Piektdien, 13. februārī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja pēdējo pārbaudes spēli Spānijas treniņnometnē. Andreasa Alma komanda tikās ar pazīstamo Zviedrijas klubu “Orebro SK”. Diemžēl, maču sabojāja ļoti stiprs vējš. Un tomēr, protams, tas nav attaisnojums: mēs piedzīvojām zaudējumu 0:3 (0:3). Rezultāts nepatīkams, toties mums noteikti ir, ko nopietni analizēt. 

Patreiz kaut kādas dīvainas sajūtas. Saprotams, ka tāds rezultāts jebkurā gadījummā, neko citu, kā sarūgtinājumu, izsaukt nevar. Pārbaudes spēle vai nē, jebkurā gadījumā. Bet no otras puses, pirmajā puslaikā, kad “Orebro” kā reiz iesita trīs, “Liepāja” spēlēja pret vēju. Tas bija ļoti stiprs, atdot vienkāršu piespēli bija grūti, un tālās piespēles bija vienkārši bezjēdzīgas. 

Lai jūs pilnībā izprastu bildi, otrajās 45 minūtēs pretinieks pa mūsu ārtiem uzsita vien vienu reizi. Un “Orebro” pavisam nespēlēja, tā sacīt, pēc rezultāta, nē. Piekritīsiet, situācija, kad komanda, kura vispirms iesita trīs, bet pēc tam pa veselu puslaiku praktiski ne reizi neaizgāja līdz mūsu vārtiem, tā ir jocīga situācija. 

Bet izskaidrojums šeit pavisam vienkāršs. Vējš bija tāds, ka “Orebro” aiziet līdz pretinieka vārtiem bija gandrīz nereāli. Kā “Liepājai” pirmajā puslaikā. Tādam vējam neiebildīsi, un tas, protams, pārvērta spēli, teiksim tā, ne visai pilnvērtīgā notikumā. 

Tā kā nekāda “Orebro” “trīsreizīga” pārsvara, protams, nebija. Rezultāts pārāk liels, ne ļoti taisnīgs. 

Bet lūk, kas pavisam cita lieta. Pretinieks pa vējam iesita trīs vārtus. Bet mēs pa vējam neiesitām pat vienus. No tā arī starpība rezultātā. 

“Orebro”, jāsaka, patika. Ātra, gudra komanda. Šodien tai izdevās nospēlēt pēc leģendārā principa, “plivināties, kā taurenītim un kost, kā bitei”. Trīs iespējas iedurt, un visas tās tika izmantotas ļoti kvalitatīvi. Tur bija gan sitiens “devītniekā”, tur bija arī sīki šāvieni pa stūriem. 

“Liepāja” otrajā puslaikā, kad vējš bija mūsu sabiedrotais, ilgi un daudz sēdēja uz pretinieka vārtiem. Vārti vai pat divi nevienu nepārsteigtu, bet iznākumā negadījās pat vieni. Kaut kur blakus, kaut kur tuvu. Šajā plānā, starp citu, ļoti žēl, ka reizi stipri nepaveicās Džibam. Vēl pirmajā puslaikā, kad “Liepāja” spēja kombicionālā stilā (tādā laikā pilnībā negaidīti!) pārvarēt vēja barjeru un izveidoja lielisku momentu. Vēl pie rezultāta 0:1 Felipe Vieira labi sagatavoja, bet Džibam pietrūka kaut kādu centimetru, lai raidītu bumbu vārtos no tuva attāluma. Apbēdinoši, Džibam šie vārti stipri paceltu noskaņojumu…

Un tā, spēļu programma Spānijas treniņnometnē mums noslēgusies. Jā, noslēdzās ar nepatīkamu rezultātu, bet tas patreiz otrajā plānā. Daudz svarīgāk detalizēti izprast to, no kurienes šie trīs vārti vispār radās, un neatcerēties, pie tam, par stipro vēju. Vējš vienmēr vējš, bet kļūdas aizsardzībā vajag izlabot un daudz katru dienu pie tā strādāt. 

Tieši Spānijā mēs paspēsim to izdarīt vēl vienu reizi. Rīt fināla treniņš, bet vakarā atgriežamies mājās. 

Ļoti vērtīgā, vajadzīgā un svarīgā FK “Liepāja” treniņnometne Spānijā pavisam tuvu tam momentam, kad kīno uz ekrāna parādās “The End”.

Nostrādāsim šeit, atgriezīsimies mājās un sāksies jauns etaps. Pats interesantākais, tādēļ ka katra jauna diena tuvina ilgi gaidītās sezonas startu…

FK Liepāja – Orebro – 0:3 (0:3)

Liepāja: Petkovičs, Strālmans, Iļjins, Isajevs, Ekou, Korobenko, Dodo, Traore, Haidara, Vieira, Patrikejevs

Otrajā puslaikā uz maiņu izgāja: Ogunniji, Korotkovs, V. Sorokins, Melnis, Patijčuks, Amarkarjo, Traore, Leidsmans.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv