Trešdien, 8. aprīlī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” piektās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda mājās tikās ar klubu “Auda”. Un atkal apbēdinoša neveiksme, dramatisks scenārijs, zaudējums 1:2 (0:1). Pēc ļoti laba sezonas sākuma mēs esam nonākuši smagā situācijā, laboties mums vajag jau svētdien, 12. aprīlī, kad mājās tiksimies ar “Jelgavu”. 

Vārtus FK “Liepāja” sastāvā iesita pussargs Fellipe Vieira. Apsveicam brazīliešu mākslinieku ar pirmajiem vārtiem Latvijas futbolā. 

Protams, ļoti gribējās apsveikt ar pirmajiem vārtiem mūsu komandas sastāvā vēl vienu cilvēku. Jā, jums taisnība – tas ir Iļja Korotkovs, protams. Otro spēli pēc kārtas gladiators bija ļoti tuvu tam, lai sanemtu partneru apsveikumus. Bet atkal, diemžēl, garām priekam. Ļoti apbēdinoši. 

94. minūte, mēs zaudējam. Stūra sitiens. Pēdējā iespēja, bez šaubām. Ivans Patrikejevs pie karodziņa. Labi nogādāja, un Korotkovs gudri atrada pozīciju, tika līdz bumbai. Sitiens ar galvu stūrī, skaisti un trāpīgi – jā?! Nē… Vārtsargs, spīdoša reakcija, labākais piektās kārtas seivs. Fināla svilpe.

Protams, ļoti stipra vilšanās.

Kā vienā mirklī viss pārvēršas… Jo 51. minūtē kā reiz šis vārtsargs pats iesita mūsu vārtus, visu izdarīja ļoti pārliecinoši. Tā, ka tāda epizode ilgi neaizmirstas. Par “pats iesita”, protams, joks. Bet acīmredzams, ka kļūda bija rupja. Vieira bumbu atņēma un viegli iesita tukšos vārtos – 1:1!

Epizode, kur tu, antivaronis. Bet 94. minūtē tu piedalījies epizodē, un kļuvi par īstu mača varoni bez kaut kāda “anti”. 

Futbolā viss mainās ļoti ātri.

Kā reiz tas, diemžēl, dotajā momentā notiek ar mūsu komandu kopumā. Lielisks sezonas sākums, efektīga uzvara pār čempionu. Bet tagad (vien piektā kārta!) divi zaudējumi pēc kārtas, un, diemžēl, spēles kvalitāte tāda, ka līdzjutēji sāk pārsteigti uzdot cits citam jautājumus. Kādēļ viss tik ātri izmainījies?!

Atbildes atrast ļoti grūti. Kā izskaidrot, piemēram, ka otrajā spēlē pēc kārtas mēs ielaižam pašā sākumā?! Pat vārtu guvumi ļoti līdzīgi: mūsu spēlētāju apkārt daudz, bet pretinieks vienalga viegli tiek galā. Tikai 9. minūte, mūsu soda laukumā viesi jūtas tā, kā pastaigā parkā. Sitiens bez nopietnas pretestības – 0:1.

Centāmies mēs izmainīt situāciju atklāti vāji. Pirmajā puslaikā nekas nesanāca, daži pretuzbrukumi, nekādu reālu apdraudējumu. Mēs zaudējām ātrumā, mēs zaudējām kustībā, mēs zaudējām cīņu.

Absolūti negaidīta dāvana mums ļāva otrā puslaika sākumā rezultātu izlīdzināt. Tam vajadzēja mūs atmodināt pa īstam. Jā, tiešām atmodināja: emociju bija vairāk, parādījās ilgi gaidītā enerģija. Bet, diemžēl, kaut kas ne tā mūsu uzbrūkošajā mehānismā kopumā. Nav pareizās atdeves. Ne nejauši jau tie paši vieni (!) vārti no spēles, tagad jau desmit (!) puslaiku garumā. Vārtsarga dāvanu nosaukt par mūsu, tā teikt, īstiem vārtiem, tas… Tas, piekritīsiet, pat kaut kā nepieklājīgi.

Spēles situācija ilgi bija nervoza. Mums pietrūka fināla akcenta uzbrukumā. Bet, diemžēl, nebija jūtams, ka mēs paši tik uzticami aizsardzībā, ka jau neko “Audai” izdarīt neatļausim. Uh, 90. minūtē šī sajūta guva fizisku apstiprinājumu. Vienā flangā mēs pretinieku nenoķērām. Otrā flangā pretinieks vispār pastaigājās vienatnē, atkal kā parkā. Laika pietika visam – 1:2.

Jā, ļoti žel, ka Iļja Korotkovs neiesita. Tas būtu ļoti patīkami, pirmām kārtām gladiatora dēļ. Iļja penījis tādu prieku ar visu savu atgriešanos.

Cita lieta, šis 2:2 vienalga atstātu daudz jautājumu. Kas ar mums dotajā momentā notiek?! Kādēļ “Liepāja” nevar noķert ritmu, sakārtot līdzsvaru un izskatīties laukumā, kā viens organisms?! Kur, galu galā, mūsu emocijas un kaisle?! Taču tas viss bija pavisam nesen, pie tam, spēlēs pret galvenajiem favorītiem un pašiem spēcīgākajiem oponentiem. Kādēļ tas viss pēkšņi kaut kur noslēpies, saprast ļoti grūti.

Bet Andreasam Almam un viņa palīgiem to saprast nepieciešams maksimāli ātri. Jau 12. aprīlī mēs mājās spēlējam pret “Jelgavu”. Vārtu gūšanas neesamību šajā spēlē neviens vienkārši nesapratīs.

Tā būs spēle, kurā “Liepājai” jāuzvar. Savādāk būt vienkārši nedrīkst.

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 5. kārta

FK Liepāja – FK Auda – 1:2 (0:1)

Liepāja: Ošs, V. Sorokins, Iļjins (Silva, 63), Strālmans, Korotkovs, Ekou, Haidara (Traore, 63), Vieira (Patrikejevs, 90+2), Ogunniji, Leidsmans (Patijčuks, 63), Amatkarijo (Gejs, 72)

Rezervisti: A. Sorokins, Martins, Isajevs, Pūlis.

Auda: Puriņš, Rubenis (Ogundži, 69), Meļņiks, Uedraogo, Hrvojs, Traorē (Kragliks, 56), Džerolds (Djedjū, 69), Bongembā, Ibrahīms, Fofanā (Dašķevičs, 46), Vergara (Diaņs, 76)

Rezervisti: Aleksandrovs, Tugwell, Miņins, Aranda.

Vārti: 0:1 Vergara (9), 1:1 Vieira (51), 1:2 Diaņs (90).

Brīdinājumi: Iļjins (25), Fofana (28), Uedraogo (64), Meļņiks (70), Ogundži (78), Diaņs (86), Kragliks (90+3).

Galvenais tiesniesis: Kristaps Ratnieks.

Liepāja. 8.04. Stadions “Daugava” (rezerves laukums). Skatītāju skaits: 325.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto liepajniekiem.lv