Mēs turpinām gatavošanos principiālajai spēlei pret RFS. Īpašs vakars! Svētdien, 28. septembrī, (sākums 19:00) pie mums mājās būs ne tikai augsta līmeņa futbols. Tā būs jauna FK “Liepāja” labdarības akcija. Tādu notikumu nedrīkst palaist garām!

Ļoti patīkami atkal palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams. 

Un atkal ļoti patīkami būs ieraudzīt nopietnā lietā mūsu spēlētājus, kuri šajā sezonā bieži rādījuši skaistu un kvalitatīvu futbolu. “Liepājā” spēlē spēcīgi puiši, kuru spēle sagādā baudu. Vienmēr svarīgi to atkārtot. 

Kā reiz, lūk, tādas darbības mēs ilgi gaidījām no talantīgā puiša vārdā Danila Patijčuks. 

Un lūk tagad, kad ārā garās sezonas kulminācija, Daņa, liekas, uzņēmis aptimālās kondīcijas un parāda sevi visā spožumā. Tas atstāj iespaidu. Ļoti centīgs, aktīvs, enerģisks un produktīvs. 

Šis talantīgais puisis tiešām spējīgs uz daudz ko. Mēs to zinam un mēs tam ticam. Un vienmēr ļoti patīkami, kad jaunam spēlētājam tiešām izdodas. 

Daņa gatavs arī turpmāk cīnīties un uzvarēt. Un tas ir pats galvenais. Gatavs pat cilvēka lomā “10 ar pusi”. Kas tas tāds?

Lasiet, Danila visu paskaidroja.

Daņa, kad tu redzēji, ka Džibs noslēdz tālo vārtu stabu, par ko paspēji padomāt?

O, tur viss tik ātri notika. It kā no sākuma moments nesolīja neko nopietnu. Es atdevu bumbu Kijvonam, kurš bija labā pozīcijā, bet viņš savā stilā paspēja uzsist pa vārtiem. Bet tālāk jau Džibs noslēdza visu uzbrukumu! Nu nezinu, tas bija laimes mirklis. Spēka man pavisam nebija atlicis, es pat neaizskrēju apsveikt Džibu. Nokritu zemē un vairākas sekundes vienkārši kaifoju no prieka!

Tātad, tu apsveici Džibu jau pēc fināla svilpes.

Jā, ģērbtuvē viņu vētraini apsveica visa komanda. Mēs pat nedaudz uzdziedājām “Djibril on fire!” (Smaida). Vēl bija ļoti patīkami, ka mums ģērbtuvē ienāca daudz jauno fanu, kuri kopā ar mums priecājās par uzvaru derbijā. 

Džibam jau 15 vārti Latvijas čempionātā. Vienreizējs rādītājs. Kādas senegālieša dzirksteles kvalitātes tev īpaši patīk?

Vispār, Džibs ir kaut kāds pilnībā īpašs gadījums. No malas liekas, ka viņš vispār nevar būt futbolists. Ķermeņa uzbūve tam it kā nav domāta. Bet īstenībā Džibam priekš futbola ir viss! Reizēm es vienkārši brīnos, kā vienā cilvēkā sakopojušies visi vajadzīgie futbola komponenti. Džibs ar bumbu skrien ātrāk, kā bez bumbas, un to viņš pierāda katrā treniņā un jo vairāk spēlēs. Džibs – tas ir unikums.

Derbijs, 91. minūte, 0:1. Nešaubījies, ka “Liepāja” uzvaru jau neizlaidīs?

Tajā momentā jā, es jau biju pārliecināts, ka mēs uzvarēsim. Kaut gan 85. minūtē man likās, ka spēle noslēgsies ar 0:0. Bet futbolā viss var mainīties vienā minūtē. Domāju, “Liepāja” vairāk bija pelnījusi uzvaru, kā pretinieks.

Bez tavas dalības epizode 91. minūtē noteikti nepārvērstos izšķirošajā. Atceries, tava enerģija kreisajā flangā palīdzēja mums iegūt bumbu.

Jā, tas bija svarīgs moments. Spēka gandrīz nebija atlicis, es pat domāju nospēlēt drošāk un atdot piespēli atpakaļ Kirilam. Bet pēc tam ieraudzīju variantu ar Kijvonu un sapratu, ka vajag saasināt situāciju. Vispār, man ir tāda īpašība: kad spēka jau pavisam nav, pēkšņi atveras otrā elpa, un es turpinu censties kaut ko izdomāt uzbrukumā.

Pastāsti, kāds galvā bija lēmums? Piespēle Leidsmanam, kas iznākumā arī izdevās. Vai vēl ko apdomāji?

Sākumā bija doma aizvilkt bumbu pa flangu līdz stūra karodziņam. Pēc tam veikt piespēli. Bet pēc tam ieraudzīju, ka Kijvons ieņēmis pozīciju, gudri nolicis korpusu – tajā viņš ļoti labs! Sapratu, vajag obligāti viņam atdot piespēli, un viņš jau tālāk tiks galā. Tā arī viss sanāca!

Pēdējā laikā tev sanāk teicamas piespēles tieši no kreisā flanga. Derbijā atdevi Kijvonam; pret “Tukumu” bija šika piespēle Lausičam. Atradi savu punktu laukumā?

Godīgi sakot, nepievērsu tam uzmanību. Bet lūk, jūs teicāt un jā, tā tiešām sanāk. Man tiešām ērti atrasties tajā zonā, pa kreisi, es varu pārvietoties uz centru un saasināt situāciju. 

Tavu piespēli Marinam salīdzināju ar Roja Koštas līmeņa piespēli. Piekrītu, ļoti skaļi, bet izpildījums tiešām bija brīnišķīgs. Tev pašam piespēle patika, ceru.

Jā, patika, neslēpšu. Un paldies, par Roju Koštu tiešām bija jautri, domāju, viņam arī tāda piespēle patiktu. (Smaida). Tur viss sanāca ļoti dinamiski. Kad Sava man atdeva bumbu, es jau redzēju, kādā pozīcijā atrodas Lausičs. Bet man likās, ka Marins ir aizmugurē. Kādu mirkli bija dilemma – veikt vēl pieskārienu vai uzreiz atdot piespēli vienā pieskārienā? Iznākumā izvēlējos otro variantu, un viss sanāca. Bet piespēle bija, tā sacīt, uz robežas. 

Uzbrukumā mums derbijā gandrīz nekas neizdevās. Izņemot epizodi, kad Patijčuks skaisti sita ar galvu augšējā stūrī. Milzis tad savējos glāba, bet tu stipri biji sarūgtināts?

Protams, biju vīlies. Pēc tam, starp citu, ļoti brīnījos, ka tas vispār “Liepājai” bija viens no diviem sitieniem vārtu rāmī. Vārtu momenti mums tajā dienā nepadevās. Bet sitiens bija grūts, ļoti neērti bija sist. Nācās kaut kā īpaši “izgriezt” galvu. Pat neredzēju, kur tieši lidoja bumba, tikai sapratu, ka mēs nopelnījām stūra sitienu. Tad padomāju, labi kaut, ka mums būs stūra sitiens.

Derbijā trīs punktus mēs tomēr paņēmām. Tomēr, piekrīti, ka spēle mums neizdevās.

Jā, piekrītu. Pēc manām domām, futbola nebija ne no mūsu puses, ne no pretinieka puses. Viņi nespēlēja un mums neļāva. Bija tikai nesaudzīga cīņa, kaut kādas pastāvīgas saķeršanās, pārkāpumi, dzeltenās kartītes. Un vēl lika sevi manīt smagais laukums. Vispār, tipisks derbijs. Žēl tikai, ka pretinieki centās izvest mūs no sevis ar pastāvīgām provokācijām, lūk, tas bija ļoti nepatīkami.

No malas to neievērosi, bet laukumā viņi tiešām teica daudz, tā teikšu, nepieklājīgu vārdu?

Jā, ļoti bieži teica, un man tas bija nepatīkami negaidīti. Saprotams, ka tas ir derbijs, ka spēlē nesamierināmi pretinieki, ka katram ļoti vajadzīgi punkti. Bet vajag jau prast uzvesties. Viņiem bija viens spēlētājs, kurš ļoti daudz visu kaut ko teica, un tie nebija vārdi par futbolu. Tās bija atklātas provokācijas. Ļoti nekorekta uzvedība.

Bet viss jau savstarpēji saistīts, ne nejauši pretinieks atrodas pēdējā vietā. Bet atstāsim to, ir vairāk interesanti jautājumi. Pēc manām domām, derbijā vismazāk jautājumu bija kā reiz tev un, protams, Petko. Tu darbojies ar lielu enerģiju. Noskaņošanās bija kaujinieciska?

Bez šaubām, noskaņošanās bija ļoti kaujinieciska, tā bija principiāla sāncensība. Ne tikai man, bet visiem mūsu puišiem, visai komandai. Esmu pārliecināts, ka puiši laukumā atstāja visus spēkus, izlika sevi pēc pilnas programmas. Jā, par Petko vispār nekādu jautājumu: viņš vienmēr uzlādēts maksimāli, viņš mūsu kapteinis. Pirms katras spēles viņš atrod svarīgus vārdus visai komandai. Un vēl liels paldies, ka jūs atsevišķi atzīmējāt mani, tas ir ļoti patīkami.

Vispār, Patijčuks pēdējā laikā iepriecina FK “Liepāja” līdzjutējus. Mēs atcerējāmies tavu piespēli spēlē pret “Tukumu”, bet tad tu vēl arī iesiti teicamus vārtus. Esi labā formā?

Tiešām. Jūtu, ka fiziskā plānā esmu gatavs ļoti labi. Mentāli arī viss kārtībā. Jūtu, ka galvenais treneris sācis man vairāk uzticēties, viņš saka svarīgus un labus vārdus atbalstam, un tas ļoti palīdz. Ļoti ceru, ka tā turpināsies līdz sezonas beigām.

Ļoti svarīgi, ka galvenais treneris uzticas spēlētājam.

Protams, tas mani ļoti iepriecina. Domāju, Andreass redz, kā es strādāju treniņos, ka varu dot komandai labumu spēlēs. Ar šo treneri ļoti interesanti un patīkami strādāt vēl arī tādēļ, ka viņš tiešām izlaiž laukumā tos, kuri dotajā momentā spēcīgāki un labāki. Viņam nav svarīgi, leģionārs vai vietējais spēlētājs, viņam nav interesanti kaut kādi citi faktori. Ja tu pierādi treniņos, ka esi spēcīgāks par konkurentu, tad tu spēlēsi. Protams, par tādu treneri gribas sisties. 

Bet vai var teikt, ka Andreasa Alma vadībā Patijčuks pielicis un progresējis?

Godīgi sakot, nedomāju, ka tas ir tā. Man liekas, ka, ja man ir spēles laiks, kad man tiešām uzticas, tad es apstiprinu savu līmeni. Protams, gribas teikt, ka es progresēju, bet par to labāk spriest citiem. Bet, atkārtojos, kad man uzticas, tad man izdodas parādīt kaut kādus rezultātus.

Starp citu, atkal radies rēbuss: Daņa patreiz uzbrucējs vai pussargs? Par ko tu pats sevi uzskati?

Interesants jautājums. Nezinu, vai tā var teikt, bet mana optimālā pozīcija ir numur 10 ar pusi. (Smaida). Lielākā mērā redzu sevi kā atvilkto uzbrucēju, kuram patīk “sēsties” centrā un kuram patīk daudz būt ar bumbu. Es neesmu no tiem spēlētājiem, kuri manevrē soda laukumā un gaida piespēli no flanga. Man tas nav pietiekami. Šajā ziņā man ļoti patīk Keina spēle: “Bayern” uzbrucēja maniere man garā ļoti tuva.

Kad daudz spēlē, ļoti negribas zaudēt vietu sastāvā. Gatavs cīnīties treniņos par to, lai arī turpmāk spēlētu pastāvīgi un daudz?

Neapšaubāmi! Tas ir mans pirmais un ļoti svarīgs stratēģisks mērķis: nostiprināties sastāvā un spēlēt. Pēc tam var stādīt un risināt citus uzdevumus, piemēram, censties iekļūt Latvijas izlasē. 

Daudzi runā, ka “Liepāja” jau pārliecināti nostiprinājusies trešajā vietā, viss it kā skaidrs un acīmredzams. No tā, var domāt, obligāti radīsies problēmas ar motivāciju. Kā tev liekas, vai tas tiešām tā var būt?

Nē, es tam neticu. Otrādi, esmu pārliecināts, ka mums nebūs nekādu problēmu ar motivāciju. Katrs no mums iziet laukumā tādēļ, lai parādītu savu maksimumu. Mēs ļoti gribam finišēt TOP3, bet lai tā notiktu, nedrīkst ļaut sev atslābināties. Bez tam, nedrīkst apmānīt futbolu: ja tu sapņo nākotnē spēlēt daudz augstākā līmenī, tev katrā spēlē jāatdod viss, kas tev ir.

Piemēram, esmu pārliecināts, ka tu ļoti gribi iesist vēl. Tiesa?

Protams. Kā gan savādāk?! Man ir savi uzdevumi, ir mērķis pēc sistēmas “vārti+piespēle”, un es ļoti centīšos visu atrisināt.

Piemēram, būtu jau lieliski iesist pret RFS, pret viņiem mēs spēlējam jau 28. septembrī. “Liepāja” mājās jau uzvarējusi čempionu. Varam atkārtot?

Nešaubos, ka varam. Protams, varam. Atceraties, “Jelgava” pavisam nesen parādīja, ka RFS nav nepieejama barjera. Tas vēlreiz pierāda, ka Latvijas čempionātā katrs var uzvarēt katru. 

Acīmredzams, mums svētdien būs nepieciešams cita līmeņa futbols, kā derbijā.

Tā arī ir. Bet kaut kādā mērā es domāju, ka pret RFS spēlēt pat vieglāk, kā pret “Grobiņu”.  Tādēļ, ka RFS spēlē futbolu, tur nopietna līmeņa spēlētāji, viņus neinteresē tikai cīņa, kā derbijā. “Liepāja” arī mīl un prot spēlēt futbolu, tādēļ mačam jābūt ļoti interesantam. Domāju, visu izšķirs kaut kādas nianses. 

Starp citu, spēle “Liepāja” – RFS atkal būs labdarības spēle, otro reizi šajā sezonā. Tev patīk šāda mūsu kluba iniciatīva?

Jā, ļoti patīk. Tā ir ļoti liela un laba lieta, un es esmu priecīgs, ka mūsu komanda atkal ņem tajā dalību. Pirmajā reizē mūsu komanda ar lielu vēlēšanos atsaucās šai iniciatīvai, nešaubos, ka arī tagad puiši būs aktīvi. Vienmēr svarīgi palīdzēt tiem, kuram nepieciešama palīdzība. Vispār, organizācijas plānā “Liepāja”, pēc manām domām, dara ļoti pareizas un profesionālas lietas. Piemēram, tā pati bezmaksas ieeja stadionā – pēc manām domām, neviens patreiz vairāk tā nedara. Bet kas tas, ja ne rūpes par līdzjutēju interesēm?

“Liepāja” atkal izskatīsies īpaši. Mūsu neatkārtojamā rozā forma tev patīk?

Ļoti patīk. Pēc manām domām, tā ir ļoti efektīga. Starp citu, daži puiši komandā saka, ka man tā ļoti piestāv. Nezinu, ko viņi tieši ar to domā, bet, pēc manām domām, tas tiešām tā ir. (Smaida). Un kādi brīnišķīgi tur zīmējumi?! Jo vairāk, tie unikāli, uz katra krekla savs īpašais. Man liekas, tas ļoti lieliski. 

Mēģināsi izteikt prognozi: kā veidosies mūsu spēle pret vicelīderi?

Pamēģināšu, jo vairāk, ka iepriekšējā intervijā es arī izteicu prognozi un tas teicami nostrādāja. (Smaida). Domāju, būs smags mačs, vārtu ilgi nebūs, un viss izšķirsies pēc 75. minūtes. Bet pēc tam “Liepāja” iesitīs vienīgos vārtus un izraus trīs punktus. 

Paldies par drosmi – ļoti ceru, ka tava prognoze piepildīsies. Tad es arī ņemu dalību. Arī ticu, ka “Liepāja” uzvarēs ar minimālu rezultātu, bet Patijčuks pagarinās savu produktīvo un rezultatīvo spēli uzbrukumā. 

Ļoti gribas, lai tāda prognoze piepildītos. Paldies par novēlējumu. Paskatīsimies pēc mača, kurš no mums izrādījies vairāk precīzs prognozē. 

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv