FK “Liepāja” uzvarēja derbiju, un izdarīja to emocionālā stilā. Džibs visu izpildīja pašā dramatiskākajā momentā! Andreasa Alma komanda šajā sezonā uzvarēja trīs derbijus no četriem, un turnīra tabulā atrāvās no pretinieka par 30 (!) gigantiskiem punktiem. Iespaidīgi. Un vēl iespaidīgi, ka mūsu komanda panāca sesto uzvaru pēdējās septiņās spēlēs. Pēc mača zviedru speciālists runāja par dažādām tēmām. 

Andreass Alms, FK “Liepāja” galvenā trenera komentārs:

Ļoti emocionāls un priecīgs moments. Panācām ļoti svarīgu uzvaru, pie tam trīs punktus izrāvām pašās beigās. Grūta spēle, “Liepāja” neizveidoja daudz vārtu gūšanas iespējas. Pretiniekam arī to nebija daudz, bet viņiem bija savas iespējas. Mūs glāba Petkovičs. Neteikšu, ka Petko veica neticamus seivus, bet viņa darbības bija pareizas un uzticamas, tās palīdzēja komandai saglabāt mieru un pārliecību. Priecājos, ka mēs bijām vienota komanda visas 90 minūtes, kopā cīnījāmies par katru bumbu. Esmu laimīgs, ka beigu beigās izmantojām savu momentu, kad Džibs izrādījās vajadzīgajā vietā vajadzīgajā laikā. 

Jums patikās, kā Džibs svinēja savu vārtu guvumu?

Godīgi sakot, es to neredzēju. Bet saprotu viņa emocijas: uzvaras vārti derbijā, pie tam 91. minūtē. Džibs visu sezonu daudz iesit vārtus, vienmēr teicami nosvin. Bet pats galvenais, ka visi puiši svinēja kopā, tas ir ļoti svarīgi.

Girdvainis atzīmēja, ka spēli iespaidoja stiprais vējš. Pirmajā puslaikā tas palīdzēja “Liepājai”, otrajā viss bija otrādi. Jūs to tāpat sajutāt?

Jā, tehniskajā zonā es to arī sajutu. Un es piekrītu Edvinam: pirmajā puslaikā mēs spēlējām labāk, kā otrajā. Domāju, “Liepāja” labi aizvadīja mača sākumu: noķērām ritmu, uzvarējām bumbas, izveidojām spriedzi uzbrukumā. Bez vēja palīdzības, laikam, tiešām neiztika, bet, galvenais, mums izdevās uzvarēt otrās bumbas. Bet pēc tam, diemžēl, mēs zaudējām Bruno traumas dēļ. 

Tajā situācijā es pats nedaudz esmu vainīgs, vajadzēja ātrāk veikt divkāršo maiņu, bet es ilgi cerēju, ka Melnis tomēr spēs atgriezties. Mēs nonācām mazākumā, un saprotams, komanda nebija apmierināta ar garo pauzi. Tas viss arī ietekmēja mūsu spēli. Kaut gan “Grobiņa” izskatījās nogurusi jau pirmā puslaika beigās, tā nepievērsa tam uzmanību un vienalga turpināja iet uz priekšu. Mums arī bija nepieciešams to darīt, bet ne vienmēr sanāca.

Rezultāts ilgi bija 0:0, iniciatīva bija jūsu pretinieka pusē. Tajā momentā jūs būtu piekritis neizšķirtam?

Ziniet, tikai zaudējums nekad nevar nest apmierinājumu. Godīgi sakot, kaut kādā laikā man likās, ka viss tiešām beigsies ar bezvārtu neizšķirtu. Neteikšu, ka pretinieks mums priekšā lika kaut kādus grūtus uzdevumus, bet, diemžēl, mums neizdevās organizēt kvalitatīvus pretuzbrukumus. Bet “Liepāja” tomēr uzvarēja, pat tādu spēli uzvarēja, un lūk, tas ir ļoti svarīgs un īpašs moments.

Jautājums par divkāršo maiņu. Rezervē nebija Karašauska, bet kā reiz šajā momentā viņš varētu noderēt, ja ņemt vērā viņa pozīciju un nepieciešamību saglabāt laukumā trīs Latvijas spēlētājus.

Zināmā mērā mēs riskējām, izdarot tādu izvēli, kad neiekļāvām Karu pieteikumā. Protams, analizējām dažādus variantus, un iznākumā izvēlējāmies tādu, kādu izvēlējāmies. Bez tam, Kara kādu laiku slimoja, tas arī iespaidoja mūsu izvēli. Bruno trauma, bez šaubām, izrādījās ļoti nepatīkama, tam pašam Iļjinam nebija vienkārši uzreiz ieiet spēlē. Un arī Leidsmanam vajadzēja daudz laika, lai noķertu ritmu. Bet iznākumā viņš to izdarīja un kopā ar Patijčuku organizēja izšķirošo vārtu momentu. 

Turpinot Latvijas spēlētāju tēmu. Saprotams, ka traumu nevar paredzēt. Bet vai tāda situācija nekļūs par problēmu nākotnē, kad vajadzīgi vietējie spēlētāji, bet to dažādu iemeslu dēļ var nebūt?

Nedomāju, nē. Mēs vienmēr analizējam šos jautājumus. Latvijas spēlētāji pavisam nav vāji, nedrīkst teikt, ka priekšroka obligāti atdodama leģionāram. Tas pats Patijčuks šodien nospēlēja spēcīgi un solīdi. Vai Melnis, kurš visu sezonu spēlē ļoti kvalitatīvi. Mums ir laba konkurence, tas pats Saveļjevs labi cīnās par vietu laukuma centrā ar Koro un Lausiču. Atceraties, vien nedaudz dienas atpakaļ Sava spēlēja startā pret “Riga” FC. Ja skatīties uz priekšu, tad daudzi mūsu Latvijas spēlētāji patreiz atrodas īrē. Ir dažādi varianti, piemēram, kad vārtos būs Ošs, kurš patreiz zaudē konkurenci Petko, bet ļoti labi strādā un ir spēcīgs vārtsargs. 

“Liepāja” visai pārliecinoši ieņem trešo vietu. Nevar pacelties augstāk, bet arī nokrist ļoti sarežģīti. Problēmas ar motivāciju iespējamas?

Nedomāju, nē. Bet vispār es neesmu šeit, lai nodarbotos ar spēlētāju motivāciju. Kā ar to vispār var būt problēmas? Futbolists nodarbojas ar lietu, kuru mīl no bērnu gadiem. Futbolists parakstījis kontraktu ar klubu, un, tātad, viņam jādod klubam maksimumu labuma. Jā, acīmredzams, ka mums kopā ar palīgiem jāpalīdz viņiem realizēt labākās kvalitātes, jāsagatavo viņi optimālā veidā. Bez tam, konkurence – lūk, vēl viens varens stimuls. Bet kas attiecas uz trešo vietu, tad cīņa turpinās. Turpinājumā mūs gaida spēles pret RFS un “Riga” FC, bet Latvijas čempionātā uzskata, ka tur uz punktiem cerēt nav iespējams. Kaut gan “Liepāja” jau pierādīja, ka tas nav tā. Pēc tam spēle viesos pret “Audu”… Kopumā, viss turpinās, var ilgi pētīt dažādus variantus. Bet ja divās pēdējās kārtās “Liepājai” būs nepieciešams obligāti viesos uzvarēt BFC “Daugavpils” un SK “Super Novu”, tad mums obligāti jābūt tam gataviem. Par to es pastāvīgi atgādinu saviem spēlētājiem. 

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv