Trešdien, 11. februārī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo pārbaudes spēli. Andreasa Alma komanda tikās ar Spānijas klubu “Alcoyano”. Spēle sanāca tipiska treniņnometnēm, tāda darba spēle, mūsu komanda piedzīvoja minimālu zaudējumu 0:1 (0:1). Zaudēt vienmēr nepatīkami, bet pirmssezonā tādas darba neveiksmes ļoti vērtīgas.

Godātie līdzjutēji, lai jūs neizbrīna pretinieka nepazīstamais vārds. Un ceturtā divīzija. Spānijā jebkura profesionāla komanda prot spēlēt, varat nešaubīties, atzīstamā līmenī. Tas pats “Alcoyano” vien piecus gadus atpakaļ Spānijas Kausā uzvarēja kosmisko gigantu vārdā “Real” (Madride). Saprotams, ka kopš tā notikuma daudz laika pagājis un notikušas daudzas izmaiņas, bet, kā saka, saknes jau palikušas.

Ar pirmajām minūtēm bija acīmredzams, ka “Alcoyano” – komanda, kura grib spēlēt futbolu. Ļoti atzīstama spēles organizācija, tradicionāla jebkurai Spānijas komandai māka kvalitatīvi rīkoties ar bumbu. Un vēl temps. Tas kā reiz pārsteidza. Visu spēli pretinieks ļoti pieklājīgi kustējās un uzturēja pilnībā nopietnu ātrumu. 

Un vēl visu to “Alcoyano” darīja labā noskaņojumā. Tādēļ, ka ļoti ātri iesita, jau sestajā minūtē. Mēs paši uzdāvinājām pretiniekam iespēju, kuru tas pārliecinoši izmantoja – 0:1. Drīzumā Petko vēl vienu ļoti sarežģītu bumbu izvilka, starp citu.

Mums spēle pirmajās 45 minūtēs gandrīz pavisam neizdevās, un objektīvus iemeslus atrast pietiekami viegli. Uz nopietna treniņu darba fona. Uz fona ar daudzām izmaiņām sastāvā. Pie tam, sākums bija ļoti agrs, 11:00, sīkums, un tomēr. 

Mums acīmredzami trūka enerģijas, agresijas, mēs ilgi nevarējām noķert spēles ritmu. Timi un Traore flangos ieslēdzās labi un asi, bet, diemžēl, noslēguma uzbrukumā nebija. Puslaika beigās kaut ko varēja izspiest uzbrukumā, bet pretinieks ne velti savā čempionātā ielaiž ļoti maz. 

Otro puslaiku “Liepāja” aizvadīja aktīvāk. Un kopumā, protams, mums nebija jāzaudē. Uzreiz atmiņā epizode 85. minūtē, kad bumba kaut kādā brīnumainā veidā nenonāca pretinieka vārtos. Ivans Patrikejevs teicami sagatavoja, no flanga atdeva centrā, un tai bija jāķļūst par vārtu piespēli. Tiešā tēmējumā viens aiz otra sita Leidsmans, Dodo, Haidara, bet kaut kādā neticamā veidā pretinieks neielaida. Metās zem bumbas mūsu bezbailīgo hokejistu stilā, kuriem, starp citu, mēs vēlam veiksmi rīt ļoti grūtajā pirmajā mača Olimpiādē. 

Bet tā būtu bijis skaisti, ja iesistu Dodo. “Es situ pārliecināti! Nesaprotu, no kurienes pēkšņi izauga aizsargs. Kā viņš paspēja – neticami!” Jau pēc spēles mūsu leģendārais brazīlietis ilgi nevarēja saprast, kā “Alcoyano” šajā momentā varēja izglābties. 

Bija mums arī citi momenti. Ne tādi simtprocentīgi, bet asi. Bet, varbūt, kā reiz tagad vērtīgāk bija, lūk tā, apbēdinoši zaudēt. Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos. Tāds zaudējums padara niknākus, piespiež būt vēl vairāk atbildīgiem un neļauj tev noticēt, ka viss jau lieliski. 

Nē, ideāls prasa vēl daudz aktīvu darbību. Un pirmām kārtām tāds mačs lieku reizi māca to, ka vāju pretinieku vispār nekur nav. Kaut tā būtu arī dziļa Spānijas divīzija. Vai, vēl jo vairāk, Latvijas čempionāts. 

Kopumā, svarīgs moments, vārtīga, laba mācība. Un vēl viens svarīgs moments: šodien La Nucia mums bija ļoti patīkami satikt Latvijas līdzjutējus. Lūk, tas tiešām bija absolūti brīnumains pārsteigums! Cilvēki bija kaut kur mūsu pusē, cilvēki uzzināja par FK “Liepāja” spēli, cilvēki atbrauca atbalstīt komandu. Liels paldies, mums bija ļoti patīkami ar jums satikties, draugi!

Dažas dienas nopietna darba Spānijā vēl atlikušas. 

FK Liepāja – Alcoyano – 0:1 (0:1)

Liepāja: Petkovičs, Korotkovs, Sorokins, Strālmans, Iļjins, Mšindi, Melnis, Patijčuks, Ogunniji, Traore, Oloko.

Otrajā puslaikā uz maiņu izgāja: Ošs, Isajevs, Ekou, Korobenko, Dodo, Leidsmans, Silva, Haidara, Vieira, Patrikejevs,

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv