Pirmdien, 20. oktobrī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” trīsdesmit trešās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda viesos tikās ar klubu “Auda”. Uzvara garantēja mūsu komandai trešo vietu un MĒS TO IZDARĪJĀM! Uzvara ar rezultātu 2:1 (1:1), “Liepāja” izcīnīja bronzas medaļas! Mēs atgriezām Liepājā medaļas! Apsveicam visus FK “Liepāja” līdzjutējus ar sezonas galvenā uzdevuma veiksmīgu atrisināšanu!

Vārtus mūsu komandas sastāvā iesita neatkārtojamais Džibrils Gejs (ir 16. vārti čempionātā!), kā arī vienu reizi laukuma saimnieki bumbu iesita savos vārtos.

Fināla svilpe… Jā, uzvara! Medaļas atgriežas Liepājā, mēs to ļoti ilgi gaidījām, ļoti ilgus četrus gadus. 

Mēs zinājām, ka tas obligāti notiks. Mēs priekš tā izdarījām ļoti daudz. Bet vienmēr ļoti svarīgi izdarīt izšķirošo soli.

“Liepāja” šajā sezonā pelnījusi būt uz pjedestāla, par to nav nekādu šaubu. Tagad mēs tiešām atrodamies tur, kur jābūt!

Lieli svētki visiem liepājnieku līdzjutējiem. Liels paldies visiem par atbalstu. Mēs esam ļoti priecīgi, ka komanda spēja sagādāt jums prieku un pozitīvas emocijas. Ilgie gaidīšanas gadi palikuši aiz muguras. Jūs, draugi, esat pelnījuši šīs medaļas, bez šaubām, pelnījuši pirmām kārtām. Apsveicam!

Kādas visapkārt bija laimīgas un priecīgas sejas! Pat Andreass Alms, vienmēr nopietns un atturīgs, nespēja slēpt prieku. Un kadēļ gan slēpt?! Zviedru speciālists, tur nav iemeslu strīdiem, paveica milzīgu darbu, viņa nopelns kluba panākumā ļoti liels. Protams, kā arī viņa palīgiem, kuri šodien vakarā smaidīja un staroja stiprāk, kā saule vasaras laikā.

Visi šodien bija ļoti skaisti un laimīgi, kad saņēma ilgi gaidītās medaļas. Bet, bez šaubām, paši skaistākie bija spēlētāji. Puiši, jūs visi esat lieli malači! Dodo, leģendārais cilvēks, šodien varēja aizēnot jebkuru dīdžeju Rio karnevālā. Andrejs Korobenko, Džibs, neatkārtojamais Džibs. Marins Lausičs. Apmierinātais Danila Patijčuks, izcīnījis savu pirmo medaļu virslīgā. Dāvis Ošs, kurš svarīgo maču aizvadīja vienkārši satriecoši – bravo, Dāvi! Pat vienmēr ļoti nopietnais Vladislavs Sorokins, arī viņš šajās minūtēs smaidīja vairāk, kā visas sezonas laikā. Labais, Soroka! Dzelžainais Isa (šodien pat divi Isas!), Kirils Iļjins, Musta, Timi – var turpināt par visiem, un ilgi. Tas pats Janka Grīnbergs, vai tad nebija brīnišķīgi viņu šodien redzēt “Skonto” stadionā?! Visi bija lieliski, bravo, puiši!

Jā, žēl, ka nebija šodien stadionā Petko (Dani izlaida spēli ģimenes apstākļu dēļ), Bruno Meļņa, Marko Simiča, Iļjas Korotkova, citu puišu. Bet var nešaubīties, ka pēc fināla svilpes visi viņi bija ne mazāk laimīgi par tiem, kuri šajā mirklī priecājās “Skonto” stadiona zaigojošajā zālienā.

Šis bija ļoti grūts gads. Jā, tas vēl turpinās, un vēl trīs mūsu spēles – tās vēl ļoti svarīgas spēles. Nav šaubu. Bet, protams, nedrīkst aizmirst par gada galveno uzdevumu. Un šodien mēs to izpildījām.

Īpašs moments, tādēļ, ka šajā sezonā “Liepāja” vienkārši nevarēja palikt bez medaļām un bez Eirokausiem. Tā vienkārši nevarēja būt. Mums bija veiksmīgi viss jāatrisina tādēļ, ka vienkārši neiespējami, lai daudzu cilvēku milzīgās pūles atkal pazustu bez rezultāta. Vienkārši neticami, cik spēka un enerģijas katru gadu FK “Liepājai” atdod kluba prezidents. To nereāli aprakstīt vārdos. Cik pūļu atdod komandai kluba vadība kopumā. Cik brīnišķīgu cilvēku katru dienu strādā komandas labumam. 

Nevar būt, ka šie labie cilvēki atkal varēja palikt bez prieka. Uzvaras prieka!

Futbols vienmēr atdara tiem, kuri no visa spēka strādā futbolam.

Tad vēlreiz apsveiksim viens otru ar lielo panākumu! Un novēlēsim nākamajā sezonā panākt vēl lielākus nopietnus panākumus. FK “Liepāja” to pelnījusi. FK “Liepāja” līdzjutēji to pelnījuši. 

Pats galvenais, ka “Liepāja” spējīga vēl varenākiem sasniegumiem. Nedrīkst par to šaubīties. 

Nu un spēle šodien… Mēs daudz (un pareizi!) runājam par emocijām, tādās minūtēs grūti atcerēties, kā vispār veidojās spēle. Bet tā sanāca ļoti smaga. Un, jābūt objektīviem, viesiem kopumā pavisam neizdevās. Ja visu vērtēt sausi un bez emocijām, tad neizšķirts – tas, laikam, maksimums, ko mēs šodien pelnījām. 

Par laimi, futbols – tas nav par “sausumu”, statistiku un citiem analītiskiem izklāstiem. Futbols – tas pirmām kārtām ir cilvēki, kuri kļūdās vai, otrādi, parāda kaut ko īpašu. 

Mēs sākām, un atkal sniegs uz galvas. Ļoti ātri ielaidām. Atkal kaut kāda kļūme, ļoti apbēdinošs rikošets – 1:0. Nu kā tā?! Mūsu spēle bija kaut kāda ļoti piesardzīga, pat kautrīga. Pretinieks, kuram nebija ko zaudēt un kurš meklē sevi jaunā realitātē, darbojās asi, agresīvi un ļoti ātri. Mēs atvirzījām spēli no savas laukuma puses ar lielām grūtībām.

Bet šī jau neatkārtojamā Džiba sezona! Viņš iesit pat tad, kad iesist pat arī nevar. Bumba mīl tos, kuri mīl to un to meklē. Stūra sitiens, Mustas aktivitāte palīdzēja to nopelnīt. Lausičs izpildīja, un bumba pārlidoja tūkstošs kājām un atlidoja tieši pie Džiba. Izpildījums viņam vienmēr lielisks – 1:1! Bravo, Džib.

Pārtraukums, un 1:1 – tas bija labākais, kas ar viesiem notika pirmajās 45 minūtēs.

Otrajā puslaikā “Auda” spēlēja vēl aktīvāk, dažos nogriežņos pat iedvesmojoši. Godīgi sakot, sen nebija nācies “zaļos” redzēt tik bīstamus un asus. Kaut gan pirmie varēja iesist viesi: Lausičs sita spēcīgi, bet vārtsargs glāba. Toties turpinājumā pirmajā plānā bija cits vārtsargs!

Ošs bija ļoti labs, bez šaubām, – labākais bronzas vakara spēlētājs. Dāvis izvilka smagas bumbas apakšējos stūros, izvilka smagas bumbas augšējos stūros. Tā bija iedvesma – bravo, Dāvi!

Tieši Ošs izdarīja tā, ka mūsu puiši laukumā pa īstam noticēja, ka uzbrukumā tiešām var kaut ko asu izveidot. Ļoti ilgi nekas neizdevās, bet 75. minūtē tomēr notikās! Mēs bijām aktīvi, nopelnījām stūra sitienu. Iļjins pie karodziņa, centrējums. Korobenko pie tuvā staba spīdēja ar papēdi, nobaidīja visu aizsardzības līniju. Aizsargi to pilnībā negaidīja, bumba “aizsvilpa” tālāk, pēkšņi trāpīja krūtīs aizsargam un atlēca vārtos – 1:2!

Tādi kļūmīgi vārti – bieži dalībnieki tādās, lūk, svarīgās spēlēs.

Laiks līdz fināla svilpei nevilkās ilgi. “Auda” ļoti aktīvi centās izglābties. Bet mēs aizsargājām šo bronzas 1:2 vienkārši satriecoši. Metāmies zem sitieniem, cīnījāmies katrā laukuma daļā, sitāmies viens par otru, kā gladiatoru leģions. 

Tādu nepiekāpīgu sienu pārvarēt nebija iespējams. 

Un lūk, fināla svilpe beidzot jau atskanēja! Tādu fināla svilpi mēs gaidījām ilgus četrus gadus…

Uzvara!

Tad priecāsimies!

Šodien “Liepāja”, un visi, kuri pārdzīvo par mūsu komandu, prieku tiešām pelnījuši.

TONYBET VIRSLĪGA 2025. 33. kārta

FK Auda – FK Liepāja – 1:2 (1:1)

Auda: Ozols, Erkjaga, Eduardu, Uedraogo, Hrvojs, I. Konē (Klemente, 81), Meļņiks, Keniu, Gerolds (Kamarā, 72), Monteiro (Stīvensons, 81), Dašķevičs.

Rezervisti: Bite, Diawara, Traore, Ogunji, Novikovs, Rubenis.

Liepāja: Ošs, Sorokins, Girdvainis, Babičs, Iļjins, Laušičs, Korobenko, Diaw (Traore, 67), Gejs (Silva, 82), Patijčuks, Leidsmans (Ogunniji, 67)

Rezervisti: I. Isajevs, V. Isajevs, Meļķis, Saveļjevs, Samba, Oloko.

Vārti: 1:0 Sorokins (7, savos vārtos), 1:1 Gejs (20), 1:2 Meļņiks (75, savos vārtos).

Brīdinājumi: Eduardu (28), Leidsmans (30), Hrvojs (34), Iļjins (41), Laušičs (85), Dašķevičs (90+1).

Galvenais tiesniesis: Vasilijs Mordatenko.

Rīga. 20.10. Stadions “Skonto”. Skatītāju skaits: 275.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv