Piektdien, 10. maijā, FK “Liepāja” futbolisti aizvadīja kārtējo Latvijas čempionāta spēli. “TonyBet Virslīga” divpadsmitās kārtas ietvaros Tamaza Pertijas komanda viesos tikās ar klubu RFS. Čempions šodien bija acīmredzami stiprāks un absolūti pelnīti uzvarēja ar rezultātu 4:1 (2:1). Lielāko daļu otrā puslaika mūsu komanda aizvadīja mazākumā.

No krīzes situācijas nevar tikt laukā vienā mirklī, turpinām neatlaidīgi strādāt, ciesties un ticēt, ka katra jauna diena palīdz komandai tikt ārā no krīzes. Domājam jau par nākamo spēli, kad pie mums ciemos, 14. maijā, atbrauks ambiciozā “Riga” FC.

Vienīgos vārtus viesu sastāvā iesita pussargs Mustafa Diavs, pie tam rezultatīvais sitiens sanāca ļoti skaists. Pēc garas piespēles Mustafa, atrodoties ar muguru pret vārtiem, no gaisa spīdoši pāradresēja bumbu augšējā stūrī. Ļoti skaisti vārti, malacis.

Mačs kļuva par neaizmirstamu pussargam Armanam Muradjanam: 20 gadīgais spēlētājs debitēja Latvijas čempionāta virslīgā. Savas divdesmit spēles minūtes Armans atstrādāja ļoti centīgi un enerģiski, malacis. Apsveicam ar debiju!

Protams, mēs brīnišķīgi zinājām, ka spēlē ar čempionu mums klāsies ļoti smagi. Vispār, labā nozīmē, mums kaut nedēļas pauzi starp spēlēm, lai psiholoģiski atjaunotos un fiziski sapurinātos. Vienkārši noilgoties pēc spēles emocijām, lai ņemtu un mačā pēc tam tās pa īstam izšķiestu. Patreiz, liekas, mēs pārāk, tā teikt, “pieēdušies”. Bet tie, protams, sapņi, un sasapņojāmies mēs ne no labas dzīves. Skaidrs, ka komandas vienādā stāvoklī, un kalendāra “gaļas mašīna” turpinās.

Tados apstākļos, būsim objektīvi, mums bija sarežģīti kaut ko nopietnu likt pretī labākajai turnīra komandai. Tas, ka RFS patreiz acīmredzami pati saturīgākā, gudrākā un sabalensātākā komanda čempionātā, domājams, apspriest nav vajadzības. Komanda var paklupt vienā spēlē, bet kopumā tieši RFS diktē spēles modi, pārējie vien velkas aiz čempiona. Optimālā stāvoklī mēs, bez šaubām, varam un vajag bojāt nervus tādam draudīgam pretiniekam, bet dotajā momentā mēs tam elementāri neesam gatavi.

Tādēļ mača sākums bija viegli uzminams: laukuma saimnieki daudz un daudzveidīgi uzbrūk, viesi cenšas turēt sitienu un sapņo organizēt bīstamu pretizgājienu. Pirmajiem plāns izdevās labākajā veidā, mums – gandrīz nekas nesanāca. Un lūk, rezultāts jau ātri atklāts. Liels uzbrucējs ar baudu valda gaisā – 1:0. Drīzumā lielais uzbrucējs pierāda, ka arī uz zemes viņš savu iespēju nepalaidīs. Stūra sitiens, cīņa par bumbu uzvarēta, sitiens tuvajā stūrī – 2:0.

Tikai pēc šī nokdauna mēs sākām lēnām ieiet sevī, sākām satikties ar bumbu un aizkavēties pretinieka laukuma pusē. Un negaidīti skaisti iesitām! Ilgs uzbrukums, daudz spēlētāju ņēma dalību, bumbas pārvešana no flanga uz flangu, visbeidzot, ass Jāņa Grīnberga lēmums. Tad beidzot bez šīs garlaicīgās, bailīgās un tukšās spēles atpakaļ! Apspēle, saasinājums, kvalitatīvs centrējums – lūk, tas tiešām futbola lēmums, Janka! Malacis, tikai svarīgi, lai tas nebūtu vienreizējs uzliesmojums, bet bieža parādība. Centrējums, un Mustafa dāvāja publikai cirka fokusu – 2:1! Tā mēs ieraudzījām pašu skaistāko mača epizodi.

Pārtraukums. Vienmēr tici, ka var kaut ko izlabot, ka pie minimālas starpības rezultātā var būt viss. Auksts aprēķins pasaka, ka reālu variantu neredz, ka objektīvi mums vienkārši nav kur un nav ar ko “kost” līderi. Bet vienalga ceri un tici.

Diemžēl, pēdējās ilūzijas izgaisa ātri. Mūs sarāva flangā, ģeometriski precīzas piespēles sajauca aizsardzību, un pat kārtējais Rudika Ziemeļa seivs (aizsargs šodien uzstājās otrā vārtsarga lomā, kaudzi sitienu bloķējot ar visu, ko var, izņemot rokas) nepalīdzēja. Pie atlēkušās bumbas pirmie bijām ne mēs – 3:1. Saprotams, ka tas bija jau, pēc būtības, gala lēmums. Pie tam mēs drīzumā palikām mazākumā: Čeiks Faije, šī vienmēr karstā un enerģiskā lāpa, lidoja divcīnā pārāk jau traki. Sarkanā kartīte. Divas minūtes noturējās laukumā mūsu dzirksteļojošais puisītis…

Interesanti, starp citu, ka mazākumā viesi kā reiz izskatījās pilnīgi cienīgi un pieņemami. Nevar teikt, ka laukuma saimnieki tik jau stipri nometa apgriezienus, vienkārši mūsu jaunie puiši (Ivans Patrikejevs, Armans Muradjans, Danila Patijčuks un citi) priecēja ar pašatdevi, centību un vēlēšanos. Vairākas reizes teicami strādāja presings, mēs nosedzām aizsargus, izrāvām bumbu, bet, diemžēl, epizodes turpinājumā nemainīgi pielaidām apbēdinošu un neizskaidrojamu brāķi piespēlēs. Žēl, neiesitām otrus vārtus (tas pats Luka Silagadze vairākas reizes bīstami šāva, bet reizi Arams Bagdasarjans ilgi gaidīja bumbu viens pret vārtiem, bet piespēles, diemžēl, tā arī nebija). Žēl, ka ielaidām ceturtos, pēdējās mača sekundēs. Atkal pērvietošanās mūs samulsināja, un lūk, jau neatvairāms sitiens – 4:1. Priekškars.

Jau otrdien, 14. maijā, mūsu komanda mājās tiksies ar “Riga”. Spēcīgs un varens pretinieks. Bet, liekas, “rīdzinieki” pagaidām nevar atrast savu spēli pa īstam, tādēļ pietiekami bieži zaudē punktus. Mēs neesam sliktāki par tiem, kas jau atņēmuši punktus vicečempionam. Tiešām ne sliktāki, ja noticēsim tam un ne no kā un ne no viena laukumā nebaidīsimies. Atcerēsimies, puiši, par veselīgu un labu sportisko niknumu!

Ļoti apnicis zaudēt.

TONYBET VIRSLĪGA 2024. 12. kārta

RFS – FK Liepāja – 4:1 (2:1)

RFS: Nerugals, Savičs (Nagasava, 46), Lemajičs, Marhijevs, Ošs, Zelenkovs, Paničs, Lipuščeks, Kuadio (J.Ikaunieks, 76), Emersons (Odišarija, 76), Marešs (Savaļnieks, 75)

Rezervisti: Šteinbors, Stuglis, Njie, Žaleiko, Diomande.

FK Liepāja: Isajevs, Grīnbergs (Cheikh Faye, 57), Ziemelis, Uldriķis, Tīdenbergs, Kangars, Kutsia (Khorkheli, 57), Kairmani (Patrikejevs, 78), Silagadze (Muradjans, 72), Moustapha Diaw, Bagdasarjans (Patijčuks, 78)

Rezervisti: Lazarevs, Cheikh Diouf, Lassana Faye, Ardazishvili.

Vārti: 1:0 Lemajičs (17), 2:0 Lemajičs (31), 2:1  Moustapha Diaw (34), 3:1 Nagasava (51), 4:1 Odišarija (90+3).

Brīdinājums: Lemajičs (75).

Noraidījums: Cheikh Faye (59).

Referee: Kristaps Ratnieks.

Rīga. 10.05. Stadions LNK Sporta Parks. Skatītāju skaits: 306.

Foto Sanita Ieva Sparāne.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv