Draugi, marta galvenais notikums pavisam tuvu! Latvijas čempionāta – 2026 starts pavisam tuvu. Mēs tik ilgi gaidījām, un lūk, gandrīz esam sagaidījuši. Sestdien, 7. martā, FK “Liepāja” mājās uzņem “Riga” FC (sākums 16:00). Stadions “Daugava”, rezerves laukums. Vēl nedaudz pacietības, un lūk tas, pirmās kārtas galvenais mačs Liepājā, kuru palaist garām nedrīkst!

Pēdējās gatavošanās dienas. Protams, visi saprot starta spēles svarīgumu un sarežģītību. Obligāta koncentrācija un maksimāla noskaņošanās. Tikai tad varēsi cīnīties par katru laukuma centimetru, tad varēsi uzvarēt čempionu un galveno favorītu. 

Andreass Alms to brīnišķīgi zina. Var iedomāties, cik smags uzdevums patreiz galvenajam trenerim – ļoti svarīgi, tā sacīt, uzminēt ar sastāvu. Konkurence ļoti augsta, visi puiši raujas cīņā. Novēlēsim zviedru speciālistam veiksmīgu izvēli…

Pieņemsim, kurš patreiz zina, vai laukumā izies Danila Patijčuks? Talantīgais pussargs, kurš pagājušajā sezonā veica nopietnu soli uz priekšu. Mēs visi priecājamies par Daņu un novēlam viņam tāpat virzīties uz priekšu. Viņš ir gudrs puisis, strādīgs un atbildīgs. Tas teicami, ka Pati saprot, ka liels darbs – lūk, galvenais dzinējs vispār visam. 

Daņa raujas laukumā, acis deg, kā vanagam, kad plēsējs redz medījumu. Lai šī lepnā uguns vada pussargu visu garo sezonu. 

Pirms sezonas starta mēs ar Daņu runājām ilgi. Protams, galvenā tēma – pirmā spēle. Un vēl bija interesanti saprast, kas patreiz notiek jaunā talantīgā spēlētāja iekšienē, kurš ļoti grib progresēt un būt labāks.

Man vienmēr ļoti patīkami sarunāties ar Pati. Viņu neinteresē šabloni, viņš atvērts, patiess un viņu tiešām pa īstam uztrauc futbols. Pat ar kaut ko sarunās man atgādina Marianu Paharu. Novēlēsim Danilam, lai arī laukumā un karjerā kopumā viņš visiem atgādinātu mūsu izcilo spēlētāju. 

Patīkamu lasīšanu, Danila Patijčuks jums noteikti neliks vilties. Un sadzirdiet Pati aicinājumu – 7. martā visi uz stadionu!

Danila, un tā, 7. martā pirmā kārta. Sākums ļoti tuvu. Jau domā par to?

Protams, tagad visas domas tikai par pirmo spēli. Pēc manām domām, “Liepāja” ļoti kvalitatīvi aizvadīja sagatavošanās periodu. Ļoti gribas, lai mūsu lielais darbs būtu redzams jau pirmajā oficiālajā garās sezonas spēlē. 

Kad trīs pirmssezonas mēneši beidzot palikuši pagātnē, un līdz pirmajam mačam vien dažas dienas, tas vienmēr īpašs laiks. 

Bez šaubām. Droši vien, kaut kur dienas desmit līdz startam sāc aktīvi pārslēgties uz pirmo kārtu. Man pat ir zināmi rituāli. Piemēram, jau tagad cenšos iedomāties spēli pret “Riga” FC. Teiksim tā, izdoma zīmē kaut kādas epizodes, momentus un t. t.

Mūs gaida tikšanās ar čempionu. Kārtai numur 1 pretinieks pārāk spēcīgs vai starpības nav?

Pretnieks tiešām spēcīgs, bet neredzu nekādu problēmu. Kaut gan viņiem droši vien labs noskaņojums. “Riga”, kā zināms, paspēja jau izcīnīt divus Kausus. Bet 7. martā sākas pavisam cits stāsts. Grūti patreiz uzminēt, kā būs gatava “Riga”, bet priekš manis tas nav tik principiāli. Svarīgi, kā gatava “Liepāja”, un man liekas, ka mēs esam gatavi ļoti labi. Pirmssezonā mēs daudz uzvarējām, parādījām kvalitatīvu spēli. Pienācis ilgi gaidītais moments, kad mums jāatbilst līmenim jau Latvijas čempionātā. 

Man interesanti, ko tu vispār domā par “Riga” FC?

Ļoti spēcīga komanda, un tās galvenais trumpis – augsta līmeņa individualitātes. Tas atšķir to, pieņemsim, no RFS, kur tieši komandas spēle vairāk kvalitatīva, vairāk sistemātiska.

Kādēļ pagājušajā sezonā mēs praktiski neko nevarējām likt pretī “rīdziniekiem”?

Domāju, galvenais iemesls kā reiz tajā – individualitātes izšķīra cīņas iznākumu, bieži vien pietiekami līdzīgas. Un ne tikai mačos pret “Liepāju”, bet vispār turnīrā kopumā. Tādēļ viņi čempioni.

Dotajā momentā “Liepāja” psiholoģiski gatava cīnīties par punktiem ar pagājušās sezonas labāko komandu?

Absolūti esmu pārliecināts, ka gatava. Bronzas medaļas pagājušajā sezonā šajā plānā ļoti palīdzēja. “Liepāja” vispār cienīgi spēlēja pret diviem galvenajiem favorītiem, mēs atņēmām viņiem punktus, uzvarējām viņus. Atzīmēšu vēl vienu faktoru. “Liepāja” pirmo reizi aizvadīja sagatavošanos Andreasa Alma vadībā, un tas arī ļoti svarīgs moments. Viss tas arī dod mums pārliecību.

Jā, tu taisnīgi atzīmēji “Riga” FC spēlētāju līmeni. Bet es neredzu jau tik nopietnu starpību kadru izvēlē starp “Liepāju” un čempionu. Tu šo starpību redzi?

Kopumā, es piekrītu tādam skatījumam. Bet, pēc manām domām, laukuma vidū šo starpību tomēr var redzēt. Ne tādēļ, ka mums spēlētāji sliktāki, nē, ne tur lieta. Starpība tajā, ka mums jauni puiši, skatieties paši – Bruno Melnis (22 gadi), Ivans Patrikejevs (20), Felipe Vieira (20), Patijčuks (22). Jautājums pieredzē. Droši vien, šeit viņi mūs tomēr pārspēj.

Interesants novērojums. Pēc manām domām, galvenais faktors, kurš atšķir favorītu no citiem – pārliecība. Tas, kad pat neveiksmīgā situācijā komanda noteikti zina, ka obligāti visu izlabos. 

Jā, protams. Tāda pārliecība atnāk tad, kad panāc augstus rezultātus. Un ne vienā sezonā, bet daudzu gadu garumā. 

“Liepāja” tuvu vai tālu no tādas, lūk, pārliecības?

Man grūti salīdzināt. Ne ļoti saprotams, pēc kādas skalas izmērīt pārliecību. Bet es nešaubos, ka mūsu komanda pagājušajā sezonā šajā virzienā spēra ļoti lielu soli uz priekšu. Trešā vieta, atgriešanās Eirokausos, un tas viss pēc vairāku gadu neveiksmēm – tas noteikti padarīja “Liepāju” stiprāku visādā ziņā. Tagad mēs noteikti esam pārliecināti par savu spēli, par savu stilu, pārliecināti viens par otru.

Danila Patijčuks patreiz daudz pārliecinātāks par sevi pašu pagājušā gada veidolā. Par to man šaubu nav.

Tur viss acīmredzams. (Smaida). Negribas runāt par sevi, bet, domāju, progress tiešām acīmredzams. Varbūt, man gribētos, lai šis process notiktu vēl straujāk, bet kā ir tā ir.

Atceros bildi no 2024. gada pirmssezonas. Tu maliņā no visiem, traucē trauma. Treniņa process paiet kaut kur blakus, bet garām. Acis nodod cilvēku, kurš pavisam nav pārliecināts, ka “Liepāja” vispār viņa komanda. Tā tiešām bija?

Tagad grūti atcerēties. Nē, nedomāju, ka man tad bija domas par to, ka “Liepāja” ne mana komanda. Mans princips vienkāršs. Kad es atnāku uz komandu, vienmēr gribu spēlēt un daudz spēlēt, gribu būt maksimāli noderīgs. Gribu pierādīt, ka esmu vajadzīgs. Domāju, toreiz noskaņojums nebija labākais traumas dēļ. Tas vienmēr ļoti nepatīkami, bet pirmssezonā jo vairāk.

Patreiz Pati pavisam cits cilvēks, tiesa?

Protams. Pārmaiņas notiek katru gadu, un to jūtu es pats, to noteikti ievēro treneri. Ļoti gribu ticēt, ka pārmaiņas uz labāko pusi. 

“Liepāja” tā ir komanda, par kuru Daņa grib un gatavs cīnīties katrā spēlē katrā epizodē?

Jā, tieši tā. Ja mēs runājam par klubu futbolu, tad es varu sisties tikai par “Liepāju”! Neredzu sevi nevienā citā Latvijas klubā. Nekad nezini, kas būs nākotnē, bet dotajā momentā viss tieši tā. FK “Liepāja” – lielisks klubs, kuram vienmēr jābūt TOP3. Es mīlu atmosfēru mūsu komandā, tiešām ģimeniska atmosfēra. Nekādas uzpūtības, neskatoties uz to, ka “Liepājā” visur (treneri, spēlētāji, administrācija, personāls) sapulcināti augsta līmeņa profesionāļi. 

Kur galvenais iemesls tādam nopietnam iekšējam lūzumam? Tad es pamēģināšu kādus nosaukt, bet tu izvēlies pareizo. Trenera uzticība, vadības uzmanība, partneru palīdzība, paša vēlēšanās pierādīt, ka Patijčuks – nopietna līmeņa spēlētājs. 

Visi šie principi pareizi. Daudz analizēju šos jautājumus un nonācu pie secinājuma, ka priekš manis ļoti svarīgs viss, ko jūs nosaucāt. Piemēram, nu kur bez trenera uzticēšanās?! Vai, ko var panākt bez normālas pārliecības par sevi un partneru palīdzības?! Te vēl principiāli svarīgi daudz strādāt, tādēļ, ka tikai darbs noved pie progresa un pie tā, lai tev iekšienē lūzums vispār notiktu.

Var teikt, ka šajā starpsezonā tu rukāji tā, kā nekad agrāk?

Nē, domāju, tā nevar teikt. Tādēļ, ka priekš manis katra pirmssezona – tas ir ārprātīgs darbs. Bez tā, ko mēs darām ar komandu, es daudz strādāju individuāli. Vēl strādāju ar savu individuālo treneri, mēs pastāvīgi video sakaros. Vispār, katrā sagatavošanās periodā es strādāju, kā nolādēts. 

Atvaino, izteikšu tev komplimentu. Skatos uz Patijčuka darbu, par tavu attieksmi pret lietu, pret sīkumiem, un gūstu īstu baudu no procesa. No tā, ka jauns spēlētājs tiešām stipri progresē.

Liels paldies, ļoti patīkami dzirdēt tādus vārdus. Kad cilvēks ar tādu pieredzi dod tādu vērtējumu, tas ļoti palīdz un runā par to, ka tu dari pareizas lietas.

Tev tiešām patīk nodarboties ar visu šo sagatavošanās rutīnu, kura stipri izsmeļ, bet bez kuras vispār nekas nav iespējams?

Jā, man tas viss tiešām patīk. Gūstu baudu, kad, teikšu tā, eju pa savu ceļu uz mērķiem, kurus pats sev esmu uzstādījis. Piemēram, es būtu laimīgs kļūt par Latvijas čempionu, tas bez šaubām. Bet mani mērķi vēl lielāki. Brīnišķīgi saprotu, ka tas ļoti smags uzdevums, bet es kā reiz izbaudu to, ka eju pa šo smago ceļu.

Jūti, ka tagad esi spējīgs uz nopietnām futbola lietām?

Bet kas tās par lietām jūsu izpratnē? 

Pieņemsim, ne vienkārši saņemt uzaicinājumu uz Latvijas izlasi, bet izcīnīt cietu vietu sastāvā un spēlēt. Tas, starp citu, arī uz kluba realitāti attiecās.

Sapratu, un jā, protams, es gribu, lai jaunajā sezonā tāds lūzums manā futbola dzīvē notiktu. Domāju, jā, jūtu, ka esmu spējīgs. Vajag būt maksimāli stabilam klubā. Tas palīdzēs būt citā līmenī izlasē. Viss iespējams, un es tam ticu. Galvenais, pastāvīgi strādāt.

Priekš Pati šajā sezonā ar bronzas medaļām noteikti būs par maz!

Nešaubieties! Mēs bijām trešie gadu iepriekš. Tagad ļoti gribas būt augstāk! 

Domāju, daudzi no tevis gaida ne tikai augstu kvalitāti. Gaida, ka Patijčuks kļūs par vienu no komandas līderiem.

Man sarežģīti teikt, ko no manis gaida citi. Bet es no sevis gaidu tieši to. Tas arī viens no mērķiem. 

Tu esi gatavs tādai smagai nastai?

Man liekas, jā, gatavs.

Iemācījies tikt galā ar spiedienu?

Ar katru gadu es kļūstu vecāks, un tas palīdz mācīties un tikt galā ar spiedienu. Mans pats galvenais kritiķis – tas esmu es pats. Mans spiediens uz sevi ļoti nopietns, variet man ticēt.

Tam, lai tiktu galā ar tādu vezumu, ļoti vajadzīgs atbalsts no malas. Mums tas nav redzams, bet tieši tas – panākumu fundaments. Ja nav noslēpums, nosauksi tos, kuri dara tevi stiprāku un vienmēr un līdz galam tic?

Par laimi, man tādu cilvēku pietiekami daudz, un es visiem esmu ļoti pateicīgs par atbalstu. Protams, ģimene, tuvinieki. Visus nenosaukšu, viņi tāpat zina, ka viņu palīdzībai priekš manis ir ļoti svarīga nozīme. Mani apkārtējie kā reiz nerada spiedienu, tie par mani līdz galam jebkurā situācijā. Piemēram, mans patēvs agrāk bija futbolists, viņa padomi un pamācības ļoti vērtīgas. Tas pats individuālais treneris, ar kuru mēs sazināmies praktiski nepārtraukti. Protams, man ir draugi, kuri vienmēr palīdzēs. 

Katra atbilde apstiprina, ka sezonas atklāšanu tu gaidi ar milzīgu nepacietību.

Protams! Un ne tikai es. Tā ir visas mūsu komandas kopējā sajūta. 

7. martā visu izšķirs noskaņošanās?

Tai būs milzīga nozīme, tas acīmredzami. Bet vispār patreiz ļoti grūti paredzēt, kā ies spēle. Kurš pirmais un kurš ātrāk noķers ritmu? Kurš pirmais aizmirsīs par pirmā mača īpašo uztraukumu? Aukstasinība – lūk, tas ir atslēgas jautājums. 

Žēl, ka tādas kaujas sākas uz mākslīgā laukuma, bet tāda ir realitāte. 

Jā, bet personīgi man patīk spēlēt uz mākslīgā seguma. Tur viss atkarīgs tikai no tevis. Ja pielaidi kļūdu, tātad, pats kļūdījies, nav ko norakstīt uz nelīdzenumu un t. t.

Spēles martā – tev tas īsts futbols, vai vēl nē?

Nu protams, īsts futbols – tas galvenajā stadionā, uz zāles, ar īstām tribīnēm. Es mīlu spēlēt mūsu “Daugavā”. Bet arī uz mākslīgā laukuma gatavs spēlēt, nav problēmu. 

Ļoti gribas, lai mūsu vīrišķīgie līdzjutēji 7. martā aizpildītu rezerves stadionu. Mēs visi tik ilgi gaidījām futbola atgriešanos! Bet ja skatītāju būs vien 150, tas netraucēs tev laukumā, kā saka, raut un mētāt?

Nekādā gadījumā, man vispār nekas netraucēs. Bet es ļoti ceru, ka skatītāju būs daudz. Iepriekšējie gadi parāda, ka pirmajā kārtā stadions gandrīz vienmēr bijis pilns. Ja es būtu fans, tad pirmo spēli ne par ko nepalaistu garām. Ļoti interesanti redzēt, kā komanda mainījusies, kā izskatās jaunie spēlētāji un t. t. Tā kā uz priekšu, uz stadionu, draugi!

Personīgi es esmu pārliecināts, ka FK “Liepāja” var uzvarēt “Riga” FC 7. martā. Domājot tā, es tālu no veselā saprāta?

Nekā tamlīdzīga. Es domāju tieši tāpat. Galu galā, “Riga” tā nav “Barcelona” un ne “Bodo/Glimt”. Viņi čempioni, bet ar viņiem noteikti var spēlēt un noteikti var gūt panākumu. 

Atlicis pagaidīt pavisam nedaudz. Patreiz tu esi mierīgs, bet jo tuvāk būs starta svilpe, jo vairāk būs uztraukuma?

Varbūt, jā, tāda parasta un pat vajadzīga nepacietība līdz spēlei. Bet spēlē nekāda uztraukuma nebūs. Ja treneris uzticēs spēlēt, atstāšu laukumā visu, ko varu.

Novēlu, lai pēc fināla svilpes acīs mirgotu prieks un tu dāvātu publikai laimīgo uzvaras smaidu. Un ne tikai tu, bet arī visi tavi partneri, saprotams.

Paldies, teicams novēlējums. Es arī to novēlu visai mūsu komandai!

 Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto Riga FC