieka līmenis, tā kvalitātes atstāja teicamu iespaidu. “Oлeкcандрiя” ir ar labu spēlētāju atlasi, brīnišķīgi organizēta, skrien vienmēr agresīvi un gudri. Komandas darbības tikai pierāda, ka pavisam ne velti “Oлeкcандрiя” tik augstu turnīra tabulā. Apsteigt par pieciem punktiem vareno “Shakhtar” – tā nav nejaušība.

Un lūk, 45 minūtes noslēgušās, mēs degam ar 0:2. Iemesls skumt un sarūgtināties? Pavisam nē! Kaut gan rezultāts, protams, pavisam neiepriecināja. Bet iemeslu tam, lai neatcerētos par vilšanos, deva tieši “Liepājas” spēle. Jā, mēs divreiz apbēdinoši ielaidām. 22. minūtē centrējums no flanga, cīņa par bumbu, kurā veiksmīgāks izrādījās uzbrucējs – 0:1. Un drīzumā vēlreiz. Skaists apvedošs sitiens, un bumba ienira stūrī – 0:2. Un neko nepateiksi Petkovičam: Dani abos gadījumos nebija iespēju glābt komandu.

Ielaidām daudz, un kaut kā neloģiski. Jā, “Oлeкcандрiя” izskatījās labi, bet pats brīnišķīgākais, ka mēs mierīgi turējām sitienu un ne ar ko nepiekāpāmies pretiniekam. Iesist mums vajadzēja tieši pirmajiem! Jau 5. minūtē Jānis Grīnbergs palaida lidojumā Mustafu: viņš aizlidoja viens pret vienu, bet vārtsargs ar grūto sitienu tika galā. Ātrums Mustam šajā skrējienā bija gandrīz 34 kilometri stundā! Viesulis.

Gandrīz uzreiz Grīnbergs teicami padeva stūra sitienu, bumba atlēca pie Anto Babiča – sitiens no tuvuma, un kā tur vārtsargs izvilka?! Brīnumi. Žēl, ļoti gribējās, lai Anto savus pirmos vārtus nosvinētu, bet, redzams, viņš precīzus sitienus oficiālajai sezonai taupa…

Mēs ne slikti ieslēdzām presingu, radījām spiedienu. Paši kvalitatīvi no presinga izkļuvām, netaisoties domāt tikai par aizardzību. Tā bija cienīgu pretinieku saķeršanās. Bet lūk, 0:2 pēc pārtraukuma.

Ļoti gribējās iesist, nepatīkami būtu pamest viesmīlīgo un saulaino Antāliju bez vārtiem. Gribējās sajust raksturu, tādu veselīgu sportisku nekaunību. Ļoti priecē, ka visu to ieraudzīt izdevās.

Abpusēji asā spēle turpinājās arī otrajā puslaikā, mums labā nozīmē uzvilkās Marins Lausičs, kuram laukuma centrā, kā vienmēr, ļoti produktīvi palīdzēja Korobenko. Un bija jūtams, ka pie pretinieka vārtiem obligāti būs karsti.

Izrādījās, vajadzēja sagaidīt 73. minūti! Bruno iesita savus pirmos vārtus, sagaidījām. Ļoti patīkami par šo neatlaidīgo un strādīgo puisi. Visas savas spēles minūtes Melnis aizvada ar pilnīgu pašatdevi, ne viss, protams, sanāk, bet viņš vienalga pastāvīgi lien, pastāvīgi cīņā, pastāvīgi ieslēgts. Tas obligāti tiek atalgots. Nolasīja, abzaga, aizbēga un viegli apmuļķoja vārtsargu – 1:2! Labais, Bruno, pelnīti vārti.

“Liepāja” sajuta vārtu garšu, noķēra kurāžu. Un pretinieks izrādījās negatavs psiholoģiski pārkārtoties. Džibs, Musta, Trezors Samba, neatdarināmais Marko Simičs – mēs uzbrukām no dažādām pozīcijām, akurāti parādot, ka ļoti gribam rezultātu izlīdzināt. Un lūk tie, vārti! “Standarts”, centrējums, Simičs savā stilā neapturams gaisā, bet vārtsarghs glābj. Bet futbols mīl tos, kas spēlei atdod visu: Korobenko pie tālā vārtu staba satikās ar bumbu ātrāk par visiem – 2:2! Labais, Koro, ļoti patīkami par šo labsirdīgo puisi. Tādi futbolisti izdaiļo spēli.

Mēs priecājamies, bet 2:2 mums jau par maz! Lidojam uz priekšu. 88. minūtē Gejs pārtvēra bumbu, kā vilciens aizlidoja uz tikšanos ar vārtsargu un eleganti sita tālajā stūrī – 3:2! Labais, Džib, dodiet šim cilvēkam plašumu, un viņš aizsteigsies un visu priekš jums izdarīs.

Jā, uzvara. Tās bija īpašas emocijas. Uzvara vienmēr iepriecina, bet te tā tika panākta treniņnometnes endšpīlā un vēl pie tāda dzirksteļojoša spēles scenārija. Labvēlīgas un uzvarošas emocijas ceļam – nav nekā labāka.

Vispār, kaut kas ir. Tā ir sapratne tam, ka smags un neatlaidīgs darbs nes augļus. Spēles uzdevumi un mērķi pakļaujas arvien labāk. Jā, priekšā vēl ļoti daudz kā, pirmajā februāra nedēļā nevar būt viss gatavs. Bet fundaments ielikts. Spēles mehānisms tiešām palaists.

Ar to svarīgā treniņnometne arī atmiņā. Braucam mājās. Darbs turpinās.

Pārbaudes spēle

FK Liepāja – Oлeкcандрiя – 3:2 (0:2)

Liepāja: Petkovičs, Iļjins, Simičs, Babičs, Lausičs, Grīnbergs, Korobenko, Samba, Melnis, Moustapha Diaw, Gueye

Vārti FKL: 1:2 Melnis (73), 2:2 Korobenko (86), 3:2 Gueye (88).

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv