“Liepāja” un RFS uzveda satriecošu izrādi, kurā bija viss. Simts (!) minūtes karstas cīņas, kurā neviens negribēja piekāpties. Andreasa Alma komanda bija ļoti tuvu uzvarai, bet iznākumā neizšķirts.

Starp citu, tas ļāva zviedru speciālistam panākt svarīgu un interesantu sasniegumu: “Liepāja” nebija savākusi 4+ punktus pret RFS (pa visu sezonu) ļoti garus sešus gadus! Toreiz, 2019. gadā, “Liepāja” savāca pat piecus punktus, bet vienīgajā uzvarētajā spēlē iesita vēl Kristers Tobers, kapteinis bija Deniss Ivanovs, nu un mūžīgais meistars Dodo izgāja startā. Jā, tas bija ļoti sen, un RFS bija nedaudz cits…

Šajā sezonā Andreass Alms un viņa komanda nezaudēja RFS mājās – uzvara un neizšķirts. Četri ļoti nopietni punkti. Tie sola ļoti daudz nākotnē. Vispār, nevajag steigties. Šodien mēs esam vīlušies par neizšķirtu pret čempionu, FK “Liepāja” galvenais treneris neslēpa sarūgtinājumu.

Andreass Alms, FK “Liepāja” galvenā trenera komentārs:

Tā bija saspringta un interesanta spēle visiem. Komandām, līdzjutējiem, treneriem, tiesnešu brigādei. Domāju, mēs patreiz esam vīlušies mača iznākumā. Tomēr “Liepāja” spēlēja vairākumā, mēs ilgi bijām vadībā 2:1… Bijām vairākas reizes tuvu tam, lai iesistu trešos vārtus, kuri neatstātu RFS jau nekādas iespējas izglābties. Iznākumā jau viss noslēdzās ar 2:2, jā…

Ja jau novērtēt spēli kopumā, tad pēc manām domām, “Liepāja” ar pirmajām minūtēm kvalitatīvi darbojās aizsardzībā, bet lūk, uzbrukumā mums ne visai labi sanāca. Sarkanā kartīte, bez šaubām, ļoti stipri iespaidoja kopējo spēles raksturu. Mēs, teiksim tā, tiešām uzvilkāmies, sākām sisties pa īstam, parādījās nepieciešamā enerģija. 

Pretinieks, protams, pat mazākumā radīja lielu bīstamību. Tas pilnībā loģiski, viņi ar tādu pārliecību spēlē daudzus gadus, ļoti veiksmīgi spēlē kā mājās, tā arī Eirokausos. Viņu stiprās puses labi zināmas, piemēram, paskatieties, kāds garš uzbrucējs viņiem iznāk uz maiņu. Nevaru teikt, ka esmu apmierināts ar to, kā mēs kopumā aizsargājāmies pret viņu spiedienu otrajā puslaikā, bet saprotu, ka tas vispār ir grūts uzdevums. Sanāca tā, kā sanāca. 

Vispār, šis neizšķirts dotajā minūtē sajūtams kā zaudējums. Bet, domāju, pēc dienas-divām, kad emocijas aizies, mēs sapratīsim, ka izcīnījām ļoti svarīgu vienu punktu. Tas obligāti palīdzēs mums nākamajās grūtajās spēlēs. 

Jūs nepārsteidza, ka RFS mazākumā spēlēja tik enerģiski un aktīvi?

Nē, tas pilnībā izskaidrojams. Tomēr viņi bija zaudētājos ar 1:2, viņiem vajadzēja uzbrukt. Visi redz turnīra situāciju, zaudējums Liepājā gandrīz pavisam liegtu RFS iespējas uz zelta medaļām. Viņiem nebija ko zaudēt. Un vēl neaizmirstiet, ka pats par sevi šis pretinieks spēcīgs jebkurā situācijā. Viņiem tāds stils, ka viņi sūta uzbrukumā ļoti lielus spēlētājus un pastāvīgi atdod piespēles no flangiem, ka ar to ļoti grūti tikt galā. Tā, domāju, vairāk neviens mūsu čempionātā nespēlē. 

Starp citu, tādos momentos jau pavisam nav jūtams, ka viena komanda atrodas vairākumā. Soda laukumā tādos momentos vienalga sitas, teiksim tā, septiņi pret septiņi. Bet piekrītu, ka mēs varējām aizsargāties daudz aukstasinīgāk. Lūk, tādēļ patreiz mums visiem vilšanās… Bet nekas, ejam tālāk.

Priekšā smagi mači viesos pret “Riga” FC un “Audu”. Šī spēle var kaut ko iemācīt pirms šiem pārbaudījumiem?

Katra spēle dod lielu iemeslu par kaut ko aizdomāties. Šis neizšķirts pret RFS vēlreiz pierādīja, ka vienmēr jāpaliek vienam veselam. Tikai kopā var panākt rezultātu, pie kam, kopā mums jābūt jebkurās epizodēs – laukumā un ģērbtuvēs. Bet vispār, domāju, ka mūsu nākamās spēles būs pavisam citādas, neko nevar paredzēt. Esmu pārliecināts tikai par vienu: “Liepāja” gatava spēlēt un sisties līdz galam.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv