FK “Liepāja” turpina gatavošanos jaunajai sezonai. Jau pēc divām nedēļām Andreasa Alma komanda aizvadīs pirmo spēli mājās! Nepalaidiet garām, draugi, pie mums atbrauks “Riga” FC (7. martā, sākums 16:00). Bet pagaidām gatavošanās periods vēl turpinās. 

Treniņu darbs, diena aiz dienas. Vingrinājumi, uzdevumi, taktiskie risinājumi. Viss tas, no kā pirmssezona arī sastāv. Bet, diemžēl, ne visiem gatavošanās vienāda.

Uzbrucējs Ingars Pūlis, kurš pagājušajā sezonā radīja šausmas jebkurai aizsardzībai, pagaidām domā par ko citu. Trauma, ļoti apbēdinoši. Galvenais uzdevums – atjaunoties, atgriezties un uzņemt optimālo formu. Ingars ļoti cenšas, katru dienu nopietni strādā, un mēs visi gaidām uzbrucēju, novēlam viņam pacietību un disciplīnu.

Nav šaubu, Ingars atgriezīsies un atkal gūs vārtus. Viss izdosies. 

Bet patreiz mēs atbalstījām Ingaru, uzzinājām viņa noskaņojumu. Un uzreiz sajutām: tas ir stiprs puisis, viņš ļoti grib būt atkal laukumā, un pēc iespējas ātrāk!

Ingar, nešaubos, tavs “mīļākais” vārds šajā starpsezonā – gym. 

O, varat pat neteikt! Tā arī ir, bez šaubām. (Smaida).  

Uz trenažieriem skaties bez liela prieka.

Tas jau pārāk viegli teikts. Pilnībā noteikti es uz tiem skatos bez jebkāda prieka. 

Interesanti, tieši kurš trenažieris tevi tracina visvairāk?

Visi! Negribu neko atsevišķi izcelt, man viņi visi ļoti apnikuši. (Smaida). 

Bumba vismaz rādās sapņos?

Protams. Katru dienu! Bet pagaidām es to pat rokās neturu. Parasti man rokās patreiz tikai smagā “trenažieru” bumba. (Smaida).

Mēs ar tevi runājam, jokojam, bet tai pašā laikā trauma pašā gatavošanās sākumā – tā ir ļoti nepatīkama situācija. Tev tā jau ir bijis?

Nē, nekad agrāk nekā tāda nav bijis. Tiešām, ļoti nepatīkami. Bet tas ir sports, nekad nevari zināt, kur tevi var “atrast” trauma. Nekas neatliek kā strādāt un atgriezties. 

Tāds notikums padara spēlētāju viedāku, šī rūgtā pieredze nākotnē palīdzēs?

Nešaubos, obligāti palīdzēs. Savādāk sāc skatīties uz daudzām lietām, dari visu nopietnāk un uzmanīgāk. Droši vien, atnāk cits atbildības līmenis. Saproti, piemēram, ka katrai detaļai tai pašā iesildīšanās laikā ir ļoti svarīga nozīme. Nekas nenotiek vienkārši tāpat.

Skaidrs, ka janvāra sākumā, kad uzzināji, ka nāksies ilgi būt ārpus spēles un strādāt vienatnē, biji ļoti vīlies. 

Neapšaubāmi, ļoti stipri pārdzīvoju. Tas bija ļoti smags moments. Pirmssezona tikai sākusies, jauna komanda, tev gribas sevi parādīt pa īstam, bet te… Tādos momentos dažādas domas lien galvā. Domā, varbūt visu var forsēt, tev liekas, ka atgriešanās būs ātra. Pēc tam saproti, ka tas nereāli, ka vajag laiku un pacietību. Vispār, nav nekā sliktāka, kā traumas.  

Tad tu sev teici: darbošos ar visu spēku un atgriezīšos stiprāks, kā biju?

Obligāti. Tā ir galvenā motivācija. Zināju, ka strādāšu uz visiem 150 procentiem, lai atgrieztos tik ātri, cik vien tas iespējams.

Es redzēju, kā tu neatlaidīgi strādāji katru dienu, piemēram, treniņnometnē Spānijā. Tur pats smagākais bija skatīties spēles?

Neatgādiniet! Jā, tas bija pats smagākais. Skaties no malas, domā, ka tajā epizodē tu nospēlētu savādāk, un tur jau obligāti iesistu un t. t. Domā, tai pašā laikā nekādu labumu nevari dot. Ļoti smagi un nepatīkami. 

Kura spēle patika visvairāk?

Domāju, visvairāk patika, kā “Liepāja” mājās uzvarēja “Transinvest” ar rezultātu 5:2. Uzbrukumā mēs spēlējām ļoti kvalitatīvi un asi. Spānijā arī bija labas spēles, visi puiši darbojās ar maksimālu atdevi, palīdzēja cits citam laukumā. Kvalitāte bija pilnībā atzīstama, pie tam esmu pārliecināts, ka “Liepāja” spēlēs vēl spēcīgāk. Jo vairāk, ja netraucēs, teiksim, ļoti stiprs vējš. (Smaida). 

Kādu no puišiem vari atzīmēt? Piemēram, tad par uzbrūkošo grupu.

Visi puiši malači, katrs dara laukumā maksimumu priekš tā, lai komanda uzvarētu. Nevar uzvarēt vienatnē. Bet ja kādu izcelt, tad nosaukšu Fellipe Vieiru. Man ļoti patikās viņa stils, teicama kustība, tehnika, liela vēlēšanās. Viņš iesita vārtus, viņš atdeva rezultatīvas piespēles, malacis.

Kad tu “pierakstījies” trenažieru zālē, kopā ar tevi vienmēr bija Janka Grīnbergs un Iļja Korotkovs. Kopā vienmēr jautrāk, viņi palīdzēja?

Protams, viņi ļoti palīdzēja. Teicami puiši. Janku es jau zinu sen, mēs kopā bijām vēl “Mettā”. Kopā vienmēr labāk, atmosfēra pozitīva. Domāju, trijatā mums noteikti bija vieglāk katru dienu uzvarēt šos skumjos trenažierus. 

Nešaubos, mūsu medicīnas štābs un fiziskās sagatavošanas treneris izdarīja kopā ar tevi gigantisku darbu.

Absolūti pareizi. Milzīgs visiem paldies, viņi īsti profesionāļi, dara visu, lai traumētais spēlētājs ātrāk atgrieztos. Esmu pateicīgs visiem par palīdzību. Atsevišķs paldies Dimam, kurš bija treniņnometnē Spānijā. Vēl, protams, paldies Viktoram, viņa nopietnā pieeja jebkurām detaļām, viņa atbildība mani ļoti iespaidoja. 

Patreiz jūties daudz labāk, kā, teiksim, 1. februārī, kad “Liepāja” sāka treniņnometni Spānijā?

Protams, progress ļoti jūtams. Nevar salīdzināt. Ļoti ceru, ka tā arī turpināsies. 

Ļoti gaidi momentu, kad atkal atcerēsies par bumbu un atkal atgriezīsies kopējā grupā?

Grūti pat pateikt, kā es gaidu šo momentu. Treniņš ar bumbu – tas patreiz mans galvenais sapnis! Tas būs vienkārši pats laimīgākais moments, kad es no mūsu ārstiem izdzirdēšu vārdus: “Viss, tu mums esi ļoti apnicis, ej beidzot laukumā un trenējies tur!”

Saproti, ka no Pūļa šajā sezonā gaida ļoti daudz?

Jā, protams. Ļoti gribu būt noderīgs un gribu pierādīt, ka Pūli ne velti uzaicināja uz “Liepāju”.

Tu pagājušajā sezonā iesiti ļoti daudz vārtu. Jaunajā sezonā gribi pacelt latiņu vēl augstāk?

Par to sapņo katrs bombardieris. Pirmais uzdevums – iesist ne mazāk, kā pagājušajā sezonā. Otrs uzdevums – iesist vairāk, kā pagājušajā sezonā. Bez šaubām, ļoti gribas sasniegt atzīmi “20” vārti. Tas ir mērķis. 

Starp citu, mūsu vārtos tu pagājušajā sezonā iesiti ļoti skaisti. Mūsu aizsargi šīs epizodes tev nepieminēja?

Nē, neviens neko nepieminēja. Jā, bija skaisti, toreiz to, ko protu, kā reiz izdevās parādīt. Galvenais, lai jau jaunajā sezonā tādas epizodes arī obligāti būtu. 

Kas labāk: Pūlim 20 vārti, bet “Liepāja” trešajā vietā, vai Pūlim 10 vārti, bet “Liepāja” TOP2?

Protams, es izvēlos otro variantu. Vienmēr pats galvenais, lai komanda būtu tabulā pēc iespējas augstāk. Bet vispār, kādēļ jums nepatiktu variants, pie kura “Liepāja” būtu TOP2, bet Pūlis iesistu 20 vārtus?! (Smaida).

Man patīk, es tikai par. Pirmos “liepājnieka” vārtus kam veltīsi?

Grūti patreiz pateikt. Tad pagaidīsim kamēr es tos tiešām iesitīšu.

Novēlu iesist pēc iespējas ātrāk. Neskatoties ne uz ko, patreiz esi priecīgs, ka tu “Liepājā”?

Bez šaubām. Ļoti labi, ka esmu spēcīgā un ambiciozā komandā, kurā sapulcināti īsti profesionāļi. Ļoti spēcīgs treneru štābs, kurš grib uzvarēt. Brīnišķīgs kolektīvs, kurā tev vienmēr atnāks palīgā. Tā kā jā, protams, esmu ļoti priecīgs, ka esmu “Liepājā”. 

Mūsu administrators Nikolajs Djakins ir liels tavs fans. Mierīgi elpot tev nekad neļauj.

O, jā! (Smejas). Koļa vienmēr tur mani spriedzē, vienmēr atradīs iespēju, teiksim tā, uz mani uzspiest. (Smaida). Ziniet, man tas patīk, tas arī tāds mazs personīgs izaicinājums, kurš piespiež virzīties uz priekšu. 

Šī būs laba sezona “Liepājai” un Pūlim?

Es tam ticu. Protams, ļoti grūti dot tādu vērtējumu, kad vēl nav nospēlēta pat pirmā spēle čempionātā. Bet kad es skatos, kā mūsu komanda strādā, kāds mums sastāvs, kā viss kolektīvs grib uzvarēt un gūt panākumus, tad aug pārliecība par to, ka “Liepāja” spējīga risināt jebkurus uzdevumus. Un, protams, pats es arī ļoti ceru, ka man būs laba sezona.

 Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv