FK “Liepāja” atrada, ko pateikt laukumā draudīgajam pretiniekam. Mēs zaudējām, bet stadionu atstājām ar godu. Mūsu komandas galvenais treneris Tamazs Pertija izsmeļoši atzīmēja, kas viņam patika, kas nē. “Gribētu laukumā redzēt desmit Robčikus!”, – tas skanēja īpaši efektīgi.

FK “Liepāja” galvenā trenera Tamaza Pertijas komentārs pēc mača:

– Protams, ļoti grūti uzvarēt tādu pretinieku, kad no spēles izkrīt pieci spēlētāji. Bet pat tādā stāvoklī mēs ļoti labi izskatījāmies, cīnījāmies, izlīdzinājām rezultātu, izveidojām bīstamus momentus. Diemžēl, daudzi spēlētāji nospēlēja zemāk par savu līmeni, kas iznākumā mums neļāva aizķerties aiz punktiem. Un tomēr man patika komandas darbības, kā aizsardzībā, tā arī uzbrukumā – no tā mums arī jāatsperās, to vajag saglabāt.

Vēl pastiprināsimies pozīcijās. Uzaicināsim futbolistus, bet ne tos, kuri vēl tikai grib par tiem kļūt. Kluba vadība, selekcijas dienests nopietni strādā, un mums jāatrod spēlētāji, kuri palīdzēs mums izlabot situāciju. Acīmredzami, ka mūsu klubs ar tā vēsturi un tradīcijām, mūsu treneri, es pats un vairāki mūsu spēlētāji nav pelnīuši to vietu, kurā mēs patreiz atrodamies.

Neapšaubāmi, mēs esam spēcīgā psiholoģiskā bedrē, daži spēlētāji zaudējuši pārliecību, nespēlē tā, kā var. Tur arī visa lieta. Jāatzīst, ka šajā sezonā mēs nevaram risināt uzdevumus, kurus uzstādījām gada sākumā. Mēs esam reālisti, un šo sezonu mums nepieciešams noslēgt tā, lai izveidotu un saglabātu komandas kodolu.

Daži spēlētāji aug, daži noslēdz savu spēlētāja karjeru. Protams, sarūgtinājums liels, bet tādi periodi gadās visiem, gadās jebkurām top komandām. Mēs daudz strādājam, bet, diemžēl, patreiz komanda vienkārši nevar. Mums tas jāsaprot, to jāsaprot mūsu līdzjutējiem. Nekādā gadījumā nenoņemam atbildību no sevis, ne es, ne mans štābs, ne spēlētāji. Bet tāda patreiz situācija, kuru mums jāizlabo.

– Kura spēle šodien atstāja pozitīvu iespaidu?

– Ļoti patika Roberts Meļķis. Uzreiz izliku viņu ar pirmajām minūtēm, biju pārliecināts, ka viņš teicami sevi parādīs. Tā arī sanāca. Varu vēl atzīmēt Karašausku, kaut gan pagaidām viņš vēl nav uzņēmis optimālo formu. Čeiks Diufs reizēm kļūdās, bet redzams, ka puisis progresē; ļoti patika jaunais uzbrucējs Kyvon Leidsman, viņa kustība, presings, māka atsegties labā līmenī; Grīnbergs, Purtič ļoti vērtīgi spēlēja. Bet, diemžēl, daudzus spēlētājus (nerunāju par jaunajiem puišiem) mēs esam pārvērtējuši, un, ticami, viņi arī paši sevi pārvērtē. Trešo riņķi sākām, bet viņi nekādi nevar sevi parādīt. Visiem zināms, ja tu esi leģionārs, tev jābūt labākajam. Bet ja Roberts labāks par visiem leģionāriem, tad atvainojiet mani. Godīgi teikšu, gribētu, lai man laukumā būtu desmit Robčiku.

– Pēc šīs kārtas komanda pēdējā vietā. Panikas nav?

– Panikas nav. Tabulā augsts blīvums, divas veiksmīgas spēles, un tu tabulas vidū. Panikas nav, bet jā, zināms komplekss ir. Tomēr situācija ļoti neparasta, nekad tādā stāvoklī neesmu bijis. Šie četri čempionāta mēneši – tas ir katastrofiski smags periods priekš manis. Katram gadās smagi momenti, gribas ticēt, ka tādas neveiksmes arī var dot labumu. Attiecos pret to filozofiski, bet sirds, protams, sarauta. Pastāvīgi veicam analīzi, pastāvīgi meklējam atbildes uz jautājumiem. Neslēpšu, pārdzīvojam ļoti smagu periodu. 

– Drīzumā komandu gaida Latvijas Kausa spēles un Konferences Līga. Uzdevumi lieli, vai domājam tikai par čempionātu?

– Neskatoties ne uz ko, mēs nopietni gatavosimies visām spēlēm. Tie ir pilnīgi dažādi turnīri un spēles. Konferences Līgā ļoti gribam pārvarēt pirmo etapu. Protams, būs smagi, vispirms jau, ņemot vērā mūsu psiholoģisko situāciju. Mēs izzinām pretinieku, ļoti ceru, ka līdz šīm spēlēm pastiprināsim sastāvu. Atzīmēšu, ka mums jau pievienojies aizsargs Marko Simičs, kurš atgriezies FK “Liepāja”. Viņa milzīgā pieredze mums obligāti palīdzēs, sakārtos stāvokli ģērbtuvē, kur vajadzīgs līderis.      

Foto Sanita Ieva Sparāne, RFS.

Mihails Koroļovs,
FK “Liepāja” preses sekretārs
e-mail: korolevs.mihails@inbox.lv