Trešdien, 14. maijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīspadsmitās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda mājās tikās ar klubu RFS. Mēs ļoti pareizi sagaidījām čempionu un līderi – skaista un ilgi gaidīta uzvara ar rezultātu 2:1 (1:1)! Bravo, Komanda! Tas bija ļoti emocionāli, ļoti efektīgi un ļoti vajadzīgi. Tādi 3 punkti ilgi neaizmirstās, malači, puiši, apsveicam!

Vārtus mūsu komandas labā iesita uzbrucēji Bruno Melnis un Ede Oloko. Apsveicam! Jaunajam Bruno vārti tādā spēlē – ļoti svarīgs psiholoģisks moments, malacis. Oloko vārti vispār sanāca neaizmirstami – pirmie FK “Liepāja” sastāvā un uzreiz uzvaras vārti. Un kā varenais uzbrucējs atzīmēja savu šiko sitienu vārtu augšējā stūrī?! Bravo, Oloko – tagad aizies!

“Liepāja” nevarēja uzvarēt RFS ļoti ilgi. Neticami ilgi. Pēdējo reizi šis priekš mums priecīgais notikums gadījās 2020. gada novembrī. Gandrīz piecus gadus iepriekš. Ļoti patīkami, ka šo smago nolādējumu mēs beidzot noņēmām.

Liels panākums mūsu klubam un mūsu līdzjutējiem. Paldies par atbalstu, draugi!

Uh, tas bija, protams, ļoti nervozi. Pēdējās minūtes, mēs esam vadībā 2:1. Viesi mēģina kaut ko izdomāt uzbrukumā, bet nekas nopietns viņiem nesanāk. Redzams, ka čempions elementāri nesaprot, uz kā rēķina vispār var apspēlēt šo enerģisko aizsardzību, kura šodien lieliska savā bezbailībā un gribā cīnīties. Jūs redzējāt, kā mūsu puiši metās zem katras bumbas?! Bravo.

Uz to patreiz gribas likt akcentu. Mēs ļoti ilgi gaidījām tādu kaisli aizsardzībā. Šodien mūsu puiši pierādīja to, ko mēs jau tāpat sen zinājām. Dzelžainais Anto Babičs un partneri-aizsargi var tikt galā aizsardzībā ar visu, galvenais, nešaubīties un neizdomāt lietas, kuras nevar saprast un izskaidrot. Kad šie puiši cīnās ar sirdi un cits par citu, tad pat čempionam mūs grūti apmuļķot un piemānīt.

Šodien par darbībām aizsardzībā visa komanda pelnījusi, lai mēs visi draudzīgi noņemtu cepures spēlētāju priekšā. Ja cepures jums nav, tad vienkārši skaļi aplaudējiet. Pelnījuši.

Bet aizsargi tomēr pelnījuši īpaši vētrainu sajūsmu. Jau daudz sezonā bijušas spēles, kad mēs aizsardzībā, teiksim tieši, savārījām kaut ko neticamu. Un tādu, par ko drīzāk bija kauns, kā kaut kā citādāk. Un tas stipri pārsteidza gan mūs, un, jādomā, pašus aizsargus. Tādēļ, ka šie puiši noteikti prot un var.

Var iztēloties, piemēram, cik šodien gaiši Vladislava Sorokina dvēselē. Teicams puisis, pats, saprotams, pārdzīvoja par to, kas bija daudzās spēlēs. Un cik viņam šodien bija īpaši priecīgi uzvarēt tieši RFS…

Protams, pat šodien ne viss bija ideāli. Tā pati epizode ar ielaistajiem vārtiem. Mēs ļoti viegli ļāvām pretiniekam izdarīt trāpīgu sitienu no vidējas distances – 1:1. Un taisnība Dani Petko ar savām vētrainajām emocijām: nedrīkst tā dot uzsist. Gan vārtsargam nepalīdzēja, gan viesim nepatraucēja.

Bet galvenais, ka šādas epizodes mēs sev neatļāvāmies daudz. Tas drīzāk bija izņēmums. Nospiedošajā vairākumā epizodēs mēs kā reiz aizsardzībā cīnījāmies vienreizēji. Gudri, mierīgi, nesaudzīgi, ar aukstu galvu un tai pat laikā ar lielu kaisli. Ne nejauši, pie rezultāta 2:1 tieši “Liepāja” bija daudz tuvāk tam, lai iesistu trešos vārtus, kā RFS otros. Kas tāds nenotiek vienkārši tāpat, jo vairāk spēlē pret čempionu.

Lūk, tā arī vajag. Velreiz bravo, puiši!

Nu bet uzbrukumā “Liepāja” arī līdz šai spīdošajai spēlei bija ļoti interesanta, spēcīga un rezultatīva. Ko tādu mēs redzējām daudzas reizes. Tie puiši, kuri mums spīd uzbrukuma grupā, var iedegt spēles ugunskuru jebkurā momentā un katrā laukuma daļā.

Šodien atkal iededza pa īstam.

Viesi sāka aktīvi, daudz bija ar bumbu, pēc tradīcijas gudri un prātīgi kustējās. Labākais veids noturēt ko tādu? Tie vienmēr ir savi dzelošie uzbrukuma izgājieni. Jau pirmais tāds izgājiens kļuva rezultatīvs! Malacis Mustafa (šodien šis jautrais puisis aizsardzībā arī atstrādāja teicami!), laicīgi pāradresēja bumbu no flanga uz flangu. Džibrils Gejs savā stilā aizlidoja pa flangu un iedeva teicamu piespēli centrā. Un tur Melnis piedāvāja sevi ļoti pareizi. Viens Bruno, sit Bruno, ļoti trāpīgi apakšējā stūrī, Bruno – 1:0! Jā, malacis, mēs visi gaidam no tevis tieši ko tādu. Tu noteikti vari, nešaubies.

Ļoti patīkami par šo talantīgo puisi.

Par citu puisi, spēcīgu un varenu, bija prieks pašā otrā puslaika sākumā. Tur vēl liels malacis Kirils Iļjins. Viņam ļoti smagi bija pirmajā puslaikā. Aizsargam nācās sisties ar cilvēku, pret kuru sisties neticami neparocīgi un grūti. Ātrs, tehnisks un ļoti mazs – neatkārtojams un unikāls stils. Ar tādu oponentu tikt galā ļoti grūti. Bet Iļjins sitās ar visiem spēkiem, nepadevās nevienā epizodē. Labais, Kiril!

Balva par izturību un nepiekāpību – svarīga dalība izšķirošajā epizodē. Tieši Iļjins izgrauza grūtu bumbu, pārtveršana un teicama piespēle brīvajā zonā. Bet tur jau traucās Oloko-klints! Cik skaisti cilvēks skrien, ja?! Skaties un sajūsminies.

Tas, kā Oloko izpildīja visu epizodi, arī, bez šaubām, izsauca sajūsmu. Samīdīja aizsargu un ļoti tehniski raidīja bumbu tālajā “devītniekā” – 2:1! Jāāāā! Bravo, Oloko! Mēs ļoti ilgi gaidījām šo puisi laukumā. Viņš pats ļoti ilgi gaidīja sevi laukumā. Un visi mēs, protams, ļoti gaidījām viņa pirmo precīzo sitienu. Tagad tas viss ir!

Bet par vienu no uzvaras vārtu autoriem, bez šaubām, kļuva Dāvids Jansons, mūsu kluba direktors. Jūs jau droši vien redzējāt šos jautros foto un video, saprotiet par ko runa. Droši vien, nekad vēl Davi daudzu gadu laikā nebija tik tuvu skaistam sitienam un tik svarīgiem vārtiem. Bet Oloko neaizmirsa, atdeva godu. Malacis.

Pēc tam Oloko varēja iesist vēl. Un ne tikai viņš. Varēja Džibs, varēja Musta, varēja Kijvons Leidsmans. Pretinieku glāba vārtsargs, pretinieks iznesa bumbu no tukšiem vārtiem. Uh, kā mums gribējās iesist trešos vārtus!

Svarīgs moments, starp citu. Mēs ne krampjaini saglabājām savus šos 2:1, mēs daudz un aktīvi meklējām iespēju uzbrukumā, meklējām trešos vārtus. Cīņā pret čempionu tas ir īpaši svarīgs zīmējums.

Un lūk, pēdējās minūtes. Tajās bija daudz nervu un spriedzes. Daudz vairāk, kā asuma pie Petkoviča vārtiem. Uh, cik karsti mēs pārdzīvojām! Tribīnēs Dodo, Marko Simičs, Janka Grīnbergs, citi puiši vārījās un deva padomus tā, ka puiši laukumā obligāti partnerus dzirdēja. Dodo, uzvaras vārtu autors tajā tālajā spēlē, 2020. gadā, katrā epizodē padomus deva pārsteidzoši precīzi un pareizi – meistars. Šie puiši arī priekš uzvaras izdarīja daudz, bravo.

Un lūk, ilgi gaidītā fināla svilpe. Uzvara! Jāāāā! Bravo, Komanda!

Gribās, bez šaubām īpaši apsveikt Andreasu Almu ar pirmo, vēsturisko uzvaru. Labs un ļoti kvalitatīvs darbs.

Bet ģērbtuvēs bija skaļi, laimīgie cilvēki neturēja emocijas sevī. Bija prieks redzēt puišeļu baru, mūsu jaunos līdzjutējus no Liepājas futbola skolas. Viņi arī bija laimīgi, un tas bija brīnišķīgi.

Liela uzvara mums visiem.

Patreiz visapkārt prieks. Un vēl sapratne tam, kādu līmeni FK “Liepāja” patiešām var parādīt.

Tālāk dodamies ciemos pie “Riga” FC. Pārbaudījums, jauns un grūts.

Bet mēs varam daudz.

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 13. kārta

FK Liepāja – RFS – 2:1 (1:1)

Liepāja: Petkovičs, Iļjins, Babičs, Vientiess, Sorokins, Diaw (Isajevs, 86), Laušičs, Korobenko (Purtičs, 46), Gejs, Melnis (Leidsmans, 64), Oloko (Samba, 90+1).

Rezervisti: Ošs, Rob. Meļķis, Rūd. Meļķis, Dudu.

RFS: Vilkovs, Marešs, Stuglis, Prenga, Ndžī, Ndžikī (Klemente, 61), Karašima, Paničs, Zelenkovs, Lemajičs, Tallā (Konatē, 74)

Rezervisti: Šteinbors, Gandzs, Nagasawa, Šibass, Juhņevičs, Saidy, Clemente.

Vārti: 1:0 Melnis (16), 1:1 Tallā (24), 2:1 Oloko (47).

Brīdinājumi: Iļjins (22), Melnis (38), Stuglis (63), Paničs (73), Prenga (81), Marešs ((90).

Galvenais treneris: Andris Treimanis.

Liepāja. 14.05. Stadions “Daugava”. Skatītāju skaits: 250.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv