Svētdien, 3. maijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” desmitās kārtas ietvaros Andreasa Alma komanda viesos tikās ar klubu “Riga” FC. Pret čempionu mēs sitāmies cienīgi, bet viens tāls sitiens, diemžēl, atstāja mūs bez punktiem – zaudējums 0:1 (0:0). Ļoti apbēdinoši, bet jādomā jau par kauju pret RFS. 

Tas bija eksāmens, smags un svarīgs. Ļoti gribējās atklāt otro apli labā līmenī. Noskaņošanās bija tāda, ka jautājumu nebija. Viss iespējams! Čempionu mēs jau uzvarējām, tātad, mēs varējām un mums bija tam jāpiedāvā nopietna kauja. Varējām un piedāvājām. 

Bet, diemžēl, mēs nepanācām galveno – mēs atkal nepanācām rezultātu. Apbēdinoši, ļoti apbēdinoši…

“Liepāja” bija pelnījusi labu vērtējumu pēc pirmā puslaika. Mēs aktīvi sākām, spiediens, kustība, mēs nebaidījāmies spēlēt augstu. Čempions arī bija labs, ieslēdza labu presingu, ļoti bieži piespieda mūs ātri zaudēt bumbu. Bet mēs izturējām, mēs tikām galā. Kaut gan jau 31. minūtē “Liepāja” veica divas (!) piespiedu maiņas. Īpaši žēl, ka traumu guva dzelžainais Vjačeslavs Isajevs. Pirmo reizi sezonā Isa izgāja laukumā, un mums ļoti bija vajadzīgs viņa varenais raksturs, bet, diemžēl, atkal trauma…

Un vēl mēs pazaudējām atslēgas figūru laukuma centrā, balsta pussargs Rodolphe Ekou arī guva traumu. Lūk, tā ir neraža! Protams, nācās veikt korektīvas, kāds mainīja pozīciju, kāds, lūk tā, pēkšņi spēlēja pēc pauzes un t. t.

Grūti, jo vairāk pret čempionu. Viss tas, protams, salauza spēli un prasīja laiku pa īstam atgriezties.

Bet “Liepāja” arī šo pārbaudījumu cienīgi izturēja. Mums sanāca kaut kas interesants uzbrukumā, tas pats ļoti bīstamais soda sitiens, kad Andrii Korobenko apgāja “sieniņu”.  Vai karstās epizodes puslaika nobeigumā, kad spriedze pie čempiona vārtiem bija stipra.

Un vēl kvalitatīvāk un produktīvāk “Liepāja” strādāja aizsardzībā. Jā, pretinieks kopumā bija asāks, kā mēs, bet īstu momentu izveidoja tikai vienu. 45. minūtē veiksme nospēlēja mūsu labā. 

0:0, un ļoti cienīgas 45 minūtes.

Protams, mēs visi sapņojām par tādu pašu turpinājumu.

Jāsaka, ka kopumā, turpinājums arī sanāca cienīgs. Ja ne šis šāviens 66. minūtē, tad varētu teikt, ka ļoti cienīgs. Bet tas, šis mežonīgais tālais sitiens, tomēr bija… 

Saprotams, ka čempions pēc pārtraukuma pielika ātrumā, sāka darboties vēl agresīvāk. Mēs meklējām savu iespēju pretuzbrukumos un ļoti labi atradām! Lūk, Ivans Patrikejevs noskrēja ļoti daudzus metrus, saņēma piespēli un… Uh, apbēdinoši paslīdēja pašā vajadzīgākajā momentā! 56. minūtē jau Timi Ogunniji skaisti aizbēga, viss ļoti tehniski, pats sev izveidoja brīnišķīgu vārtu momentu. Uh, sitiens sanāca kaut kāds neveiksmīgs – bet tā, izšķir, puisi! Bet, uh…

Mēs gudri aizbēgām pretuzbrukumos. Bet arī “Riga” FC, bez šaubām, bija bīstama un gudra uzbrukumā. Vairākas reizes Dani Petkovičs spīdēja ar meistarību. Reizi bija pārliktnis. 64. minūtē mēs neielaidām tikai brīnuma dēļ: piespēle (vai sitiens?!) uz tālo vārtu stabu – stabs! Veiksme mums uzsmaidīja…

Pēc divām minūtēm pat tā nepalīdzēja. Lielisks tāls sitiens – 1:0. Liekas, ka tādam lēmumam mēs izrādījāmies pilnībā negatavi. Pussargi, vārtsargs… Protams, ar tādu “zalvi” Petko bija jātiek galā. Bet, diemžēl…

Vēlēšanās izlabot situāciju bija laba. Mēs pārkārtojāmies, sākām aktīvāk meklēt laimi uzbrukumā. Gandrīz uzreiz Patrikejevs no sešpadsmit uzsita ļoti bīstami – vārtsargs glāba. Uzreiz, stūra sitiens, piespēle, un mēs iesitam! Vārti! Nē… kaut kāds mistisks noteikumu pārkāpums, kuru, liekas, tā neviens arī nesaprata, no kurienes gadījās.

Kombinējām, meklējām savas iespējas. Nervozēt mēs čempionu noteikti piespiedām. Spēle kā reiz arī beidzās ar mūsu jaunu uzbrukumu. Amadu Traore flangā, asa piespēle, Džibs noslēdza ar galvu. Bīstami, bet smaga situācija, garām mērķim…

Diemžēl, iznākumā jauna vilšanās. Šodien “Liepāja” parādīja kvalitatīvu futbolu, pretinieki bija viens otra cienīgi. Čempiona uzvaru pilnībā var nosaukt par pelnītu, bet arī “Liepāja” noteikti bija pelnījusi vairāk. Diemžēl, kaut kāda svarīga izšķirošā soļa uzbrukumā mums tā arī pietrūka. 

Bet kopumā “Liepāja” šodien cienīga saņemt labus vārdus. Ļoti stipri sarūgtina kas cits: tādai kvalitātei (noskaņošanās, organizācija, spēles lēmumi un t. t.) vienkārši jānoved pie uzvarām (pie pārliecinošām uzvarām!) spēlēs pret komandām no turnīra tabulas lejasgala, pie visas cieņas pret tām. Bet tur mēs nez kādēļ neatļaujam sev parādīt kvalitāti, kādu parādījām šodien. Lūk tam, turpinājumā nekādi nav jāatkārtojās.

Nu bet pagaidām jauna cīņa pret gigantu, pavisam drīz, jau piektdien, 8. maijā. Pret RFS kvalitātei atkal jābūt nopietnai un augstai.  

Un tad vēl arī labu rezultātu panāksim! Ļoti vajadzīgi punkti.

TONYBET VIRSLĪGA 2026. 10. kārta

Riga FC – FK Liepāja – 1:0 (0:0)

Riga: Zviedris, Černomordijs, Galo (Kaju, 37), Sikeira, Ramiriss, Jurkovskis, Varslavāns (Ulads, 59), Badamosi (Kristians, 82), Musā, Eduardu (Vasoms, 82), Ankrā

Rezervisti: Orols, Kazainis, Silva, Peņa, Diop.

Liepāja: Petkovičs, Strālmans, Isajevs (Korotkovs, 25), Martinšs, Ekou (Sorokins, 31), Patrikejevs, Haidara (Ogunniji, 46), Korobenko, Amatkarijo, Leidsmans (Traore, 80), Patijčuks (Gejs, 80)

Rezervisti: Ošs, Lākutis, Pūlis, Vieira.

Vārti: 1:0 Sikeira (66).

Brīdinājumi: Patijčuks (22), Galo (24).

Galvenais tiesnesis: Aleksandrs Golubevs.

Rīga. 3.05. Stadions “Skonto”. Skatītāju skaits: 1055.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv

Foto Riga FC