Piektdien, 17. aprīlī, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” septītās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda viesos tikās ar klubu FK “Tukums 2000”. Diemžēl, dramatiskā cīņā mēs paņemam tikai vienu punktu – neizšķirts 2:2 (1:0). Nepatīkamais periods, kurā mēs nekādi nevaram uzvarēt, turpinās.

Divus vārtus mūsu komandas sastāvā iesita pussargs Ivans Patrikejevs. Malacis, Vaņa, kvalitatīvs un skaists izpildījums. Vairākas reizes Ivans bija tuvu tam, lai viņa piespēles kļūtu rezultatīvas, bet, diemžēl, ne šajā reizē. 

Tas, protams, kaut kāds aptumsums. Kaut kas tāds, ko grūti izskaidrot. Pie tam, uzreiz divos svarīgos nogriežņos – spēles sākumā un pašās beigās. Tās ir epizodes, kuras nopietna komanda, kas risina lielus uzdevumus, vienkārši nevar sev atļauties.

Diemžēl, mēs ar kaut kādu mežonīgu neatlaidību kāpjam uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Vai tiešām patīk…

Nu, bez šaubām, kas tāds patikt nekādi nevar. Bet jau notiek, atkārtojās, un lūk, tas pats dīvainākais.

Pirmkārt, mēs atkal ieladām līdz desmitajai (!) minūtei. Nesaliekas galvā, bet tas notika ceturtajā (!) mačā pēc kārtas. Un otrajā spēlē pēc kārtas rezultatīvu piespēli atdod vārtsargs! Nu puiši, tas…

“Liepāja” uzbrukumā, centrējums, bīstams Ingara Pūļa sitiens ar galvu. Vārtsargs ne bez grūtībām noķēra bumbu un uzreiz atdeva garu piespēli. Un tālāk… Protams, rupja kļūda, un uzbrucējs viegli raidīja bumbu tukšos vārtos – 1:0. 9. minūte.

Kā izrādījās, tas bija ne pats rūgtākais dūriens šodien.

Tādēļ, ka 96. minūtē gadījās bēdīgais “otrkārt”. Rezultāts jau 2:1 mūsu labā, palikušas sekundes līdz fināla svilpei. Nu nevar “Tukuma” līmeņa komanda (pie visas tai cieņas, šie puiši vienmēr cīnās līdz galam un nekad sevi nežēlo) organizēt nopietnu šturmēšanu. Nu nevar. Tā var mēģināt uzbrukt, darīt to vienkārši un vienveidīgi. Bum, bumba uz priekšu, un tur agresija un vēlēšanās. Tikt galā ar tādu šturmēšanu mūsu komandai elementāri jātiek bez trokšņa un putekļiem. Tādos momentos spēle “dzēšas” jebkurā veidā. 

Bet… Gara piespēle, cīņa gaisā. Pēc tam mums kaut kāda izslēgšanās. Piespēle no flanga uz centru un sitiens tiešā tēmējumā – 2:2.

Tā izlaist no rokām ļoti vajadzīgu uzvaru, tas… Tas, ko nav iespējams loģiski izskaidrot, ja nešaubīties par to, ka “Liepāja” – nopietna komanda, kura risina nopietnus uzdevumus. Mēs jau par to nešaubāmies, pareizi?!

Tas bija ļoti rūgts mirklis. Svilpe. Neizšķirts. Vieni laimīgi. Otri…

Un uzreiz aizmirsti par kvalitatīvām lietām, kuras mums tiešām sanāca. Pirmām kārtām, produktīva Patrikejeva spēle. Pēc būtības, Vaņa vienatnē atgrieza komandu uz uzvaras ceļa, spīdoši izmantojot divas savas iespējas. 58. minūte, ļoti vajadzīgie atbildes vārti. Sitiens pa vārtiem, aizsargi atsitās uz “sešpadsmit”. Patrikejevs pirmais pie bumbas, un trāpīgs šāviens stūrī – 1:1! Vēl svarīgāka epizode 84. minūtē, pēc būtības, kritiska. Gara piespēle uz Džibu. Viņš aizskrēja, viņš asi atdeva piespēli. Bumba atlidoja pie Patrikejeva, un atkal teicams šāviens stūrī – 1:2! Labais, Ivan, ilgi uz šo dubli gāji, un lūk, rezultāts.

Ne visai atmiņā pēc tādas 96. minūtes arī citi momenti. Bet viņi bija ļoti labi! Tas pats Patrikejevs vēl pirmajā puslaikā atrada Džibu: sitiens ar galvu – pārliktnis. Vai jau 76. minūtē, kad vēl vienu teicamu Patrikejeva piespēli noslēdza Danila Patijčuks. Skaisti, ar galvu, stūrī. Uh, vārtsargs savējos glāba. Un vēl, piemēram, karsta epizode 21. minūtē, kad brīnišķīgu piespēli izpildīja Timi Ogunniji, bet sitienu apakšējā strūrī veica Chovanie Amatkarijo. Bum, vārtu stabs…

Tur bija, protams, vēl. Mēs uzbrukām daudz un daudzveidīgi. Bet visas šīs epizodes tagad atcerēties kaut kā īpaši sāpīgi. Tādēļ, ka jau tāpat acīmredzams, ka “Liepāja” spēlē futbolu spēcīgāk un labāk par “Tukumu”. Kādam par to bija šaubas?! Bet kāds tagad priecājas, un kāds – nolaiž galvu un skatās grīdā. Lūk, tiešām…

Tādu 1:2, protams, mēs nekādi nedrīkstējām izlaist. Ļoti sāpīgs sitiens. Mēs visur meklējam līdzsvaru, meklējam optimālu bildi, bet spēles paiet, un punkti aizlido. Diemžēl, no mums.

Protams, ļoti nepatīkami un apbēdinoši. Bet mums vienkārši nav laika un iespēju mētāties emocijās. Vajag ļoti ātri meklēt pareizos lēmumus, tādēļ, ka jauna spēle jau pavisam tuvu. Mēs dosimies ciemos pie pretinieka, kurš pagājušajā sezonā mūs ļoti sāpīgi un pat nekaunīgi pakoda. Tā, ka revanšu gaidi ilgi, gaidi ar īpašu noskaņojumu. Atceroties par to, un vēl, bez šaubām, atceroties par to, kas notiek patreiz, mums nav tiesību 23. aprīlī Rīgā zaudēt punktus. Vienkārši nav tiesību.

Galu galā, “Liepāja” nav uzvarējusi kopš 20. marta. Pietiek!

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 7. kārta

FK Tukums 2000 – FK Liepāja – 2:2 (1:0)

Tukums 2000: Baturins, Anmanis, Toba (Samoilovs, 46), Volkovs, Šibata, Reingolcs (Štāls, 71), Leoni (Baumanis, 85), Valmiers (Kļaviņš, 63), Joksts, Deružinskis (Koki, 85), Enjū

Rezervisti: Minajevs, Putrāns, Cālbergs, Dzeguze.

Liepāja: Petkovičs, Sorokins, Strālmans, Martins, Silva, Ekou, Amatkarijo (Vieira, 71), Patrikejevs, Ogunniji (Traore, 71), Pūlis (Patijčuks, 71), Gejs (Iļjins, 87)

Rezervisti: Ošs, Isajevs, Haidara, Mšindi, Leidsmans.

Vārti: 1:0 Deružinskis (9), 1:1 Patrikejevs (58), 1:2 Patrikejevs (84), 2:2 Štāls (90+6).

Brīdinājumi: Ogunniji (18), Valmiers (36), Vieira (88), Anmanis (88).

Galvenais tiesnesis: Artis Ķēniņš.

Tukums. 17.04, Tukuma stadions (mākslīgais laukums). Skatītāju skaits: 222.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto Tukums 2000